Urbanovičs: Pilsētu mēru tiešās vēlēšanas ļaus lēmējvaru atdalīt no izpildvaras

SC rosina tiešās vēlēšanās ievēlēt deviņu lielo pilsētu mērus

Pilsētu mēru ievēlēšana tiešās vēlēšanās būtu vērtējama ļoti pozitīvi, uzskata apvienības “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Piektdien intervijā “Latvijas Radio” Urbanovičs atzina, ka šāda iecere ļautu pašvaldībās lēmējvaru atdalīt no izpildvaras.

Pēc šādām mēra vēlēšanām visus izpildvaras vadītājus varētu atlaist un tad vēlēšanu uzvarētājs varētu spriest, atjaunot tos amatos vai nē, tādējādi arī atbildot par katra panākumiem vai trūkumiem, skaidroja politiķis.

Urbanovičs norādīja, ka šādā gadījumā – ar tieši vēlētu mēru – dome varētu būt mazāka un darboties kā mēru uzraugoša institūcija, kas var akceptēt vai noraidīt viņa virzītās ieceres, ziņo LETA.

SC politiķis pastāstīja, ka plānojot pēc gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām sveikt vairākus sava politiskā spēka pārstāvjus, gan neatklājot, kurus tieši, jo gribot, lai viņi cīnās un nepārstāj darboties.

Kā ziņots, SC Saeimas frakcija gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai deviņās republikas pilsētās pilsoņi mērus varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās.

SC frakcijas deputāti uzskata, ka ir jāpārskata arī pašvaldības struktūru tiesības un pienākumi, stingrāk nošķirot lēmējvaru no izpildvaras.

Ieviest deviņu lielo pilsētu – Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Valmieras – mēru tiešās vēlēšanas rosina deputāts Vladimirs Reskājs (SC). Pēc deputāta domām, mēra amata kandidātam ir jāsaņem vairāk nekā 50% balsu, lai tiktu ievēlēts. Tiesības izvirzīt mēra kandidātu jādod ne tikai partijām un politiskām apvienībām, bet arī vēlētāju apvienībām – tas veicinās demokrātiju un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Ar laiku šādu ievēlēšanas kārtību var noteikt arī citās pašvaldībās.

“Pasaules praksē pastāv vairākas pilsētu mēru (pašvaldību vadītāju) ievēlēšanas sistēmas. Lai cik daudzveidīgas būtu šīs sistēmas, principiāla nozīme ir diviem risinājumiem: mēru ievēl pašvaldības deputāti, kā tas pašlaik notiek Latvijā, vai arī viņu ieceļ ar augstākas varas rīkojumu, kā to dara Krievijā; otrais variants – mēru izvēlas tauta,” skaidro Reskājs.

Viņš uzskata, ka Latvijā “politiskā tirgus un intrigu rezultātā par mēru var tikt ievēlēts kādas pašvaldības koalīciju veidojošās partijas maz pamanāms pārstāvis”, kurš bieži vien esot atkarīgs no koalīcijas un ir spiests pārstāvēt un aizstāvēt tās, nevis pašvaldības iedzīvotāju intereses. Savukārt tiešās vēlēšanas, gluži pretēji, nostiprinās personiskās atbildības principu politikā, uzsver Reskājs.

Mēru ievēlēšanas kārtības maiņa prasa gan paša pašvaldības vadītāja, gan deputātu korpusa un dažādu pašvaldības struktūru pilnvaru apjoma pārskatīšanu, piebilst deputāts. Vienlaikus nepieciešams skaidrāk nodalīt lēmējvaru un izpildvaru, jāveicina pašvaldības darba caurskatāmība.

Lai sagatavotu likumdošanas izmaiņas, kas attiecas uz pašvaldību vadītāju ievēlēšanas kārtību un reformētu pašvaldības darbības principus, SC frakcija nolēma izveidot darba grupu, kuru vada Reskājs.