Pienācis laiks kvalitatīvi pārskatīt Latvijas oficiālo atceres kalendāru
Šajā nedēļas nogalē jau 15.gadu Latvijā bez Vairas Vīķes-Freibergas tradicionālās dzimšanas dienas, AIDS starptautiskās dienas, eglīšu iedegšanas un citiem ik gadu presē aprakstītiem notikumiem ir arī pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Nez, vai kāds to vispār piemin? Retais arī zina, par ko būtu jāsēro. Tas mudina pārdomāt Latvijas oficiālo piemiņas dienu kalendāru. Politiķiem tas būtu jāpārskata.
Šī atceres diena, kuru reizumis dēvē par Latviešu operācijas atceres dienu, ir samērā jauna – tā oficiāli kalendāros ir kopš 1998.gada. To ieviest rosināja Austrumu Latviešu biedrība, lai pieminētu latviešus, kuri XX gadsimta trīsdesmito gadu beigās Padomju Savienībā cieta staļiniskā režīma īstenotajās etniskajās tīrīšanās. Kopumā represijas skāra vairāk nekā 26 000 PSRS dzīvojošo latviešu, no kuriem nogalināja ap 17 000, daudzus ieslodzīja vai izsūtīja uz Sibīriju, bet noslepkavoto latviešu bērnus ievietoja bērnu namos.
Likumprojektu Saeimā sāka skatīt 1998.gada sākumā.
Vēsturiska nejaušība un sakritība noteica, ka uzmanība no Latviešu operācijas jau 2.lasījumā bija pagaisusi, jo grozījumi tika papildināti ar iniciatīvu 16.martā atzīmēt Latviešu leģiona atceres dienu.
Līdz ar to galvenā uzmanība un debates notika par šo ierosinājumu, aizmirstot likumprojekta sākotnējo ieceri. Tā apauga ar citām atcerēm un apcerēm, likuma atvēršanu izmantoja dažādu populistisku un nepārdomātu priekšlikumu iekļaušanai, to visu vēl skatot priekšvēlēšanu un pirmās skaļākās Krievijas saceltās ažiotāžas ap 16.martu gaisotnē. Līdz ar to rosinājums sociālajā atmiņā nostiprināt atceri par pagājušā gadsimta 30.gados veiktajām komunistiskā režīma represijām pret latviešu tautu izskatījās pēc piedēkļa, nevis galvenā motīva.
Izskatot nacionālo laikrakstu publikācijas un meklējot rakstus par šo atceres dienu kopš tās iedibināšanas, aina nav iepriecinoša. Populārākā ziņa Latvijas nacionālajos laikrakstos saistībā ar šo atceri ir – neaizmirstiet izkārt karogu! Cita satura ziņas šajos 15 gados ir ārkārtīgi maz – reizumis kāda intervija, kāds komentārs, bet par kādu eksistējošu piemiņas tradīciju, kuru būtu fiksējuši mediji, nevar būt ne runas.
“Baltie plankumi” decembra pirmajā nedēļas nogalē, kad atceres diena vispār nav pieminēta, presē bijuši vairākkārt; šogad vienīgi Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicēta intervija ar vēsturnieku Jāni Riekstiņu, identiski kā pērn. Turklāt runa ir par latviešu valodā iznākošajām avīzēm, jo krievu valodā iznākušajos laikrakstos par to ne reizi nav bijis kas publicēts.
Tradicionāli šo atceri izkonkurē citi mediju notikumi – sākot no AIDS starptautiskās dienas, 1941.gada ap decembra sākumu veiktās ebreju masu iznīcināšanas Rīgā līdz pat svinīgām egļu iedegšanām Rīgā un Latvijā, policijas gadadienu, bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzimšanas dienu un citi.
Šī komentāra virsraksts sasaucas ar laikraksta Diena 1999. gada 4. decembra Ievas Uplejas komentāra par šīs piemiņas dienas jēgu pēdējo teikumu, uz kuru joprojām nav atbildēts – par ko tad šodien sērojam, latvieši? Lai šāds jautājums vairs nebūtu aktuāls, kopīgi ar citiem autoriem izdotajā grāmatā Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā esam piedāvājuši vairākus virzienus, kā mainīt atmiņu politiku, lai atcere par staļiniskajiem noziegumiem būtu ilgtspējīga un nākotnē šādu jautājumu nebūtu.
Var veikt kosmētiskas izmaiņas: pirmkārt, pārsaukt vienpadsmit vārdu garo piemiņas dienu daudz īsākajā – komunistiskā režīma īstenotās Latviešu operācijas upuru piemiņas diena; otrkārt, ieviest politiskas un reliģiskas tradīcijas (ziedu nolikšana, dievkalpojumi utt.). Tomēr nez vai tas būtiski ko mainītu. Tāpēc nepieciešamas daudz plašākas izmaiņas valsts oficiālajā piemiņas kalendārā. Ne tikai par decembra pirmo svētdienu, bet staļiniskajiem noziegumiem.
Par Latvijas sabiedrībai saprotamu represiju piemiņas dienu var kalpot 23.augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena, kas jau tagad ir iekļauta kalendārā.
Tam ir arī labvēlīgs starptautiskais konteksts, jo šī piemiņas diena ir apstiprināta Eiropas Savienības līmenī un nākotnē to varētu pieminēt aizvien vairāk ES dalībvalstu. Turklāt etniskās tīrīšanas Padomju Savienībā vērsa pret vairākām tautībām un solidarizācija ar citām nācijām, kopīgi pieminot šo dienu plašā ģeogrāfiskā areālā, staļiniskos noziegumus un to postu visai pasaulei atgādinātu daudz spēcīgāk.
Līdzīgi būtu argumentēti un izsvērti jādiskutē par 25.marta un 14.jūnija atceres pasākumiem, kuri atsevišķi vairs nespēj mobilizēt lielu cilvēku skaitu. Politiskajai elitei un pilsoniskajai sabiedrībai būtu jāvienojas par vienotu atceres dienu. Saprātīgs ir Latvijas Politiski represēto apvienības piedāvājums 14.jūniju veidot kā valsts organizētu atceres dienu ar amatpersonu un vēstnieku piedalīšanos, 25.martu atstājot represēto ziņā un privātai atcerei. Tas nozīmētu nevis aizliegt kādam pieminēt, bet veidot saprātīgu, ilgtspējīgu un efektīvu atmiņu politiku.
Autors ir sociālantropologs un pētnieks valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projektā “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte”. Šobrīd studē Jaunās Skolas universitātē (The New School) Ņujorkā
Komentāri (48)
buchamona 02.12.2012. 10.12
Var piekrist raksta autoram, ka kaut kas nav kārtībā ar sēru dienām Latvijā, taču man šaubas māc, vai sakārtot šīs lietas var, tikai koriģējot kalendāru, jo problēmas sakne jau ir nevis pašā kalendārā, bet attieksmē gan pret pašu kalendāru, gan pret Latvijas vēsturi, piemiņas brīžiem,patriotismu utt
Formāli jau ar attieksmi ir viss kārtībā, taču pareizi autors norāda, ka ” mūsdienās” ziedu paklāji vairs neklājas represēto piemiņas dienās, ka tas laiks ir pagājis un tad jājautā, kādēļ šis laiks ir pagājis tieši mums, bet ne piemēram tiem, kuri 9. maija kontekstā tīksminās ap staļinisma “varoņdarbiem” ? Kādēļ kārtējo reizi Latvijā sabiedrības apziņā ļaunums ņem virsroku?
K. Skalbe kādreiz rakstīja, ka tauta bez savas inteliģences ir mirusi tauta. Tam var piekrist, bet, ja tā – tad jautājums, kurp šodien savu tautu ved mūsu inteliģence, kura kopumā veido šo vērtību skalu, kas valda Latvijā? Atcerēsimies – par ko tad spriežam pēdējā laikā, kādas problēmas valda mūsu sabiedrībā, kā velkam robežas starp “viduslaiku tumsu” un gara gaismu, kurai jāvalda Latvijā? :)
Un ja šādi, ” no malas” paskatāmies uz sevi, tad arī atbilde nav jāmeklē jautājumam, kas notiek ar mūsu kalendāru, ar mūsu tautas vēsturisko atmiņu.
10
Egitazz > buchamona 03.12.2012. 12.24
rinķī apkārt
uzvaru arī atzīmē, tikai bez iekaviņām. Uzskatīt, ka karu izsauca Francijas, Lielbritānijas pozīcija un Minhenes vienošanās – negribas, jo neērti?
tāpēc i beidzas 30.gados. Pie tam nevis izplūduši “valsts pārvaldē”, bet tieši čekā. Pārsvarā jau čekisti i bija, toties viņu ģimenēm un radiem tiešam nepaveicas, ka arī viņus represēja
0
Egitazz > buchamona 02.12.2012. 11.53
piemēram tiem, kuri 9. maija kontekstā tīksminās ap staļinisma “varoņdarbiem” ?
====
pirmkārt, 9.maijā atzīmē ko pavisam citu. Bet pēc Jūsu loģikas var pateikt, ka 16.martā atceras arī to leģionāru varoņdarbus, kas pirms leģiona dienēja soģu bataljonos.
Otrkārt, starp tiem latviešiem, kas tika represēti 37.-38.gados, ļoti lielu daļu sastādīja tie, kas strādāja ČEkā un ļoti aktīvi pielika rokas tās “veiksmīgai” darbībai. Jo nav jau noslēpums, ka latviešu skaits Čekā bija ārkārtīgi liels.
0
Sandris Maziks > buchamona 03.12.2012. 12.34
kolpants
“Bet pēc Jūsu loģikas var pateikt, ka 16.martā atceras arī to leģionāru varoņdarbus, kas pirms leģiona dienēja soģu bataljonos.”
16 martā atzīmē to varoņu, kuri cīnījās pret absolūto ļaunumu, staļinismu un rusismu, piemiņu. Visu varoņu un nav būtiski, viņi karoja frontē, mežos tvarstīja bandītus, vai, vajadzības gadījumā, izpildīja nāvessodus nelabojamiem ļaundariem.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 02.12.2012. 11.04
——–A.Saulītis:’Pienācis laiks kvalitatīvi pārskatīt Latvijas oficiālo atceres kalendāru .’
==============================================================================
Laiks apjēgt vēsturiskās patiesības, kuras centīgie Latvijas vēstures lauciņa reformētāji (lasi – villotāji)22. gadu laikā ir dziļi norakuši – ,
tad varēs kvalitatīvi pārskatīt oficiālo atceres un svētku kalendāru.
Cik ta ilgi vēl liksim brīnīties civilizētajai Eiropai par drūmajām sejām 9. maijā Latvijā?
Kustība pozitīvā virzienā ir sākusies: ‘ (..)9.maijā Eiropas Savienībā tiek svinēta Eiropas diena. Par godu šai dienai Esplanādē notiks akciju “Dzīvais Eiropas karogs”, Kluba “Māja” jaunieši dosies Rīgas ielās, lai intervētu savus vienaudžus un uzzinātu viņu viedokli aktuālākajos Eiropas Savienības jautājumos, bet ES dienu kulminācija paredzēta sestdien Vērmanes dārzā’
http://www.youtube.com/watch?v=ekrZCb5i43s
0
Signija Aizpuriete > buchamona 03.12.2012. 13.34
——-kolpants bet arī šāvēju (Ježova&Co.)saņemto b.Staļina un Berijas ‘pateicību’.
===
nu un? dots devējas atdodas. Jagodu tas pats sagaidīja. Ir jau arī versija, ka Staļins 53.gadā plānoja kārtējo tuvo darboņu nomaiņu, bet šoreiz tomēr viņu apspēlēja un viņa nāve nebija dabīgā ceļā. kaut gan protams, tas nav pamats nožēlai, jo tad arī viņš saņēma, ko pelnīja.
==============================================================================
Владимир Хомяков. К Опричнине!
Технология модернизации в чрезвычайных условиях
http://www.zavtra.ru/content/view/vladimir-homyakov-k-oprichnine-2012-11-29-025005/
=============================================================================
Maļuta Skuratovs, kas bija Jāņa Briesmīgā/Ivana Groznija uzticamais ‘suns’ – to ar ‘tas’ sagaidīja….Krievijā tā attīstība tā grūti panākama, redz, tagad atkal iet vaļā tāda korupcija, ka Puķinam ar liberāli-demokrātiskām metodēm to diezin vai izdosies apturēt. Jāmeklē atkal kāds jauns Maļuta, Ježovs vai vismaz Krjučkovs?
– ‘ Ущерб по «Оборонсервису» вырос до 7 млрд рублей ‘
Экс-министр обороны Анатолий Сердюков может быть допрошен по делу о хищениях в «Оборонсервисе», заявил руководитель Главного военного следственного управления СРК Александр Сорочкин. «Придет время, будут основания — вызовем», — заверил он.
http://www.bfm.ru/articles/2012/11/28/ushherb-po-oboronservisu-vyros-do-7-mlrd-rublej.html
0
Sandris Maziks > buchamona 03.12.2012. 12.55
kolpants
“uzvaru arī atzīmē, tikai bez iekaviņām. Uzskatīt, ka karu izsauca Francijas, Lielbritānijas pozīcija un Minhenes vienošanās – negribas, jo neērti?”
Мы на горе всем буржуям
Мировой пожар раздуем
Мировой пожар в крови
Господи благослови
(Aleksandrs Bloks)
“Uzvaru”?
Divdesmit gadus gatavoja šo drausmīgo karu, saražoja ieročus vairāk kā bija visām pārējām pasaules valstīm, kopā ņemot, sameta Staļins kara kurtuvē 40 miljonus savu beztiesīgo vergu un tikai, pateicoties ASV agresijai pret Vāciju, izglābās no bargas un taisnīgas atmaksas. Staļinam tā nebija uzvara, viņam tas bija kauns un pazemojums.
Ne Francijas un Lielbritānijas agresijai bija tā būtiskākā, kas gan nemazina to vainu, nozīme WWII. Par WWII pamatu bija ASV cionisms, kas industrializēja fašistu krieviju un līdz zobiem apbruņoja viskrieviskāko izdzimteni cilvēces vēsturē, Staļinu.
0
Egitazz > buchamona 03.12.2012. 12.27
bet arī šāvēju (Ježova&Co.)saņemto b.Staļina un Berijas ‘pateicību’.
===
nu un? dots devējas atdodas. Jagodu tas pats sagaidīja. Ir jau arī versija, ka Staļins 53.gadā plānoja kārtējo tuvo darboņu nomaiņu, bet šoreiz tomēr viņu apspēlēja un viņa nāve nebija dabīgā ceļā. kaut gan protams, tas nav pamats nožēlai, jo tad arī viņš saņēma, ko pelnīja.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 02.12.2012. 12.11
——-kolpants (..)
Otrkārt, starp tiem latviešiem, kas tika represēti 37.-38.gados, ļoti lielu daļu sastādīja tie, kas strādāja ČEkā un ļoti aktīvi pielika rokas tās “veiksmīgai” darbībai. Jo nav jau noslēpums, ka latviešu skaits Čekā bija ārkārtīgi liels.
==============================================================================
Nu un? Ikvienam derētu painteresēties ne tikai par nošauto latviešu tautības čekistu likteni, bet arī šāvēju (Ježova&Co.)saņemto b.Staļina un Berijas ‘pateicību’.
– ”(..)jau 1919.gadā, piemēram, 27.martā apstiprinātajā VĀK (VČK) kolēģijā bija 14 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums – astoņi – jau bija krievi, bet latvieši joprojām bija otrajā vietā ar trijiem kolēģijas locekļiem: Mārtiņu Lāci (Sudrabu), Jēkabu Peteru, Aleksandru Eiduku; tad sekoja pa vienam polim (pats čekas vadītājs Felikss Dzeržinskis), armēnim (V. Avanesovs) un ebrejam (Grigorijs Morozs). ‘
Aivars Stranga, profesors, LU – ‘Tikai vārdi un tikai skaitļi’
http://www.diena.lv/arhivs/tikai-vardi-un-tikai-skaitli-13349044
0
dro > buchamona 02.12.2012. 10.58
riņķī apkārt. Tieši tā:)
0
buchamona > buchamona 02.12.2012. 12.10
kolpants.pirmkārt, 9.maijā atzīmē ko pavisam citu…+++ ko tad atzīmē ” vienkāršie ” cilvēki 9. maijā, skatoties Pārdaugavā citas valsts karaspēka parādes translāciju? :) Vai viņi šādi piemin savus bojā gājušos radiniekus, tautiešus, jeb tīksminās par ” uzvaru” karā, kuru izraisīja divu noziedzīgu režīmu ” mijiedarbība”?
Par tiem latviešu čeksitiem, protams, 20.gs trīsdesmitajos gados PSRS dzīvoja ap 26 000 latviešu čekistu, kuri viens otru iznīcināja :)
Nevajag rakstīt nelietības. Ja vēlies pētīt nacionālo sastāvu PSRS pārvaldē, tad dari to un ātri vien nonāksi pie patiesības, ka sākot ar pagājušā gadsimta 30 gadiem ” latviešu ēra” PSRS jau bija beigusies :) Bet tas nenozīmē, ka es mēģinu aizstāvēt latviešus, kuri bija iesaistījušies PSRS represīvajos orgānos, ceru, ka viņi visi saņēma to, ko ir pelnījuši. Cik atceros – pēdējais nosprāga jau atjaunotās LR cietumā.
0
mariterage 03.12.2012. 13.29
Ja skatāmies no patiesām latviešu un Latvijas nācijas interesēm, tad ir jābūt tikai vienai sēru dienai – 23.augustam – dienai kad galvenās sabiedrotās ass valstis – PSRS un Vācija izlēma par demarkācijas līnijām Eiropā, kas novelkamas pēc to plānotā uzbrukuma valstīm, kas atradās zemēs starp tām, un tādejādi deva zaļo gaismu 2.pasaules kara sākumam.
Šai dienā tika ielikts visa turpmākā pamatakmens, gan Latvijas fiziskai okupācijai 1940.g.17.jūnijā gan lielajām deportācijām no Latvijas 1941. un 1949.gadā, gan Latvijas ebreju tautības pilsoņu holokaustam okupētās Latvijas teritorijā.
Ir postoši pašiem ar savām rokām sašķelt savu nāciju daudzās atsevišķās daļiņās, kuras atsevišķi sēro par tās personiski vairāk skarošām traģēdijām (tai skaitā Latvijas ebreju tautības pilsoņu holokaustu).
Viena nācija – viens iemesls visām šīm traģēdijām – kristāl skaidri vainīgie (PSRS-Vācijas ass) par notikušo – pašsaprotama vienīgā atzīmējamā sēru diena – 23.augusts.
(Attiecībā par 1.decembra svētdienā atzīmējamo sēru dienu – iemesls par ko sērot varētu būt drīzāk par to, ka šie 30to gadu Staļina terora laikā nogalinātie latvieši pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas nevarēja vai negribēja atgriezties brīvajā Latvijā, nevis tas ka tos eventuāli agrāk vai vēlāk samala PSRS represiju viļņi.)
Gluži tāpat jāattiecas pret 11.novembri – vienīgo dienu, kas veltīta visiem Latvijas nācijai piederīgajiem, kas ar ieročiem rokās, vienalga kādās uniformās, karoja ar domu par Latvijas brīvību.
Un visiem cienījamajiem karavīriem, kas cīnījušies ar domu par Latviju, bet svešās uniformās, būtu jaizcīna vēl pēdējā cīņa – šoreiz ar savu lepnumu – un dzimtenes nākotnes vārdā jaizbeidz atzīmēt 9.maijs un 16.marts kā viņu personisko cīņu atceres dienu un jāpieņem 11.novembris kā vienojošs datums visiem Latvijas patriotiem neatkarīgi no tā ko viņi 2.pasaules kara laikā uzskatīja par lielāko ļaunumu Latvijai un kurus gribēja sist pirmos – tos utainos vai tos pelēkos.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/3/3b/Bundesarchiv_Bild_101I-121-0012-15,_Polen,_deutsch-sowjetische_Siegesparade.jpg
foto – sabiedroto (PSRS un Vācijas) kopējā militārā parāde okupētajā Polijas pilsētā Brestā 1939.gada 22.septembrī.
5
Sandris Maziks > mariterage 03.12.2012. 13.40
Vilmārs7777
“un tādejādi deva zaļo gaismu 2.pasaules kara sākumam.”
Ko gan citu varēja gaidīt no zatleroīda-putinoīda?
Eiropas tautas vēl tikai laizīja WWI cirstās brūces, neviens nebija dzirdējis par Hitleru, bet fašistisko izdzimteņu krievija gatavoja revanšu par Koļana II padirsto WWI, jau otrā dienā pēc Pilsoņu kara beigām.
Par mūsu sēru dienām nelems Zatlera-Ušakova noziedzīgā alianse un Zatleram ne mirkli nav jāaizmirst, ka kopā Polijas prezidenta un elites slepkavu svinot Staļina asiņaino “uzvaru”, viņš ir uzkrāvis uz saviem kamiešiem vainu par desmitiem miljonu nevainīgu eiropiešu slepkavībām.
Ja Trešais Reihs un fašistu krievija tiek uzskatīti par līdzvainīgiem WWII izraisīšanā, tad sarkanarmiešu pēctečiem 10-15 gadus būtu jāatstrādā piramīdu būvē(kanālu rakšanā)
0
Signija Aizpuriete > mariterage 03.12.2012. 13.52
——-Vilmārs7777(..)
, būtu jaizcīna vēl pēdējā cīņa – šoreiz ar savu lepnumu – un dzimtenes nākotnes vārdā jaizbeidz atzīmēt 9.maijs un 16.marts.
==============================================================================
Tēvzemes un Latvijas tautas brīvības labā 9. maijs ir jāpasludina par oficiālu svētku brīvdienu! 9. maijam jābūt gaišiem svētkiem no Atlantijas okeāna līdz pat Urālu kalniem!
Lai dzīvo miers Eiropā un Savienība un tautu draudzība uz mūžīgiem laikiem!
http://www.youtube.com/watch?v=PnBKw4k3h_4
On 9th May Europe Day in Motion presents you the human face of Europe
0
Signija Aizpuriete > mariterage 03.12.2012. 19.26
——Vilmārs7777 Dīvaini, likās….
==============================================================================
Īpaši zinošajiem – atkārtošu: 9. maijam, kad tiek svinēta ‘Eiropas diena’ – jābūt oficiālai svētku brīvdienai Latvijā. Tas sekmēs sabiedrības saliedēšanos ne tikai pavasara saulainajās dienās, bet arī rudens drēgnajā laikā:
http://www.youtube.com/watch?v=_eJx78OEwkM
– Vīru kopa ‘Vilki’: ‘(..)mēs ceram, ka arī šiem vīriem tiks pievērsta lielāka uzmanība…’
0
mariterage > mariterage 03.12.2012. 18.02
Dīvaini, likās ka edžs vismaz faktus pārzina, tik interpretē pa savam, bet izrādās ka nezin ka visa Eiropa kara beigas un miera iestāšanos atzīmē 8.maijā, bet 9.maijā – Eiropas dienā svin brīvās un demokrātiskās Eiropas daļas integrācijas sākumu – 1950.g.9.maijā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ierosinaja izveidot Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienu – ES vispirmāko priekšteci.
0
Signija Aizpuriete > mariterage 03.12.2012. 13.44
———
Kas tas par foto komentāram par domām kādās galvās? Var jau visus ‘domātājus’ pieminēt arī 11. novembrī – tik un tā vēsturiskos faktus un patiesības (versijas) tas nemainīs:
‘Verdzība nav brīvprātība’ – Andrievs Ezergailis, vēsturnieks
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=343629:verdzba-nav-brvprtba&Itemid=93
http://www.youtube.com/watch?v=DDRwr9HwEfQ
0
Ieva Daugule 03.12.2012. 16.37
Pilnīgi piekrītu, un arī pats par to esmu rakstījis. Kāda velna pēc latviešiem būtu jāizkar karogi ar melnu lentu trīs atsevišķās it kā “sēru” dienās — par 25. martu un 14. jūniju vēl varētu runāt, bet kas gan īsti notika “decembra pirmajā svētdienā,” kas nenotika visās pārējās okupācijas dienās?! Un tad vēl karogs ar melnu lentu dienā, kad iebruka PSRS armija. Piekrītu Ivaram Ijābam, kurš reiz jautāja, vai ir kaut viena cita valsts pasaulē, kas cilvēkiem liek izkārt karogu, lai pieminētu savu okupāciju. Murgs!
2
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Inese Birzniece > Ieva Daugule 03.12.2012. 23.02
Decembra 1 svētdiena varētu būt “vissērojošākā” diena Latvijā. Mums pilnai laimei bez 4.jūlija (īpaši fascinē) vajag vēl ukraiņu, krievu golodomora, kaukāza tautu, acteku, maiju, indiešu, polinēziešu u.c.tautu genocīda dienas.
Vai ar 365 dienām gadā pietiks?
Latviešiem vēl vajag klāt jaunāko laiku sēru dienas, piem. kalvīša valdības sākums, BB un Latv.Krājbankas kraha dienas, LR veiksmes stāsta pasludināšanas diena utt.
0
Signija Aizpuriete > Ieva Daugule 03.12.2012. 20.16
——-
Kā var nepiekrist?
Ijābs un ‘ījabieši’ ne bez pamata brīnās, jo labi zina, kas tos murgus te Latvijā ievazāja? ‘Muļķa laišana’ tagad iecienīta t.s. ‘sorozīdu’ vidū,kuri vairs nevēlas ATCERĒTIES tos (ne)darbus, kas tika paveikti 1990-o gadu sākumā. Neviens brīvības cīnītājs ‘dziesmotā jampadrača’ laikā 1988. – 1991.gg. tak iedomaties nevarēja, ka pēc PSRS sagraušanas anti-komunisti iz PBLA metīsies kopā ar bij. LKP biedriem dibinātu kopēju partiju! Nevienam dziedātājam un dejotājam i prātā neienāca, ka ‘brīvajā un neatkarīgajā’ (1991-2011) skolā ne tiks mācīta Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets:
‘ (..)Diemžēl Pasaules brīvo latviešu organizācijas pārstāvēt sevi pilnvaroja Nollendorfa kungu, kurš strādāja Okupācijas muzejā. Viņš uzskata, ka Latvijas vēsturi nevajadzētu mācīt atsevišķi.’
J.Celmiņš, vēsturnieks, bij. izglītības ministrs
(‘Latvijas Avīze’,19.01.2009)
0