Soli pa solim notiek revolūcija valsts pārvaldes saziņā
Ar pakāpeniskām pārmaiņām valsts pārvaldes komunikācijā nebūs pietiekami, vajadzīga revolūcija gan izpratnē par modernu komunikāciju, gan tās praktiskajā īstenošanā. Ir pagājis formālās, vienvirziena un masu komunikācijas laikmets un sācies atklātākas, pieejamākas, personiskas un inovatīvas saziņas laiks.
Tieši šādu komunikāciju iedzīvotāji sagaida no valdības amatpersonām un valsts pārvaldes ekspertiem. Preses relīzes vietā – infografikas un video, neskaidru jautājumu un diskusijas gadījumā iespēja uzrunāt ministru vai valsts sekretāru tviterī, preses konferenču un pasākumu vietā – tiešraides un vebināri, sarežģīti valdības lēmumi un iniciatīvas integrētās komunikācijas kampaņās, iedzīvotāju priekšlikumi un viedokļi mobilajās aplikācijās un interneta platformās. Un visbeidzot – valsts pakalpojumi internetā, neskraidot no vienas iestādes uz otru.
Jūs teiksiet, ka tā ir utopija un tāls sapnis. Tomēr tā ir realitāte Nīderlandē, ko vēroju, pagājušajā nedēļā apmeklējot dažādas ministrijas un valsts pārvaldes iestādes. Visa informācija pieejama tikai digitāli uz parastiem vai skārienjutīgiem ekrāniem gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Nozīmīgākās iniciatīvas tiek skaidrotas video veidā.
Līdzīgi mūsu aicinājumam valsts pārvaldes amatpersonām kļūt par tvitera un citu sociālo tīklu dalībniekiem, arī Nīderlandes kolēģi sākuši īstenot neformālas un proaktīvas komunikācijas pieeju, lai samazinātu oficiālo vēstuļu saraksti, kas ir dārga, laikietilpīga un bieži vien iedzīvotājam nelietderīga.
Tā vietā plāno vairāk izmantot tiešo saziņu pa tālruni, e-pastu un sociālajiem tīkliem, jo tas ļauj vairāk izprast iedzīvotāja problēmas būtību un daudz ātrāk rast risinājumu.
Revolūciju par digitālu komunikāciju un e-pakalpojumiem plānojam organizēt piektdien kopā ar Latvijas labākajiem stratēģiskās un digitālās komunikācijas ekspertiem – Zigurdu Zaķi, Voldemāru Dūdumu, Mārtiņu Dambi, Jāni Palkavnieku, Miķeli Baštiku, Jāni Ertu un citiem.
Revolūcijas konferencē organizēsim inovatīvas darbnīcas, kurās radīsim idejas valsts pakalpojumu mobilām aplikācijām un e-risinājumiem. Revolūcija būs vērojama arī interneta tiešraidē: http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/
Ticu, ka tieši neformālās, personiskās un inovatīvās saziņas laiks dos iespējas sagraut lielo neuzticības un negatīvisma mūri starp valdību, valsts pārvaldi un sabiedrību. Būtiskākais, vai valsts pārvaldes amatpersonas un eksperti šīs iespējas izmantos.
Autore ir Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja
Komentāri (10)
Janka, Janic 01.11.2012. 13.29
tad jau teju puse iereedņu , kuri paraziteejuši valstij uz kakla jau vairaak kaa divdesmit gadu , buus jaapatriec , to arii vareetu saukt par revoluuciju ,jo aatraak , jo labaak .
0
ineta_rr 01.11.2012. 15.36
Infografiku var izveidot arī uz papīra ar krāsainajiem zīmuļiem, ja vien ir talants, kuru tāpat vajag arī ciparu versijai. Čivināšana vispār ir nevis vienkārši solis atpakaļ, bet gan nogāšanās pa trepēm divus stāvus zemāk. Viens saturīgs, nesalikts teikums jau aizņem vairāk par pusi no 140 vai cik tur zīmju limita. Nolaist saziņu līdz primitīviem teikumiem ar saīsinājumiem un slēptām URL ir katastrofa, turklāt nereti tos čivināšanas kontus apkalpo nevis politiķis, bet PR kantoris, tā kā tieša savienojuma nav. Nesalīdzināmi lielāks efekts būtu, ja politķus ievēlētu pa tiešo no konkrēta apgabala, kurā tad arī politķim jādzīvo, lai varētu tajā kandidēt – būtu gan skaidrs, no kā prasīt atbildību, gan būtu viņi tuvāk tautai, lai nav katru trešdienas vakaru krāmīgā “šovā” jāskatās, kā amatpersonas dzīvo paralēlajā pasaulē, kurā puse radu nav ārzemēs, krievu valoda ir nevajadzīga svešvaloda, publiskās apspriešanas notiek pa īstam nevis ķeksīša pēc, bet cilvēka cienīgu darbu un atalgojumu ir nevis jāmeklē, bet gan tas pats atskrien un vēl neiet prom.
“Viens saturīgs, nesalikts teikums jau aizņem vairāk par pusi no 140 vai cik tur zīmju limita.”.length
=> 93 #ko es teicu?
0
Aldis Rutkis 01.11.2012. 15.33
A varbūt kāds var atbildēt pa kuru laiku tas ierēdnis darīs tiešo t.sk. tehnisko darbu, ja viņam varēs uzplīties jebkurš, kas grib parunāt par savu sāpi. Man tas intuitīvi velk uz kaut kādu izdegšanu darbā, kad cilvēkam, lai arī viņš ir ierēdnis:, ir nepārtraukti jābūt stand-by režīmā. Un kā tas viss ietekmē darba ražīgumu? Vai tik uz tā rēķina nepieaugs ierēdņu skaits? Nīderlande to var atļauties, bet mēs?
1
0
-2
Atbildēt
@peteris_urtans > Aldis Rutkis 02.11.2012. 00.06
Nevajag jau nu pārspīlēt. ja salīdzina nīderlandes miljonus un Latvijas, būsim reāli, miljonu, no kura tāpat liela daļa ir ierēdņi, tad nekāda dižā noslodze te nesanāks. Nu nav cilvēki tik ļoti griboši komunicēt par visu, attiecīgi negāzīsiesnekādas masas pār ierēdņu galvām. bet patiesībā ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka ir jābūt jebkāda veida viegli uztveramam dialoga, starp sabiedrību un pārvaldi. Blogošana, tvītošana, infografikas un video ir veids, kā vienkāršā veidā komunicēt ar sabiedrību par nopietnām lietām un skaidrot savu darbu. Spilgts piemērs tam ir Ķīlis. Un nešķiet, ka cilvēks izdegtu. Pie kam, kam gan citam ierēdni ir domāti, ja ne strādāšanai sabiedrības labā un vistiešākajā veidā viņa pienākums ir komunicēt ar sabiedrību un skaidrot pārvaldes darbu. Un tas tehniskais darbs ļoti daudzos gadījumos nemaz nav nepieciešams, bet ir tikai tukša birokrātija, kuru arī var modernizēt. Lūk vēl viens piemērs – e-veselibas projekts. Gaidit nevaru sagaidīt, kad vairs nevajadzēs ar papīrīšiem skraidīt no speciālista pie speciālista, kur labā roka nezina, ko kreisā dara un katrā iestādē ir oavisam cita pacienta slimības vēsture, kas nemaz neļauj ārstam pieņemt objektīvu lēmumu, ņemot vērā visus apstākļus. Un šādu piemēru ir daudz. Piemēram, ka viena valsts iestāde, kas pie kam atrodas blakus adresē, nezina datus, kas atrodas blakus iestādē. Nu absurds 21. Gadsimtā. Un tad nu cilvēkam ir jāskraida no kabineta uz kabinetu ar lārtējām lapelēm, jo, redz, ierēdņi dara savu “tehnisko darbu” tā vietā lai sistēmas saintegrētu un paši sev atvieglotu darbu.
0