Krievu krīze • IR.lv

Krievu krīze

4
Foto — Reinis Hofmanis, F64
Anda Burve-Rozīte

Guntars Krasts (55) sevi sauc par ārpolitisku premjeru un ir sarūgtināts par šaubu ēnu, ko uz viņu met tepat valsts iekšienē notikusī Ventspils naftas privatizācija

Ieturētā rakstura dēļ Krastu varētu uzskatīt par vienu no blāvākajiem premjeriem atjaunotās Latvijas vēsturē. Viņš nav slavens ar ekscentriskiem izteikumiem kā Vilis Krištopans, kurš dusmās par premjera izteikto kritiku reiz publiski nosauca Krastu par «pilnīgu idiotu», nedz arī tik harismātisks un pretrunīgi vērtēts kā Einars Repše vai Andris Šķēle. Tomēr savas politiskās darbības ziedu laikos ir bijis starp vispopulārākajiem Latvijas valstsvīriem.

TB/LNNK pārstāvis Krasts kļuva par valdības vadītāju 1997.gada augustā, kad lielākās 6.Saeimā pārstāvētās partijas bija nolēmušas tikt vaļā no bezpartejiskā premjera Andra Šķēles, kas bija kļuvis populārs. Krasts nāca kā pretstats šerpajam Šķēlem. Pirms savas valdības apstiprināšanas viņš pat neparedzēja tai ilgu mūžu, pieļaujot – valdība var krist, jo koalīcijas partiju starpā «klupšanas akmeņu ir daudz». Tomēr pareģojums nepiepildījās, un Krasta valdība nostrādāja līdz nākamajām vēlēšanām 1998.gada rudenī.

Rūgtums palicis
Kolēģi, kas ar Krastu savulaik strādājuši valdībā un Saeimā, viņu dēvē par eiropeiski domājošu, kuram rūp arī nacionālās intereses, taču viņš tās spējis skatīt plašākā kontekstā atšķirībā no daudziem citiem partijas biedriem TB/LNNK rindās. «Ļoti gudrs,» viņi saka par Krastu – pēc izglītības ekonomistu, kurš 90.gadu sākumā kopā ar domubiedriem Robertu Zīli un Normundu Lakuču izveidoja firmu R.A.N.G., kas nodarbojās ar muitas operācijām un ieroču tirdzniecību, to klienti bija valsts struktūras.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu