Katram cilvēkam un valstij ir sava neatņemama identitāte
Šoruden mūsdienīgā mākslas muzejā netālu no Kopenhāgenas jaunās ziemeļu arhitektūras izstādē acis īpaši pakavējās pie daļas, kur apskatāmas vairākas bibliotēku ēkas. Skaistas, plašas, kantainas, modernas ēkas, it kā mulsinoši līdzīgas, bet kāpēc ne, ja reiz reģions lepojas ar kopīgu identitāti. Tajā brīdī man ienāca prātā doma, ka mūsu Gaismas pils ir pavisam citāda un ka mēs vismaz šajā ziņā nemaz nelīdzināmies izslavētajai modernajai un kantainajai Ziemeļvalstu arhitektūrai.
Taču tajā pat brīdī kā zibens cauri prātam izskrēja atskārsme, ka mums ir mūsu Gaismas pils (pat ja pati ēka vēl fiziski vēl tikai top) un ka tāda bibliotēka ar tādu nosaukumu un tādu intelektuālo, vēsturisko un politisko noslodzi ir iespējama tikai un vienīgi Latvijā. Ar visu tās sāpīgo tapšanas vēsturi, kas raksturo gan mūsu tautas tagadni, gan pagātni. Gadsimtus, kad no paaudzes paaudzē nodevām teiksmu par grimušo pili, un pēdējos divdesmit gadus, kad tik lēni un šķietami grūti mums iet ar tās augšāmcelšanu tiešā un netiešā nozīmē.
Jēdzienā Gaismas pils var ielikt dažādu saturu – gara un mantas bagātības, teiksmaino senatni, zaudēto un atgūto tautas brīvību, mūžīgu attīstību un tiekšanos augšup, taču pavisam skaidrs ir tas, ka šis jēdziens pieder tikai latviešu tautai, tas ir saprotams tikai Latvijā un bibliotēka ar tādu nosaukumu un simbolisko slodzi ir iespējama tikai vienā vietā pasaulē.
Domu par Gaismas pili man atsauca atmiņā pēdējā laika aktualitātes Latvijā – latviešu valodas kā zinātnes valodas noniecināšana, tautības ieraksta izdzēšana no pasēm, Nacionālā attīstības plāna apspriešana.
Tās vedina domāt par to, kur īsti slēpjas cilvēka un valsts īpašā identitāte globalizācijas laikmetā un vai no tās var un vajag atbrīvoties.
Īpašā patība
Aiz tautības ieraksta svītrošanas no pasēm var neapšaubāmi slēpties ļoti cēli mērķi, taču diezin vai tie ir sasniedzami šādiem līdzekļiem. Vajadzība izskaust iespējamu diskrimināciju etniskās izcelsmes, rases vai dzimuma dēļ nav apšaubāma, taču tas nav panākams, vienkārši svītrojot vārdus, nosaukumus vai apzīmējumus.
No tā, ka cilvēkam Latvijas pasē nebūs vairs rakstīts arābs, čigāns, latvietis vai krievs, nemainās nedz šā cilvēka izskats, nedz vārds. Arābs joprojām būs tumsnējs tāpat kā čigāns, un viņa vārds, visticamāk, būs Muhameds nevis Māris. Arī Latvijas krievs joprojām lepni nēsās savu Dmitrija, Ivana vai Jurija vārdu, pat ja viņa pasē nebūs nekādas norādes uz etnisko izcelsmi. Mēs taču nesāksim cilvēkus numurēt tradicionālo vārdu došanas vietā tāpēc vien, ka tas mazinātu iespēju viņus diskriminēt pēc etniskās izcelsmes. Ja kādam garāmgājējam gribēsies aizskart kādu cilvēku viņa ādas krāsas, valodas akcenta vai citu iemeslu dēļ, pase ar vai bez tautības ieraksta no tā neglābs tik un tā.
Arguments, ka ārzemēs mūs nesapratīs, jo citās valodās ar pilsonību saprot to pašu ko ar tautību, galīgi nav vietā. Jo tādā gadījumā mums vajadzētu no latviešu valodas arī izravēt visas garumzīmes, mīkstinājuma zīmes un citas mūsu valodu vien raksturojošas īpatnības, kuras citās valodās nepastāv, nav izrunājamas vai uzrakstāmas. Arī mūsu himnas vārdi taču ārzemēs nevienam neko neizsaka, bet vai tāpēc mēs no tās atsakāmies?
Pārlieku liberālajā vēlmē izlikties „lielākiem katoļiem par Romas pāvestu” nevajag aizmirst, ka ikvienam cilvēka ir sava identitāte, kuras veidošanā viņa dzimumam, tautībai un valodai, kādā viņš sarunājas ar saviem vecākiem, ir svarīgākā nozīme.
Jo tās ir lietas, ko viņš pirmās apjēdz un caur kurām iepazīst pasauli, kā arī lietas, kas paliks nemainīgas mūža garumā, kā, piemēram, dzimums, rase un etniskā izcelsme. Tās nevar mainīt ar likumu izmaiņām no augšas vai argumentiem, ka tā labāk izskatās no augšas vai ārpuses. Tādā veidā veikta sabiedrības saliedēšana var drīzāk izrādīties viltotais zaķis pretstatā patiesai iecietībai un miermīlīgai sadzīvošanai.
Aizslaucīt mēslainē
Lai gan labi saprotama ir Latvijas un tās augstākās izglītības sistēmas ciešāka iekļaušanās Eiropas un pasaules attiecīgajās sistēmās, kas ietver arī izplatītāko pasaules valodu plašāku pielietojumu, galīgi nav saprotama latviešu valodu kā zinātnes valodu noniecinošā attieksme. Tas, ka studentiem un zinātniekiem ir jāzina svešvalodas, it īpaši jau angļu valoda, nav apšaubāms, bet kādēļ gan būtu vajadzīgs pāriet tikai uz angļu valodu Latvijas augstskolās?
Nezinu gan, vai tas vairos studiju kvalitāti, ja latviešu skolas beigušie studenti uzreiz sāks apgūt augstākās zinības pilnībā angļu valodā, kura tomēr nav viņu dzimtā valoda un nav izkopta līdz pilnībai.
Ja gribam kvalitatīvu augstāko izglītību tikai angļu valodā, tad jau labāk uzreiz uz angļu valodu pilnībā vajadzētu pāriet skolās un bērnudārzos, lai mūsu bērni būtu „konkurētspējīgi globālajā pasaulē”.
Tikai baidos, ka tādā gadījumā mēs ne tikai aizslaucīsim mēslainē mūsu senču paaudžu paaudzēm krāto un kopto valodas mantojumu, būtībā atteiksimies no nacionālas valsts, bet arī iesim pret dabas likumiem. Mūsdienās joprojām pasaulē runā 7000 dažādās valodās, un diezin vai XXI gadsimtā tās visas pēkšņi iznīks angļu valodas dominēšanas dēļ. Gan jau ir kāds augstāks un varbūt mums līdz galam netverams iemesls, kāpēc gadu tūkstošiem tomēr pastāv dažādas tautas, rases, valodas, kultūras un valstis, neraugoties uz dažādu impēriju, kultūru vai valodu dominēšanu pasaules dažādās daļās dažādos laikmetos.
Turklāt latviešu valoda ne ar ko nav sliktāka par angļu valodu pat tad, ja mums nav sava Šekspīra. Jebkura valoda tiek nemitīgi attīstīta un papildināta ar jauniem vārdiem, rodoties jaunām lietām un parādībām. Arī Šekspīra laikā angļu valodā taču nebija apzīmējuma viedtālrunim, sociālajiem tīkliem vai nanotehnoloģijām. Tas viss ir radies un radīts laika gaitā, un to ir iespējams radīt jebkurā valodā.
Protams, ka kopt un attīstīt mazu valodu mūsu lieluma mānijas apsēstajā pasaulē var likties dārgi, neefektīvi un nogurdinoši, tāpēc liels ir kārdinājums pāriet uz kaut ko lielāku, lētāku un efektīvāku. Tieši tāpat jau patiesībā ir arī ar mazas valsts uzturēšanu – tas nav tik efektīvi un ekonomiski izdevīgi kā būt provincei kādā lielvalstī.
Mazdārziņa kopēji
Un tomēr mums ir sava valsts, pat ja mūsu kopējais iedzīvotāju skaits visā valstī ir tik vien kā piektā daļa iedzīvotāju kādā no pasaules lielpilsētām. Turklāt, vismaz spriežot pēc Latvijas pilsoņu aktivitātes šā gada februāra referendumā par valsts valodu, vairākumam ir ļoti skaidrs priekšstats par šīs nacionālās valsts nākotni un latviešu valodas un kultūras vietu tajā. Tas būtu liekams aiz auss politiķiem un lēmumu pieņēmējiem.
Ja Nacionālā attīstības plāna veidošanas un apspriešanas laikā valdībā nedzirdējām īpaši daudz intelektuālu un saturiski piesātinātu sarunu un viedokļu sabiedriskajā telpā, tad tagad atliek cerība uz Saeimu un plašāku sabiedrības slāņu iesaisti.
Ja valdība šajā plānā ir atvēzējusies uz nenosakāmas nacionalitātes „ekonomisku izrāvienu”, kuru, visticamāk, pie labas gribas var īstenot jebkurā pasaules malā, tad turpmākajā apspriešanā tomēr gribētos dzirdēt par Latvijas sevišķumu pasaules tautu un valstu saimē un tās atspoguļošanos šajā plānā.
Kaut vai tādēļ, ka tādu mazdārziņu kā Latvija nevar kopt un apsaimniekot ar lielsaimniecības pieeju. Latvija kā maza valsts nekad nebūs „lielo uzņēmumu topa” galvgalī, bet ekskluzīvo un unikālo rangā var gan būt. Pie labas gribas un vēlēšanās vienā mazdārziņā var izaudzēt uz izstādēm vedamus lolojumus, pat ja tie apjomu ziņā nevar sacensties ar lielsaimniecībās izaudzētajām produkcijas tonnām.
Mēs nekad nebūsim ne Zviedrija, ne Vācija, ne lielā Igaunija. Nedz arī tikai zaļa vieta, kur runāt visās valodās un savas „olas dēt” visiem, kam ienāk prātā. Te ir Latvija – mūsu nacionālais mazdārziņš ar saulaināko Kurzemes stūrīti un pavēnī palikušo Latgali, bet visiem vienādi mīļiem -, un kā tāds tas arī kopjams.
Pēc būtības šai sarunai ir jābūt par to, kāpēc Gaismas pils ir iespējama tikai Latvijā.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (107)
Rudais 12.11.2012. 12.31
Latviešu valodas un kultūras pamats ir tās tradīcijas, kas manifestējas Dziesmu un deju svētkos. Un jādomā ir par to, lai skolā būtu koris, deju kolektīvs, lai būtu pietiekams daudzuns mūzikas stundu, lai koru diriģentiem maksātu algu un nevis turēt viņus bada maizē. Padomju laiku kolhozā nebija jautājum, kā samaksāt par darbu kora diriģentam. Tad būs jauna paaudze , kas spēs nest tālāk mūsu kultūru.
Bet tiem studentiem, kuru izgltības joma nav kultūra, valoda vai māksla , lai spētu apgūt jaunāko savā speciltātē ir jāpārvalda angļu vai vācu vai kāda cita valoda.
Padomju laika augstkolā bija jāzin krievu valoda un nevienam nebija nekāda jautājumu par to kāpēc mācību grāmatas ir krievu valodā.
Kas ir mainījies pa 20 gadiem?
Liela daļa joprojām skolā cītīgi apgūst krievu valodu, veltot tai daudz vairāk laika kā angļu valodai, jo vecāki lielākoties var palīdzēt savam skolniekam ar krievu valodu.
Skolai savukārt ir daudz vieglāk atrast krievu valodas skoltāju nekā citu valodu skolotāju. Drusku cita situācija ir krievu plūsmas skolās , kur reti kuram latviešu valodas skoltājam pietiek izturības strādāt ilgāku laiku.
Rezultātā nekas daudz nav mainijies. Viena sabiedrības daļa joprojām zin abas valodas , bet cita daļa cīnās par to tiesībām nezināt latviešu valodu kaut ari jau 20 gadus dzīvo neatkarīgā Latvijā. Kad pienāks tā diena ka mēs būsim tikpat lepni par savu valodu kā francūži, un tāpat kā viņi prasīsim , lai katrs pilsonības pretendents vispirms pierāda valodas prasmi līdzvērtīgu tai kāda ir 15 gadus vecam fracūzim, tad ari nebūs jautājuma par latviešu vqlodas vai kultūras nākotni.
4
Signija Aizpuriete > Rudais 12.11.2012. 13.42
——–kogi59(..)
Kas ir mainījies pa 20 gadiem?
==============================================================================
Pat NA dižvadonim sāk pielekt, tā kā laiks ‘tīrajiem dzintariem’ apjēgt:
“Šis lēmums visiem nācis kā pārsteigums, kas rada neizpratni un jautājumu: kam ienācis prātā sākt apklusināt skaistāko valodu, kas vairo sapratni un labestību?”, ….
Dzintars: Mūzika ir mūsu gara mājas, vai tiešām iztukšosim arī tās?
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/dzintars-muzika-ir-musu-gara-majas-vai-tiesam-iztuksosim-ari-tas-13977196
0
Egitazz > Rudais 12.11.2012. 20.56
Apskaties darba sludinājumu portālus – biznesa vide Latvijā jau ir gandrīz pilnībā rusificēta
=====
“pārdomātas” 90.gadu rīcības rezultāts, kad valsts pārvaldi pārņēma latvieši, krievus izspiežot biznesa jomā.
0
betija.tur > Rudais 12.11.2012. 13.04
Ne jau tāpēc skolā bērni apgūst krievu valodu, ka vecāki var palīdzēt skolēnam. Apskaties darba sludinājumu portālus – biznesa vide Latvijā jau ir gandrīz pilnībā rusificēta. Vairāki sludinājumi ir publicēti krievu valodā un gaida darbiniekus, kas prot tikai krievu valodu vai krievu un angļu valodu. Pārējie domāti cilvēkiem, kas labi prot krievu valodu runā un rakstos (tādas zināšanas nav pat ļoti daudziem padomju režīmā augušiem).
0
Rudais > Rudais 12.11.2012. 23.04
Vismaz vienā biznesa vidē vēl nav vajadzīga krievu valoda. Tās ir informācijas tehnoloģijas. Tāpēc vajag dot bērniem datoru, telefonu un, ja vien galva kaut drusku strādā, tad mācīties informātiku , matemātiku. Visu, kas attīstīta domāšanu. Tad, ja būs vēl laba angļu valoda, nebūs jāstrādā krievu vidē.
Ja ir galva, lai studētu, tad jāstudē un arī nebūs krievu vidē darbs jāmeklē. Atradīsies darbs Eiropā. Pēterburgas krievi mācās zviedru valodu un strādā Zviedrijā. Turīgie krievi dzīvo Kalifornijā.
0
buchamona 12.11.2012. 07.44
Lasot rakstu ienāca prātā – okupācijas laikā viss nacionālais tika nīdēts ārā bez žēlastības, bet pat tolaik nevarēja tā vienkārši ņemt un aizklapēt latviešu skolas ciet, tā paša iemesla dēļ, kādēļ vajadzēja tomēr nomaskēt arī pašu okupācijas faktu, rīkojot visādas izrādes par Latvijas labprātīgo pievienošanos PSRS.
Viss latviskais no Latvijas tika nīdēts ārā pamazām, soli pa solim – vispirms jau “kompostrējot” smadzenes nākošajām paaudzēm tajās pašās skolās – kuram bērnam nepatīk pūst tauri, sist bungas un vispār būt par visu apjūsmotu “ļeņinieti” pašā priekšā. Tā tas viss bija, tomēr šai katastrofai, psiholoģiskajam teroram latvieši okupācijas gados pretojās – veidojot savu iekšējo attieksmi pret visu notiekošo. Un šī attieksme pie pirmās izdevības ” gāja vaļā” un tā iesākās Atmoda.
Par pagātni rakstu tikai tādēļ, lai pretstatītu to tagadnei. Un, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, man sāk likties, ka tagadne mūsu tautas pastāvēšanai ir kļuvusi tik pat bīstama, kā tā bija pagātnē – okupācijas laikā.
Šodien uz mums neviens vairs nespiež. Mums nav vairs kam pretoties un tādā situācijā mēs atdodamies paši.:) Darām to, neapzinādamies kādēļ to darām. Laikam jau bēgam no tumsonības :)) Mēs gribam, gluži kā savlaik pionieri, soļot visam Eiropas “progresam” pa priekšu, nesaprotot gan, kas tas ir, neapzinoties sekas, bet galvenais, ka – ar saukļiem par superliberālismu, tā tad ar apgaismību uz lūpām. :)
Vispār -tas ir diezgan nožēlojami, bet saprast šo situāciju var. Kādreiz, tikko robežas atvērās, visu profilu veikalos varēja nopirkt arī pornogrāfiskus žurnālus, taču tas ātri visiem piegriezās. Jācer ka tik pat ātri tiksim arī no šīs bērnišķības vaļā, jacer, ka tas nebūs stipri par vēlu.
6
Signija Aizpuriete > buchamona 12.11.2012. 18.53
——-rinķī apkārt Lasot rakstu ienāca prātā – okupācijas laikā viss nacionālais tika nīdēts ārā bez žēlastības……
==============================================================================
Man arī ienāca prātā viena ķecerīga doma – ja nu internacionālisti (V.Kalpiņš u.c) nīdējot nacionālo kļūdījās,un, galarezultāts bija gluži pretējs plānotajam?
Miljonus ieguldot kultūrā, finansējot Dziesmu svētkus un ‘Mikrofona’ aptaujas tika stiprināta piederības sajūta dzimtajai zemei – nevis ‘varen’ plašajai Rodiņai’?
Katrā ziņā, jāsaka liels ‘PALDIES’ tiem ”kompostrētājiem” (lasi – kultūras uzturētājiem):
Teic, kur zeme tā – N. Bumbiere, M. Vilcāne, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs – Mikrofons 1971
http://www.youtube.com/watch?v=ymTEVin60K4
0
Signija Aizpuriete > buchamona 12.11.2012. 22.17
——-ex-diena-lasitaji Cik var murgot par liberālismu? Mums Saeimā ir bijis viens liberālis pa visiem šiem gadiem – kaut kāds vācietis, kurš ir tik labi aizmirsts, ka pat neatceros viņa vārdu. Par to, ka atļāvās uz Saeimu vasaras svelmē neiet uzvalkā, tauta otrreiz nepārvēlēja.
==============================================================================
Atceries visu – ne tikai gaišos šortus, bet arī labos nodomus:
Gundars Valdmanis (1940 — 2005) bija augsta līmeņa administratīvs un finanšu darbinieks, Latvijas politiķis, 6. Saeimas deputāts, tautas kopas “Brīvība” dibinātājs:
”(..)Latviju seminārā pārstāvēja Ivars Godmanis, Uldis Osis, I.Batarāga, Vita Tērauda, Māris Gailis un kāds ducis padomnieku – gan no Latvijas, gan Rietumu valstīm. Godmanis semināra laikā izrādīja vislielāko aktivitāti. Viņu bija pārņēmusi doma, ka Latvijai vispiemērotākais būtu zviedru sociālisma modelis. Pēc pirmās dienas lekcijām GODMANIS SASAUCA SAVUS PADOMNIEKUS UZ APSPRIEDI, IERADOS ARĪ ES. ARĪ APSPRIEDĒ TURPINĀJĀS PESIMISTISKĀS RUNAS PAR NENOVĒRŠAMO SABRUKUMU. Es lūdzu vārdu un teicu, ka nesaprotu, par ko viņi runā, kāpēc mums jānoskaņojas uz saimniecisku sabrukumu. Lai arī ko runātu šie cilvēki, latvieši visos laikos un visās vietās bijuši turīga un centīga tauta. Pašlaik Latvija ir pilna ar aktīviem, kas nav apgrūtināti ar parādiem. Pat bagātās valstis ir iestigušas lielos parādos, bet mēs esam ar brīvām rokām. Tautai ir dota vienreizēja iespēja ar hipotekāriem aizņēmumiem šos aktīvus pilnveidot un izmantot vēl nepieredzētam uzplaukumam. Dievs mūsu zemi ir apdāvinājis ar lielām bagātībām: mežiem, stratēģiskām ostām, auglīgu zemi, brīnišķīgu klimatu un čaklu tautu, atliek tikai ķerties pie darba.’
(Hadsona institūts nosprauž reformas Latvijai 60 )
Starp dzirnakmeņiem… Gundars Valdmanis (taisnprātis pret shēmotājiem)
http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/04/03/starp%C2%A0-dzirnakmeniem-%EF%BB%BF-gundars-valdmanis-bruninieka-cina-pret-jauno-slepeno-paktu/
0
piziks > buchamona 13.11.2012. 11.55
RA…
Daudz laba pateici, bet vienu gan palaidi garām: “Šodien uz mums neviens vairs nespiež.”
RA, nespiež?! Un ka vēl spiež! Kad spiedēji bija tikai okupācijas zampoļiti, tos nebija grūti atpazīt un — vai nu ignorēt, vai iespēju robežās neitralizēt. Tagad izrādās, ka spiež pašī bāleliņi un vissliktākos nospiedumus saveido tiešī tie, kam grūtības ar vienkāršu ētikas izpratni — labā nošķiršanu no ļaunā. Tādi bāleliņi jau daudz ko ir aplam nospieduši, jo saorganizēt rezultatīvu pretspiedienu savas sugas brāļiem — latviešiem/latvijiešiem tačū! — ir daudz grūtāk nekā pie vietas nolikt atklāti brutālu okupantu.
0
buchamona > buchamona 13.11.2012. 06.22
ex-diena-lasitaji. Tu laikam domā Jāni Dannusu, Latvijas Liberālā partija.. Uzgoglēju, kas ar viņu šobrīd ir, pēdējās ziņas, kuras ātrumā izdevās atrast – 2002. gadā Sociāldemokrātu savienība – SDS, Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs – Latvijas politikai raksturīga ” evolūcija” – no liberāļa par sociķi :)
Cik zinu liberāļi dalās – neoliberāļos, sociālliberāļos, droši vien, vēl kaut kā. Latvijā mūsu liberāļi nedalās nekā. Mūsu liberāļi izdomā, ka ir liberāļi un ar to pietiek, bet izpratne par patieso liberālismu ir tāda pati kā vispār par demokrātiju, proti, tā ir visatļautība, jeb cīņa pret tumsonību, kā pēdējā laikā Latvijā sāk dēvēt ” brīvību bez robežām”, kur pretī izpratne par liberālu ekonomiku mūsu ” liberāļiem” visbiežāk ir “taisnīgi sarkana” :)
Nevajag nevienu karināt pie laternu staba. Vienkārši liberāļiem ar savām gaišajām idejām vajag sabiedrību iepazīstināt laicīgi, pirms vēlēšanām, bet ne tad, kad vilciens jau ripo, bet par apšaubāmajām vērtībām jau iepriekš ir jāvienojas, kuras ņemam sev līdz, kuras atstājam stacijā līdz nākošajām vēlēšanām. Tad nebūs jārīko “kultūras revolūcijas” un citi šovi :)
0
ineta_rr > buchamona 12.11.2012. 19.12
Cik var murgot par liberālismu? Mums Saeimā ir bijis viens liberālis pa visiem šiem gadiem – kaut kāds vācietis, kurš ir tik labi aizmirsts, ka pat neatceros viņa vārdu. Par to, ka atļāvās uz Saeimu vasaras svelmē neiet uzvalkā, tauta otrreiz nepārvēlēja.
Un nesen veiktā pētījumā par cilvēku politisko noslieci, kaut kur ap 50% Latvijas iedzīvotāju bija konservatīvi līdz matu galiņiem (viens no augstākajiem rādītājiem civilizētajā pasaulē), tā paša iemesla dēļ jums, mentāli iekonservētajiem, aiz katra stūra rēgojās globalizācija, sorosīti un liberāļi, lai gan reāli te tādu nekad nav bijis, jo jūs jau tos, kuri pārstāv mērenās idejas nosaucat par ultraliberāļiem un gribat pakārt tuvākajā laternas stabā.
0
buchamona > buchamona 13.11.2012. 06.53
egde. Tu tāds statistikas cienītājs :) Atgādini mums par tām Kalniņa un Paula dziesmām, kuras ļaudis dziedāja divējādi – tie kuri zināja – ar orģināltekstu, bet uz skatuves ar komunistu izrediģēto oficiālo tekstu. Atgādini par 2XBBM uc tolaik – vokāli instrumentālajiem ansambļiem, kurus aizklapēja ciet un par ” Liepājas dzintaru”, kuram arī pielika punktu, tikā sabiedrisko tualešu trūkuma dēļ :)
0
Sanšains 12.11.2012. 10.49
Ne gluži par tēmu, bet “skaisti” –
Šās dienas “Pēdējās partijas” čivinājums:
“Vai kāds ir gatavs rīt LR4 (krieviski) diskusijā aizstāvēt marihuānas dekriminalizāciju? Nu, drosmīgie, piesakās? Lūdzam RT.”
https://twitter.com/pedejapartija/status/267887586935205891
Kas ir “Pēdējā partija”?
Tā ir margināla, toties ekstrēmi liberāla partija par kuru 10. Saeimas vēlēšanās esot balsojis arī Roberts Ķīlis:
“Ķīlis pats šajās Saeimas vēlēšanās balsojis par “Pēdējo partiju” un savu izvēli izdarījis pēc rūpīgas un profesionālas visu partiju programmu analīzes. “Ļoti labi apzinājos, ka “Pēdējā partija”, visticamāk, neiegūs vietas Saeimā, bet tanī pašā laikā apzinājos, ka ir jābalso par programmu, nevis partiju, kas varētu iekļūt Saeimā. “Pēdējās partijas” programma bija vistuvāk tam, kā manā skatījumā vajadzētu būt,” savu izvēli pamatoja Ķīlis.”
2010.g.5. oktobris.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/348832-kilis_jainveste_partiju_programmas_nevis_reklamas_kampanas
8
+3
-12
Atbildēt
+2
-9
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+9
-3
Atbildēt
+13
-5
Atbildēt
+13
-3
Atbildēt
@mary75 > Sanšains 12.11.2012. 10.55
Marihuana legalizēta Nīderlandē un tagad jau vairākos ASV štatos pēc referenduma, marihuana ir daudz nekaitīgāka par alkoholu, un tās legalizācija ir neizdevīgi vienīgi narkomafijai un “cīnītājiem” pret narkotikām, kas tā “apgūst” milzu līdzekļus.
Alkohola un marihuanas nodarītais kaitējums ir vienkārši nesamērojams.
Pēdējai partijai bija normāla programma, visumā, dabiski, ne bez izņēmumiem, īsti liberāla partija, taisni tāda, kāda Latvijā pietrūkst.
0
mary75 > Sanšains 12.11.2012. 13.02
Un mirušus alkoholiķus tai Ķengaragā nevienu nepazini?
0
mary75 > Sanšains 12.11.2012. 22.23
Pat šeit to Zatleri, Lindermani, Ušakovu, ko tur vēl iepināt?
Ja tā spētu paskatīties uz sevi no malas, pašiem neliktos tā ka nedaudz neadekvāti, kaut “ideoloģiskajiem cīnītājiem”, iespējams, arī neliktos, domāšana tiem deformēta, te var tikai izteikt līdzjūtību, neko citu.
Par to marihuanu – ir Nīderlandes pieredze, ir daudzu PVO ekspertu un dažādu citu ekspertu uzskats, ka vieglo narkotiku legalizācija nestu tikai labumu, galvenais būtu lietotāju “izraušana” no kriminalās vides un milzīga narkomafijas ienākumu samazināšana.
Tas ļautu daudz vairāk spēku virzīt cīņai ar smagām narkotikām.
Kaut, kam es to stāstu, jums taču ir “pārliecība”, kādi vēl eksperti.
0
AUTOEXEC.BAT > Sanšains 13.11.2012. 11.50
Džeris … kaut “ideoloģiskajiem cīnītājiem”, iespējams, arī neliktos, domāšana tiem deformēta, te var tikai izteikt līdzjūtību, neko citu.
——————————————————————
Deformēta domāšana ir tev , Džeri. Ja tevi palūgtu kaut īsi noformulēt šo pašu tevis nīsto “ideoloģiju” – baidos, ka visi pārsmietos vērojot tavus gara pūliņus dziļā pietupienā … :))
0
janis17 > Sanšains 12.11.2012. 21.29
Tad redz, kur tas suns aprakts!!!
Dzeris uzpīpē zāli un sāk saprast ķīli, arī zatļers sāk tāds rozā izskatīties, tāds mīļš jauks sivēntiņš …
Dzeris grib REFORMU un visu PARTIJU
:))))))))
0
dro > Sanšains 12.11.2012. 17.29
dzeris49. Sapratu. Izvēle tikai starp narkomānu un alkoholiķi:)
0
dro > Sanšains 12.11.2012. 12.11
dzeris49. Marihuāna ir pirmais solis uz spēcīgākām narkotikām, psihiatr. Par to es pārliecinājos, kad vēl dzīvoju Ķengaragā. Daži no tiem puišeļiem, kuri toreiz pīpeja zālīti, ir miruši , bet gandrīz visi ir narkomāni. Kaut viņiem patreiz tikai nedaudz pāri 30, bet izskatās kā piedesmitgadnieki…
0
dro > Sanšains 12.11.2012. 12.24
dzeris49. Gribi zīmēties kā liberālis? Liberāls pret minoritātēm un tādiem morāliem kropļiem kā Lindermanis, kuru gribi iesmērēt kā demokrātu, bet aizmirsti politkorektumu pret cilvēkiem, kuriem atšķirīgi uzskati. Cīnītājs pret Lembergu, bet nesalīdzināmi pielaidīgāks pret Ušakovu, kurš pēdējā laikā kļuvis vēl nekaunīgāks par Lembergu…
0