I understand that politicians have agreed that the guaranteed minimum income (GMI) should be cut from 45 lats to 35 lats, or, from next-to-nothing to still next-to-nothing but still a considerable decrease in relative terms for those involved, namely 22%.
The reason should be that the lavish 45-lats GMI discourages people from seeking work. Perhaps it does but how do we know?
I am all in for incentives to maximize the size of the labour force but one could just as well argue that such a low GMI, whether 45 lats of 35 lats, makes it difficult if not impossible for recipients to maintain their skills, let alone improve them. These people certainly cannot afford new education; hey, they can’t even afford to buy a book!
This is a typical textbook economics issue: One can argue (and show with some neat graphs that I will spare the reader for) that a lower GMI can lead to a higher labour supply as well as a lower labour supply. How to resolve which way it will go? Research – compile data and find out.
It is thus surprising to me that this proposal has been agreed upon before such research has been done and not least since such research is in the pipeline. Here is an excerpt from an IMF Public Information Notice of 16 July 2012:
“Directors cautioned that further decentralizing funding of social assistance and cuts in social expenditure could worsen inequality and undermine growth. They saw merit in postponing changes to social assistance until the joint Ministry of Welfare and World Bank study of long-term unemployment is completed”
And here is a link to the upcoming Ministry of Welfare and World Bank study mentioned at the end of the excerpt.
I am aware that some see me as one for whom anything from the IMF is Holy Gospel but, really, do issues like these not warrant a thorough study before decisions are made?
In 2010 Latvia lost its top spot as the most unequal country in the European Union in terms of income distribution as measured by the Gini coefficient, see Figure 1. This proposal may ensure that Latvia regains its top ranking.
Figure 1: Gini coefficient for the EU27, 2010
Source: Eurostat
Note: Data for all countries for 2011 is still not available.
Morten Hansen is Head of Economics Department, Stockholm School of Economics in Riga
Komentāri (18)
Līga Kalniece 09.10.2012. 20.17
Jāpiekrīt Hansenam, ka Latvija nav laba vieta ne nabadzīgajiem, ne slimajiem, ne bērniem, ne veciem cilvēkiem. Ar empātiju un līdzcietību sevi neapgrūtinām, ja kādam klājas sliktāk – “pats vainīgs”. Un no saviem taisnprātības augstumiem brīnāmies, kāpēc ģimenēs nedzimst bērni, bet jaunieši izvēlas dzīvot ārzemēs.
Tā arī tas turpināsies, kamēr ticēsim brīvajam tirgum, kas visu sakārtos, un cerēsim, ka pašiem nebūs tā teikt “jāsmērē rokas”, lai kādam palīdzētu. Labā ziņa ir tā, ka mūsu sabiedrība kļuvusi līdzcietīgāka pret suņiem un kaķiem un aktīvi atbalsta dzīvnieku patversmes. Tas dod cerību, ka drīz mēs tomēr izaugsim un iemācīsimies ar laipnību un mīlestību izturēties arī pret saviem vājākajiem līdzcilvēkiem.
Bet Džini koeficients gan nabadzības situācijas raksturošanai nav gluži tas labākais indikators, drīzāk būtu jāizmanto nabadzības riska līmenis vai nabadzības dziļums. Bet arī tur mēs esam “labākie” Eiropā.
0
archoftriumph 10.10.2012. 12.59
mani vienmeer ir parsteidzis ka valsts atljaujas iekaseet nodokli no summas kura ir mazaaka par iztikas minimumu. tas noziimee ka vai nu siem cilveekiem ir jaazog/jaakraapjas vai arii jaanomirst. patalogiski godiigie protams nomirst bet paareejie kraapjas. trakaakais ka kraapjas arii tie kuriem tas nebuutu nepieciesams, piemeeram muusu prezidents beerzinja kungs. un policija un prokuratura piever acis uz vinja “kaajinjaam” :D
0
Ieva 09.10.2012. 09.40
nesen lasiju viedokli, ka lielākā valsts nelaime ir pabalstu saņēmēji. (atcerējos Džeris -citēja Latiņinu) Tie ne tikai, atšķirībā no tiem, kas naudu nopelna sūri grūti strādājot, saņem naudu neko nedarot, bet arī tiem ir laiks ietekmēt valsts pārvaldi – protestēt, piketēt,iet uz vēlēšanām. Un ko viņi lobē – protam to, lai var turpināt saņemt, nestrādājot.
GNI indekss Latvijai tiek piesaukts negatīvā nozīmē, Bet varbūt ir otrādi? Tie, kas nestrādā maz parazitē uz pelnošo rēķina?
Varbūt Latvija, kas ir nabadzīga valsts, tikai šai ziņā vinnē, atšķirībā no ASV, piemēram, kur vairāk par pusi iedzīvotāju saņem vienu vai otru pabalstu? Un ne par velti pie šāda slāņa radīšanas aktīvi strādā Obama un Ušakovs. Izvadājot Rīgā tramvajā pensionāru uz citu valsts iedzīvotāju rēķina, Ušakovs apmaiņā saņem viņa balsi.
Piekrītu Hansena kungam, ka minimums ir smieklīgi zems. Piekrītu pētījuma nepieciešamībai, Tik ko tas dos, ja valsts vairāk atļauties nevarēs?
Tik reformām vajadzētu notikt ar citu jēgu – nevis palielināt atbalstu slinkajiem, bet atbalstīt čaklos. Tipa sākumā minimums varētu būt lielāks, vēlāk mazāks…, kas gan, laikam, ir pretrunā ar tā jēgu.
Katrā ziņā Latvijā būtu jāizskauž pabalstu saņēmēji kā profesija.
Un nez vai tas nāks par labu GNI indeksam.
6
0
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Sapņi piepildījušies! > Ieva 09.10.2012. 15.01
http://atrais.lv/ bija tik atsaucīgi un saprotoši – biju nokavējis atmaksas termiņu, bet viņi tik apvaicājās vai nav nepieciešams pagarināt :)
0
Ieva > Ieva 10.10.2012. 18.38
nav VIŅI, kas ir vainīgi. Jo VIŅI nav abstrakta šķira, kas no Marsa nolaidušies, sliktos politiķus ievēlējām mēs, par biznesmeni ir kļuvis klasesbiedrs, par labu pelnošu darbinieku – kaimiņš. Tāpēc rezultātam ir jābūt samērojamam ar atdevi. Nav tādu kas maksā, maksā maz vai nemaksā, ir mūs Valsts ir mūsu līdzbiedri, kas var izmaksāt, tik cik var atļauties, un tik, cik mūsu godaprāts ļauj.Kāpēc Tu neesi viņu vietā? Vai tikai veiksme? Jeb esi par dumju, iedzert šad tad ar iznāk, un slinkums ar.. Nav Dombrovskim, Valdībai, Finanšu ministrijai naudas maiss zem galda, uz kura viņi sēž un nedod. A par policistiem, skolotājiem- var vakarā sēžot pie televizora vaidēt par dzīvi, var strādāt papildus slodzi, mācīties citai profesijai, mainīt profesiju, pārdot adījumus, vai lasīt sēnes pa brīvdienām. Neviens no mūsdienu turīgajiem tāds nepiedzima, bet viņi rīkojas, bet nesēdēja rokas klēpī salikuši žulti izgāžot. Un, ja pa to baru redzat kādu negodīgo- kāpēc to nenovēršat? Vai arī gaidat, ka kāds cits to izdarīs Jūsu vietā. Vai arī atkal ir kādi abstrakti Sliktie, kas no debesīm nokrita, un te nu neko nevar darīt? Jeb tas vienkārši ir slinkums un seriāls?
Var vaidēt, var iet slaucīt durupriekšu…
0
Ieva > Ieva 09.10.2012. 14.59
Jā te ir zīmīgi. Tiek lietots vārds “saņem”. Maz. Tātad nemaksā. Bet varbūt būtu jālieto vārds “nenopelna”, nemāk nopelnīt. Mēs gaidam ,lai mums maksātu cilvēka cienīgu algu. Bet vai esam gatavi to nopelnīt? Vai esam pietiekami uzņēmīgi, lai mainītu darbu, dibinātu savu uzņēmumu, maksātu “normāli” citiem. Nē, mēs gaidam, ka valsts vai labais onkulis to izdarīs mūsu vietā. VIŅI mums nemaksā, MĒS neesam VIŅI. VIŅIEM ir jāmaksā, citādi braukšu prom….
A ar slimniekiem, pensionāriem bērniem – es apzināti runāju par pabalstu saņēmējiem, ne šīm sociālajām grupām. Un problēma ir tieši tur- pensija ir maza, jo jāmaksā arī bomzim, ka viņš 10 gadus nevar (lasi negrib) atrast darbu. Atkārtoju vēlreiz, ko teicu- ir jāpalielina palīdzība čaklajiem, ne slinkajiem. Socialistiskās uravņilovkas laiks ir pagājis.
0
Ieva > Ieva 10.10.2012. 19.19
Nu tak brauc prom, lai dumjie palicēji ir tie, kas cīnās ar negācijām un valsti priekš Tevis sakārto, jo tad no Tevis varbūt varēs izlūgties atgriešanos.
Kādreiz to sauca par dezertēšanu, nu aizbraucēji ir varoņi
0
Sandris Maziks > Ieva 09.10.2012. 23.49
ValdisKalnins
Vai tiesam esi tads mesls, ka neatrodas neviens pazina, kurs aizdotu pardesmit latus un jaaiznemas no bleziem par 500% gada?
0
Elīna Krivicka > Ieva 09.10.2012. 15.05
ātrajam pietrūkst budžets normālām reklāmām?
0