Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2012.gada augustā
Mazumtirdzniecības apgrozījuma augusta datiem piemīt numeroloģiska daile – apgrozījums mēneša griezumā audzis par 1%, bet gada griezumā – precīzi par kārtu vairāk jeb 10%. Mēneša griezumā tirdzniecība jau četrus mēnešus pieaug vairāk nekā par procentu.
Ne tikai kopējie skaitļi ir labi, šoreiz nepārprotama labsajūta strāvo arī no datiem par galvenajām preču kategorijām. Aplūkojot izmaiņas gada griezumā, apģērbu un mēbeļu tirdzniecība aug par apmēram 30% gadā. Tās ir lietas, kas dara dzīvi skaistāku! Turklāt tēriņus šādiem produktiem cilvēki nepalielinātu, ja vien nejustos pietiekami pārliecināti par savu nākotni.
Tas varbūt neizklausās labi, bet apģērbu tirdzniecības apjoms ir faktiski sasniedzis trekno gadu augstāko punktu. Tāpēc noder arī piesardzīguma nots, kas saskatāma pašu dārgāko preču – automobiļu tirdzniecībā, tā ir nedaudz samazinājusies, par 8%.
Latvijā patlaban ir ES valstu vidū unikāla, savstarpēji papildinoša patēriņa un eksporta vilkme.
Ir arī citas valstis ar strauju eksporta izaugsmi, piemēram, Slovākija, bet tur ir vājš patēriņš. Ir valstis ar samērā spēcīgu mazumtirdzniecības pieaugumu, kā Igaunija, bet tās savukārt vajā ķibeles eksportā. Kā vēsta pirms dažām dienām publiskotie Eiropas Komisijas dati, optimisma līmenis (attiecībā pret vēsturisko) patlaban Latvijā ir pārliecinoši augstākais Eiropas Savienībā, turklāt virzība ir viegli augšupvērsta.
Nepārsteidz patērētāju pašpārliecinātība, jo tas, ka patēriņš kļūs krietni „neatkarīgāks” no eksporta, DNB bankas komentāros tika norādīts jau gada sākumā. Pārsteidz tas, cik pozitīvi uz tuvāko nākotni joprojām raugās eksportētāji, un jādomā, ka viņi zina, ko runā. Rūpnieku vērtējums gan par ražošanas apjomiem nākotnē, gan eksporta pasūtījumu portfeli septembrī ir uzlabojies. Ja šie vērtējumi izrādīsies pareizi, tas būs papildus atbalsts mazumtirdzniecības kāpumam.
Latvijas ekonomika atkal dzen jokus ar prognozētājiem un, atšķirībā no pērnā gada, ar pilnīgi visiem. Tagad jau sāk aust pārliecība, ka kopš pērnā rudens daudzkārt piesauktā krasā izaugsmes piebremzēšanās var nenotikt līdz pat šā gada beigām un ja ne tad, tad kad? „Konsensusa” prognozes par pasaules ekonomiku paredz drīzāk izaugsmes paātrināšanos nākamgad, tādā gadījumā vājinātos galvenais bažu iemesls.
Taču sliktākās lietas mēdz notikt brīdī, kad pesimistiem neviens vairs netic. Ja eirozonas krīzes risināšanā nepalīdzēs jaunākie Eiropas Centrālās bankas soļi un bažas par to pieaug, ir ļoti grūti iedomāties, ko vēl varētu izdomāt, lai pierādītu, ka vēsturisko pieredzi par valūtas savienību likteni var droši ignorēt.
Tāpēc pagaidām jāsaglabā ļoti atšķirīgas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam un valdības prognozes par IKP pieaugumu noteikti ir pārāk zemas šim gadam, bet varētu būt pārāk augstas nākamajam. No budžeta izpildes viedokļa gan tā nebūs liela problēma, jo tādā gadījumā nākamā gada lēnākā izaugsme sāksies no augstāka punkta.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (65)
Inese Grigoruka 29.09.2012. 16.00
Atkārtošu, ko jau teicu iepriekš. Eksporta pieaugums kļuva iespējams pateicoties krīzes rezultātā samazinātajām darbaspēka izmaksām. Tie, kas kaut konspektīvi ir lasījuši misteru Keinsu, saprot, ka nav, nu nav, tāda ekonomikas likuma, kad pieaugot pieprasījuma pēc darbaspēka, tā cena nemainītos vai pat kristos. Tādēļ, personīgi es, neredzu iespējas palielināt eksporta apjomus bez izmaksu pieauguma. Vai mūsu uzņēmēji būs gatavi absorbēt darbaspēka izmaksu pieaugumu uz peļņas procenta rēķina- tas, es domāju, ir viens no galvenajiem jautājumiem šobrīd.
2
Signija Aizpuriete > Inese Grigoruka 29.09.2012. 20.25
——
‘(..)jo darba rokas šeit trūkst, spējīgas darba rokas. ‘
===============================================================================
Netrūks – , kā tikai NAP’s 2014-2020 sāks darboties, tā pat lielākais ”pesimists” apklusīs – un kā Strautiņa kungs sāks par H&M plašo preču klāstu priecāties:
– Ilmārs Mežs, demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs:
‘ Atgādināšu, ka paredzamais valsts budžeta apjoms būs 4,8 miljardi – tātad demogrāfijai jāatrod finansējums 0,65% apjomā no budžeta. Kā zināms, Latvijā ir visvājākā demogrāfiskā atbalsta politika Eiropā, un tā rezultātā jau ilgāku laiku mums ir viszemākā dzimstība.’
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/demografs-vai-tiesam-vienotibas-politikus-interese-tikai-sodiena-un-gads-lidz-velesanam-13969471
0
Ilona Auziņa > Inese Grigoruka 29.09.2012. 17.14
Viņi to būs spiesti darīt tad, kad no jau esošajiem uzņēmējiem sāks aizplūst darba rokas, kuros ir ieguldīti laiks un līdzekļi lai tos apmācītu. Katrs aizgājis pieredzējis strādnieks faktiski uzņēmējam izmaksā ļoti dārgi, tas nevienam nav noslēpums. Protams, arī strādniekam pamest apgūtu un zināmu darbu ir ļoti smags trieciens, jo viņš jaunajā vietā faktiski atkal kļūst par mācekli. Te ir zināms līdzsvars. To var izjaukt tikai tas , ja darba devējs ar algas celšanu nokavē to brīdi, kad darba ņēmējam kļūst izdevīgi viņu pamest, lai aizietu uz labāk apmaksātu darbu. Sevišķi izteikti tas ir celtniecībā, jo tur speciālistam jaunajā vietā īpaša apmācība nav jāiziet. Tāpēc arī tur turas augstākās strādnieku algas. Rūpniecībā gan ir citādi. Tur pat iekrāvēja vadītājam ir no jauna jāmācās. Tāpēc algu celšana attīstoties rūpniecībai ir neizbēgama, jo darba rokas šeit trūkst, spējīgas darba rokas.
0
Andis 30.09.2012. 01.39
” vai tā ir Jūsu nākotnes vīzija, vai par to man būtu jāpriecājas un uz to jātiecas?” – kurā vietā es saku, ka lauki jāiztirgo? Kāpēc tiek paša domas ieliktas, kā manējās? Lauki ir jāapsaimnieko nelielam skaitam vietējo lauksaimnieku, tie nav jāpārdod. Diemžēl latvieši biežāk pārdos svešam, lai tik kaimiņam netiek. Mani nemaz nepriecē lauku iztukšošanās – tāpat, kā mani nepriecē, piemēram, tuvu cilvēku nāve. Bet kas to var apturēt? Šis fakts ir jāapzinās un jāskatās, kā pārkārtot dzīvi un dzīvot tālāk. Par plānu – tādi IR jātaisa katrai vietai individuāli, tas pašlaik tiek darīts visos Latvijas novados, pats tādus arī taisu un šādi maizīti sev pelnu. Taču uz brīnumiem cerēt nav pamata – nes kaut zvaigznes no debesīm, bet globalizācijas procesu pretēji nepavērsīsi.
…”Latvijā minimālajai algai ir tikpat lieli nodokļi, cik zviedru vidusslānim. Paldies Šķēlem, Vilkam un Dombrovskim!”
Latvijā ir viens no augstākajiem pedagogu un medicīnas darbinieku skaitiem pasaulē, ja pārrēķina uz iedzīvotāju skaitu. Tas pateicoties vēlmei izmisīgi noturēt KAUT kādu līmeni lauku reģionos. Tāpēc tie lielie nodokļi – un vienalga nesanāk normālām algām, no knapām algām noņemam, lai salipinātu citas knapas algas. Savukārt ierēdņu skaits kopš 2009.g. mums jau nav vairs tik traks, esam pie Eiropas vidējā līmeņa. Vai līdzētu progresīvais nodoklis? Es nezinu, neesmu finanšu speciālists. Iespējams, vairāk parevidējot VID augstāko ešelonu darbību un nodokļu iekasēšanas “tehniku”, tas atmaksātos, bet ja to nedarīs, sanāks tik “papīra lauva” populistiem, tāpat “biezie” no nodokļiem izvairīsies.
3
Andis > Andis 01.10.2012. 10.13
Janka, mēs domājam ļoti līdzīgi :)
Mazāk auglīgajām, paugurainajām zemēm ir viena milzu priekšrocība – tās padomju laikā netika saķīmiķotas. Atceramies, ka Dānijas un Vācijas gruntsūdeņi uz vairākiem gadsimtiem (!!!) ir piesārņoti ar pesticīdiem. Viņi to nekad skaļi neteiks, taču, studējot vides zinības Zviedrijā (kur arī daudzviet augsne vēl tīra) ieguvu ļoti interesantu informāciju, kā pārtikas kontroles Rietumeiropā NETIEK veiktas tieši tām ķīmisko vielu grupām, ar kurām viņu augsne ir piesārņota. Testē daudz ko citu, un lielās ar augstiem pārtikas standartiem, bet būtībā tas ir milzis uz māla kājām.
Mums daudzviet augsne ir tīra kā dzidrs stikliņš. Lūdzu – Latvijas sapnis par zaļo lielvalsti ir ne tikai mums pašiem veselīgs, bet potenciāli ĻOTI ienesīgs.
0
Dizzy > Andis 30.09.2012. 10.37
…varbūt folkloras un ” tā, kas gaisā” ietekme, bet tīri emocionāli neticu, ka kopumā – lai cik tas kopums raibs – pakļausimies vispārējiem procesiem un koncentrācijai ap rūpniecības objektiem. Ne tikai īpatņi un bagātnieki ilgojas pēc 2 ha zemes un ir gatavi maksāt kaut cik saprotamu cenu.
0
Ilona Auziņa > Andis 30.09.2012. 11.56
Faktiski visvairāk lielsaimniecību Latvijā veidojas Zemgalē, jo tur tiešām ir gan labākā zeme, gan plašas un līdzenas lauksaimniecības teritorijas. Bet ja paskatāmies, piemēram uz Ziemeļkurzemi, vai daudziem Latgales rajoniem, kur kolhozu laikos ar koku izciršanu, ozolu spridzināšanu, akmeņu novākšanu, viensētu nojaukšanu un teritoriju meliorēšanu iegūtās zemes tagad ir pamestas un aizaug ar krūmiem un latvāņiem, kur tās pieder kādam “dīvāna zemniekam” no Rīgas, vai Stokholmas, kurš to glabā kā naudas depozītu, ar lielu mūsu vietējo pašvaldību atbalstu un ja mēs to uzskatām par normālu parādību, tad protams ir jāpiekrīt, ka lauki nekad nebūs pašpietiekami. Tāpat tikai daži lielie zemnieki, ar saviem strādniekiem, ar saviem nodokļiem vien, nevarēs pabarot visu lielās pašvaldības budžetu. Arī uzkraut šo slogu lielpilsētām nesanāk, to jau mēs piedzīvojam šodien un tieši tas arī ir par iemeslu ļoti augstajam ienākuma nodoklim. Pašvaldībām, arī mazajām pašvaldībām, tomēr ir jādomā kā nopelnīt naudu arī pašām un būt neatkarīgām no dotācijām. Un tas reāli ir iespējams, ne tikai attīstot tūrismu, veidojot ar latvāņiem aizaugušus dabas parkus, bet arī ražojot, tātad veidojot koncentrētas iedzīvotāju darba vietas, attiecīgajā teritorijā. Ne jau visur ir tādas zemes, kādas tās ir Zemgalē. Ziemeļkurzemes grants un māla kalni nemaz nav tā labākā lauksaimniecības zeme un bez lielas ķīmijas piedevas tur nemaz neko prātīgu izaudzēt nevar, bet kūtsmēsli šodien ir tiešām deficīts. Citi teiks, audzējiet tur aitas! Bet ir zināms ka šodien aitu vilna nevienam nav vajadzīga un tā ir kļuvusi par atkritumiem. Bet samērā nelielas un rentablas ražotnes gan var dot stabilus ienākumus visiem. Tagad Ziemeļkurzemē tādās galvenokārt pārstrādā koksni un šķeldu eksportam, bet kāpēc, piemēram, nevarētu pārstrādāt lauku produkciju konservos, kā to tur darīja agrāk vai, bez Pāces sīkdarbnīcas, arī citur pārstrādāt aitu vilnu dzijā, tā padarot rentablu aitkopību, bet no dzijām aust dabīgās segas un tās eksportēt? Tādu piemēru ir ļoti daudz, tikai šeit ir vajadzīga uzņēmība un atbalsts. Nenorakstīsim laukus, bet domāsim kā tos attīstīt, kā piepildīt pašvaldību kases ar savu, uz vietas nopelnītu, naudu un kā labāk dzīvot.
0
austrisv 30.09.2012. 09.55
” Neatkarīgi no definīcijas, šādas aptaujas parāda, ka cilvēki šeit vis nedzīvo leiputrijā,”
Laikam neesi izlasījis rakstu, jo tā nav aptauja!!! Tie ir fakti. Izlasi un tad vaimanā. Kā jau iepriekš rakstīju, ka daudzi neizlasa rakstu, bet komentē, kas tik ienāk prātā, un it sevišķi vaimanā nemaz neizlasot!
0