Valdībai ir jāspēj būt arī par ceļrādi, ne tikai krīzes seku sakopēju
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) trešās valdības pirmā gada darbu saraksts ir iespaidīgs, un nav jau arī nekāds brīnums, jo gada 366 dienās jeb 52 nedēļās var diezgan daudz izdarīt. Tāpēc jau arī valdību ieceļ amatā, lai tā strādātu. Ja reiz V.Dombrovskis ar vēlētāju tiešu un skaidru atbalstu pie valdīšanas ticis jau trešo reizi pēc kārtas, strādīguma trūkumu viņam pārmest grūti. Tā teikt, nav jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Vai kā citā latviešu sakāmvārdā – par V.Dombrovski un viņa komandu tiešām runā viņa darbi, nevis vārdi. Mūsu valdības vadītāju vērtējot, īsti vietā ir arī vēl kāda paruna – klusēšana zelts, runāšana sudrabs. Lai nu ko, bet pārlieku mutes dzesēšanu viņam grūti pārmest. Tomēr, kā zināms, likumsakarības apstiprina izņēmumi, un valdības vadītāja klusēšana varētu būt tieši šāds izņēmums.
Apstākļu varā
Tā kā visai reāli raugos uz dzīvi un politiskajiem procesiem mūsu valstī, labi apzinos, ka katra valdība var pieņemt tikai tādus lēmumus, kādus ļauj pieņemt tā brīža politiskie apstākļi. Zinot sabiedrības interešu dažādību un politisko sadrumstalotību Latvijā, nevaram sagaidīt, ka valdības lēmumi būs galīgi un pilnīgi, kas neprasīsies pēc tālākas pilnveidošanas vai uzlabošanas. Tas attiecas ne tikai uz V.Dombrovska valdību un pēckrīzes laiku.
Tāpēc netaisnīgi būtu prasīt un sagaidīt, lai viena gada laikā šī valdība būtu jau reformējusi izglītības sistēmu, veselības aprūpes nozari, pilnībā izskaudusi korupciju un līdz minimumam samazinājusi bezdarbu. Vai arī ievērojami palielinājusi dzimstību, atgriezusi mājās visus aizbraucējus un salabojusi visus ceļus. Pat ja tas viss arī ir ierakstīts valdības deklarācijā un rīcības plānā.
Tāpēc nedomāju, ka labākais veids, kā vērtēt valdību pēc noteikta laika nogriežņa – 100 dienām vai viena gada – ir vien tās padarīto darbu sīkumaina salīdzināšana ar deklarācijās un plānos ierakstīto.
Gan tādēļ, ka plānos parasti ieraksta to, kas droši un ātri izpildāms noteiktajos politiskajos apstākļos un spēku samēra ietvaros. Tātad izpilde ir pietiekami droši prognozējama un uzslava garantēta. Gan arī tādēl, ka jebkuras valdības plānus tāpat kā indivīda plānus bieži ietekmē ārēji, no pašu gribas neatkarīgi apstākļi.
Taču tieši valdības reaģēšana uz šādiem negaidītiem pavērsieniem vai ārējiem apstākļiem var izrādīties lakmusa papīrs valdības patieso stipro un vājo pušu uzrādīšanai. V.Dombrovska trešās valdības pirmā gada laikā šādu ārēju apstākļu ir bijis pietiekami, ja pieminam kaut vai divu valsts valodu referendumu vai arī šķietami nebeidzamo ekonomisko nedrošību Eiropā un pasaulē.
Krīžu sakopēji
Ja vērtējam, kā V.Dombrovska vadītā valdība tikusi galā ar šiem ārējiem apstākļiem un negaidītajiem škēršļiem savā ceļā, tad no krīžu seku sakopšanas viedokļa varētu teikt, ka labi un ka tā ir valdības stiprā puse. Valdība izturēja spiedienu pagriezt līdzšinējo sabiedrības saliedētības politikas attīstību citā virzienā un neļāvās nekādām atkāpēm Latvijas valsts pamatu jautājumos. Krīzes seku sakopšana izpaudās kā līdzekļu piešķiršana sabiedrības saliedētības stiprināšanai, latviešu valodas apmācībai un tamlīdzīgām visnotaļ vajadzīgām lietām.
Arī attiecībā uz joprojām nedrošajiem un pesimistiskajiem ekonomiskajiem apstākļiem Eiropā un pasaulē V.Dombrovska valdība ir rīkojusies ar drošu roku kā pieredzējis krīžu seku sakopējs. Gan steidzoties pirms laika atmaksāt parādus, lai mazinātu procentu izmaksas nākotnē, gan stingri pieturoties pie solītās budžeta disciplīnas, neraugoties uz Latvijas tautsaimniecības ātrāku atkopšanos un valsts ienākumu palielināšanos. Gan arī cītīgi atbalstot Eiropas Savienības iecerētās iekšējās reformas, kas mērķētas uz globālās nedrošības pārvarēšanu.
Protams, ka krīžu radītās sekas kādam ir jāsakopj, un zināmā mērā tāda ir bijusi V.Dombrovska misija jau kopš stāšanās valdības galvgalī 2009.gadā. Varētu pat teikt, ka klusa un mierīga krīžu seku sakopšana ir kļuvusi par tādu kā rutīnu V.Dombrovska vadītajām valdībām, neatkarīgi no to numerācijas. Arī dzimstības veicināšana, izglītības un veselības reformas, tāpat kā aizbraucošo mājās saukšana savā ziņā ir tāda krīzes seku likvidēšana, turklāt ne jau V.Dombrovska un viņa līdzgaitnieku vainas dēļ radušos.
Kas ceļu rādīs
Taču tikpat labi kā stiprā puse šo apstākļu iespaidā izgaismojas arī V.Dombrovska trešās valdības, manuprāt, vājā puse jeb tas, ko gribas sagaidīt tieši no šīs valdības. Ja iepriekšējām V.Dombrovska valdībām tiešām nebija citu iespēju kā vien izstrēbt to, kas iepriekš bijis savārīts, tad no šīs valdības tomēr ir sagaidāms vairāk skats nākotnē nekā tikai cīnīšanās ar pagātnes sekām.
Un ar skatu nākotnē šajā gadījumā es domāju to, ka valdībai kā valsts un mūsu sabiedrības politiskajai vadībai ir jāspēj būt arī par ceļrādi valsts attīstības virzībai, ne tikai krīžu seku sakopēju.
Lielākas un mazākas krīzes un problēmas valdības dienas kārtībā tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā būs vienmēr un ar to jārēķinās, taču aiz ikdienas problēmu risināšanas un rutīnas jāspēj saredzēt tālāk un augstāk.
Turklāt tieši manis minētie negaidītie pavērsieni un ārējie apstākļi šā gada laikā piedāvāja lieliskas iespējas plašākā sabiedrībā apspriest mūsu valsts nākotnei ļoti būtiskus jautājumus. Pat ja valdībai nav tūlītējas atbildes uz tiem visiem, tas nenozīmē, ka tos var un vajag pilnībā nostumt pagultē.
Viens no tādiem jautājumiem, ko netieši rosināja divu valodu referendums, ir nacionālas valsts jēga un būtība mūsdienu globālajā pasaulē. Diemžēl Nacionālā attīstības plāna apspriešanas un apstiprināšanas valdībā gaitā plašāka sabiedrība tā arī nesadzirdēja, ar ko tieši īpaša un unikāla ir mūsu nacionālā valsts.
Sapņodami par rožainu „ekonomikas izrāvienu” un dzīvi kā Ziemeļvalstīs, mēs vairāmies arī raudzīties acīs visai netīkamai dzīves īstenībai un faktam, ka Rietumeiropas labklājības valstis ir spiestas samazināt valsts garantētos sociālos labumus un diezin vai tik drīz varēs domāt par to atjaunošanu vai palielināšanu. Viens no iemesliem ir ekonomisko spēku samēru maiņa pasaulē, ekonomiskajai aktivitātei vairāk pārceļoties uz attīstības valstīm.
Ja ES nopietni jākonkurē ar valstīm, kurās nav līdzvērtīgu sociālo labumu, tad vietā ir jautājums, cik daudz un cik ilgi mēs tos varēsim atļauties?
Arī pašā ES iekšienē neizbēgamas ir reformas un kaut ko par to mēs dzirdam no Briseles, taču Latvijas iekšējās diskusijās tādi jautājumi vispār netiek apspriesti, it kā mēs nebūtu daļa no ES un mums nebūtu nekāda teikšana vai viedoklis.
Jautājumus par mūsu valsts nākotni tādā pasaulē, kāda tā reāli ir, var uzdot vēl un un vēl, un, jo tālāk pagātnē paliks lielā Latvijas krīze, jo vairāk cilvēkiem radīsies jautājumi par nākotni. Tāpēc V.Dombrovskim un viņa valdībai var vienīgi novēlēt klusējošās krīzes seku sakopšanas politikas vietā izvēlēties aktīvāku nākotnes ceļa rādīšanu un skaidrošanu. Klusēšana ne vienmēr nozīmē zeltu.
Autore ir neatkarīga žurnāliste
Komentāri (67)
dro 25.10.2012. 12.59
Es kā prioritāti vēlētos redzēt bezkompomisa cīņu ar ēnu ekonomiku, godīgas konkurences nodrošināšanu un beidzot nolikt pie vietas valsts pamatu ārdītājus. Nebūtu svarīgi vai to dara klusējot vai skaļi bļaujot – gaumes lieta.
4
inesite15 > dro 25.10.2012. 13.27
KRIEVU SMAKA – kam, kam, bet ne Tevim tas jaastaasta – KRIEVi naak !!!!!!!!!!!!!!!
0
Signija Aizpuriete > dro 25.10.2012. 13.11
——-
Tad godātajam vajag aizbraukt uz Singapūru – painteresēties, kā tur izdevās pievarēt gan ‘valsts nozagšanu’-korupciju augstākajos varas ešolonos, gan ēnu ekonomiku samazināt zemākajos sabiedrības slāņos. 40 gadu darbs – un panākumi acīmredzami, pats globālo banksteru banksteris to ievērojis:
‘ Singapore not an open society, says Soros ‘
http://www.yawningbread.org/apdx_2006/imp-248.htm
0
dro > dro 25.10.2012. 13.39
Nasing spešal. Kad uzzināšu, ka konkurenti vairs nemaksā algas aploksnēs, tad ticēšu. Pagaidām viss notiek pa vecam, neskatoties uz to, ka viens bija nokļuvis apcietinājumā uz 3 mēnešiem par naudas atmazgāšanu, maksā kā pieradis…Redzu, arī cik veiksmīgi tiek apkaroti referendumi:)
0
Una Grinberga > dro 25.10.2012. 13.29
@Ino
Bet tas jau notiek (vairāk vai mazāk veiksmīgi):
1) KP šogad ir ierosinājusi tik daudz pārkāpumus, cik iepriekš bija varbūt 5 gadu laikā.
2) Sākumdeklarēšanās, “baltais saraksts”, skaidras naudas maksājumu ierobežošana, izmaiņas nodarbināto reģistrēšanā, veselības “nodoklis”, nodokļu mazināšana, bonusi VID un FinPol par rezultātiem, valsts uzņēmumu pārvaldes reformēšana….
Nevar jau visu vēlēties uzreiz, bet šīs sāpīgās jomas pakāpeniski tiek risinātas.
0
Ieva 25.10.2012. 13.37
Interesanti ir tas, ka krīze ir sajaukusi ierasto lietu kārtību, kur Latvija vienmēr ir bijusi EU valstu starpā vienā no pēdejām vietām. Nu vairs tā nav.
Piekrītu Sanitai, ka mums vajadzētu saprast, uz ko mēs ejam. NAPs ir tāds kā Ziemassvētku dzejolītis, ko noskaita un aizmirst. NAPs saka, ka jābūt ekonomikas izrāvienam, bet nepasaka, kā to izdarīt. Par cik neviens neatbild par tā izpildi, tāpat neatbildēs par tā neizpildi. Plānam ir nulles vērtība. Tas var būt Ministru Kabinetā, vai būt uz nagliņas- viss viens. Savukārt, prasīt Dombrovskim, Vilkam, valdībai, lai tie Latvijai atrod to pasākumu kopumu, to ceļu, pa kuru ejot, sasniegsim labklājību, protams, var, tik tad viņiem būtu jābūt gaišreģiem. Ne Dombrovskis, ne Vilks tādi nav.
Tāpēc ejam parasto ceļu – gāžam žulti par jebkuru viņu darbību, mākam kritizēt, un gudri pamācīt…
Tur ,kur malku cērt, skaidas lec.
A mēs gribam, lai tās nelektu…
4
efeja60 > Ieva 25.10.2012. 13.42
Davai vēl vienu krīzi, pēc tam būsim vispirmākie!
0
Ieva > Ieva 25.10.2012. 15.02
Un kā Jūs vēl, lūdzu, varētu pamācīt Dombrovski?
0
Una Grinberga > Ieva 25.10.2012. 15.54
@Ķīps
Varbūt arī NAPs ir dokuments uz nagliņas, bet viens gan ir skaidrs – piem. RP savas partijas programmas virzienus pasmēlās no Latvija 2030 stratēģijas un tie arī parādās valdības deklarācijā. Nedomāju, ka V un RP mēģinās izgudrot kaut ko no jauna un uz nākamajām vēlēšanām pasmelsies idejas no NAP un tās nonāks valdības deklarācijā. Dzīve un politiskā situācija piekoriģē plāna īstenošanu.
0
sausins > Ieva 25.10.2012. 13.57
Ne Vilkam ne Dombrovskim nav jābūt gaišreģiem, bet no mētāšanās “pa grāvajiem” gan tāpat kā no ilūzijām par NAP kā brīnumnujiņu, gan vajadzētu atturēties !
Kaut vai paklusējot par sava kolēģa “izlēcieniem pret kādu mazu vīriņu” vai aktīvāk iejaucoties ierēdņu sačakarētajos iepirkumos !
0
mary75 25.10.2012. 13.09
Te autore nonāk zināmās pretrunās.
Pati raksta, cik nestabila ir pasaules ekonomika, ES it sevišķi, visi zina, cik daudz un dažādas problēmas ir ES, tad ko, cik ilgi uz priekšu, un cik konkrēti Latvija, kura atrodas ciešā atkarībā no ES, var plānot?
Daudz kas būs atkarīgs no situācijas ES un pasaulē.
Un daudz kas būs atkarīgs no nākamām vēlēšanām – vai pie varas nonāks populisti, vai labējās partijas, vai turpināsies patreizējā politika, kas, vismaz, makroekonomiski dod acīmredzamus rezultātus, tāpēc, agri vai vēlu, to varēs sajust katrs, vai atkal notiks “gāzēšana” un naudas dalīšana.
Tas gan nenozīmē, ka šai valdībai nav ko pārmest, manuprāt, nodokļu politika ir galīgi greiza un neveicina ienākumu izlīdzināšanu, kaut, savi argumenti, saprotams, ir par labu arī šādai politikai, un otra lielākā nelaime ir tiesu sistēma, kas traucē investīcijām, uzņēmējdarbībai, utt., un rezultatā nodara miljonus lielus zaudējumus valstij.
Un ne tāda nodokļu politika, ne tiesu sistēma neveicina cilvēku ticību savai valstij, un tā atkarīgs ļoti daudz.
3
+1
-9
Atbildēt
+3
-6
Atbildēt
+13
-4
Atbildēt
@inesite15 > mary75 25.10.2012. 13.23
– Baigi dziljsh arums – UVAZHAJU !
0
Signija Aizpuriete > mary75 25.10.2012. 13.23
——-
Valdībai vajag PALĪDZĒT! Kā palīdzēja sirdsmīļajai, dzimtajai Godmaņa valdībai 1991.g. janvārī, jo varneši vienmēr ‘tautai’ ir attiecīgi atmaksājuši. Diemžēl, pat daudzi žurnālisti valdības un varnešu patiesās rūpes par Latvijas integrāciju Rietumu struktūrās nespēj saprast:
‘ Izskatās, ka laucinieki tālajā 1991. gada janvārī, vedot uz Rīgu smago tehniku, lai uz barikādēm aizstāvētu valsti, būs smagi kļūdījušies: viņu esība šai valstij nav vajadzīga. Ne viņu latviskums, ne gadsimtos mantotā zemes kopēju pieredze, ne patriotisms. Šobrīd pie varas esošā kliķe pilda svešus, Latviju iznīcinošus uzdevumus. Tiem, kas dzīvo laukos, ļauts minēt trīs reizes, no kurienes nāk šie uzdevumi.’ Elita Veidemane
Lauki traucē veiksmes stāstam
http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/77122-lauki-trauce-veiksmes-stastam.htm
0
efeja60 > mary75 25.10.2012. 13.46
Vēl būvatļaujas, latvenergo pieslēgums, kas ļoti bremzē ne tikai investīcijas, bet dzīvi vipār Latvijas Republikā. Te ar sūdainu koku būtu jārīkojas. Nu un vēl var pieminēt interneta trūkumu laukos, protams vēl ceļus. Ja netiktu ieguldīts Rīgā (Gaismas pils, VID ēka), mums vismaz varētu būt jau laukos platjoslas internets. Jautājums par prioritātēm.
0