Ar šo vēstuli gribu lūgt Latvijas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un aktīvi piedalīties mūsu nākotnes plānošanā un būvēšanā
Lasot NAP (Nacionālās attīstības plānu), man neviļus nāk prātā domas par senu teiku varoni Ikaru, kurš lidoja aizvien augstāk un augstāk, līdz viņa mākslīgie spārni izkusa un viņš nokrita zemē.
Tiekties pēc saules un nesasniedzamām virsotnēm ir ļoti skaisti un vajadzīgi, bez tā cilvēks nevarētu dzīvot. Valstij ir ārkārtīgi vajadzīga nākotnes perspektīva un plāns, citādāk mums – tās pilsoņiem un iedzīvotājiem – zudīs vēlme tiekties pēc kaut kā labāka un noplaks griba pilnveidot gan sevi, gan kopīgo dzīves telpu.
„Ekonomikas izrāviens”, „cilvēks pirmajā vietā”, „grandiozi tautsaimniecības izrāviena tempi”…skaistas frāzes, kuras mazliet uzdzen nostalģiju pēc PSRS laiku triecienplāniem. Protams, ikviens inteliģents cilvēks sapratīs, ka laiki mainās, bet cilvēki lielākoties paliek tādi paši un viņu problēmas – kādas bijušas senās Romas laikos vai PSRS, vai neatkarīgās Latvijas laikos – ir tās pašas. Proti, radīt sev, savai ģimenei pārtikušu, laimīgu un drošu dzīvi.
Tomēr pasaules finanšu krīze aiz sevis gribot negribot velk līdzi arī ekoloģisko krīzi, un tas nozīmē, ka pasaulē ir citi ārējie apstākļi, ar kuriem mēs vairs nevaram nerēķināties. Daži gan uzskata, ka tieši ekoloģiskā krīze, kas sevī ietver resursu trūkumu, visai lielai cilvēces daļai ir radījusi finanšu krīzi.
Runāt par ekonomikas triecientempiem, kad īsti nav skaidrs, ko tad „trieksim” pasaules tirgū un kā pelnīsim, ir mazliet restrospektīvs skatījums, nu gluži kā multiplikācija, kurā cilvēks ar augsti paceltu galvu atpakaļgaitā ar skatu uz pagātni strauji dodas pretī saulainai nākotnei.
Ar šo vēstuli gribu lūgt Latvijas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un aktīvi piedalīties mūsu nākotnes plānošanā un būvēšanā. Ir ļoti svarīgi visiem saprast, kur iesim un kas mūs sagaidīs, ja iesim pa tādu vai savādāku ceļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai neskrietu uz riņķi un nepaliktu uz vietas.
Latvijai nav savu milzīgu dabas resursu – esam maza un skaista valsts, kurai ir ļoti smagi jāstrādā un jācenšas, lai izrautos pasaules lielajā konkurencē. Mēs nevaram būvēt rūpnīcas, kuras ražos kaut ko, kas būs vajadzīgs kaut kam, īpaši ņemot vērā to, ka būsim uz stabilas un ilgtermiņa atkarības adatas no lielvalstu naftas, gāzes un enerģijas, kā arī citiem resursiem un izejmateriāliem. Tādā nākotnē lēts darbaspēks Latvijā ienāks no tālākām un tuvākām kaimiņvalstīm.
Kas tad būs Latvija? Tranzītvalsts? Valsts, kurā rosīsies daži uzņēmīgi latvieši, ķīnieši un bagāti investori no Krievijas? Perspektīva jau nav tā pati sliktākā – iespējams, ka latvieši okupēs Angliju un Īriju. Es noteikti palikšu Latvijā un tāpēc vēlos, lai vieta, kurā esmu dzimusi un plānoju nodzīvot visu savu dzīvi, būtu tāda, kāda tā ir manās personīgajās vīzijās – skaista, mierīga, pārtikusi, vesela un cienījama.
Latvijai ir jāatrod sava atšķirīgā niša un tikai un vienīgi sev raksturīgs veidols un piedāvājums pasaulei, lai varam ar to atšķirties un arī pelnīt.
Latvijai ir jābūt tik oriģinālai un savdabīgai, lai mūs pamanītu un par mums būtu nerimstoša interese. Latvijai ir jābūt tik kvalitatīvai, ka citas valstis, kuras kvantitāti reizēm jauc ar kvalitāti, par mūsu produkciju būtu gatavas maksāt kvalitātei atbilstošu samaksu. Latvijai ir jābūt tik gudrai, lai mēs, esot tik lieli, cik esam, izveidotu kvalitātes etalonus visai pasaulei. Un to nebūs iespējams izdarīt, ja darīsim to pašu, ko darījām pirms 50 gadiem, un darīsim to pašu, ko dara citas valstis.
Ekoloģiskais jeb zaļais virziens ir tik ļoti aktuāls, ka jābūt pavisam aklam, lai nesaredzētu, ka ar to var un nākotnē vēl vairāk varēs labi pelnīt. Neatņemama virsvērtība veselīgam dzīvesveidam un produktiem būs mūsu iedzīvotāju veselības uzlabošanās.
Ja pasaulē drīz beigsies kvalitatīvs dzeramais ūdens, tāpēc ka visas valstis triecientempā attīsta rūpniecību, tad Latvija varētu būt tā vieta, kas vismaz daļu no Eiropas ar to apgādās. Ja pasaulē vairs nebūs tīrs gaiss, ko elpot, tad Latvija varēs to piedāvāt. Ne jau burciņās tirgot. Veselības aprūpes un rehabilitācijas iespējas ir neierobežotas valstij, kurai tūrisma piesaistei nav doti augsti kalni, tropu meži un eksotiski dzīvnieki.
Cilvēks pirmajā vietā. Šis sauklis ir ļoti labs, īpaši, ja to ir uzrakstījis pats cilvēks. Bet kas tad ir cilvēks? Tas ir bioloģisks organisms, kurš labi jūtas tikai tad kad ir vesels. Vai ekonomikas izrāviens interesēs kādu, kurš mirst ar vēzi? Diez vai. Cilvēkam pats svarīgākais ir veselība, un tā nav iedomājama bez tīra gaisa, tīra ūdens un tīras pārtikas. Tikai tad, kad tas ir, var runāt par triecientempiem.
Domāju, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam patlaban būtu jāizsaka savs viedoklis, uz kurieni Latvija dosies nākamajos gados. Es aicinu to darīt un nebūt pasīviem. Ikviena domas un viedoklis tagad var būt izšķirīgi.
Es esmu par Latviju kā zaļu valsti, ekolielvalsti, kura pelnīs ar tūrismu, veselības aprūpi, saviem resursiem un to izstrādājumiem, kas mums ir doti, to tirdzniecību pasaulē, par pamatu ņemot pasaules līmeņa kvalitātes zīmolu, kuru Latvija var izstrādāt, ejot zaļajā virzienā.
Patlaban pasaulē ir pieprasījums pēc vides speciālistiem – arī šeit redzu iespēju, kādu no esošajām augstskolām pārorientēt tieši uz vides zinībām, tādējādi nokļūstot pasaules augstskolu topā. Esošo rūpniecību pakāpeniski modernizēt, lai tā kļūtu maksimāli draudzīga videi. Radīt uzņēmumus, kas ražo tieši ekoproduktus – koka rotaļlietas, dabīgo kosmētiku un sadzīves ķīmiju, humusu, biodegvielu utt. Pārdodot lielāku apjomu ogļskābās gāzes kvotu, šos līdzekļus varētu ieguldīt ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos un pašvaldību teritoriālajai izaugsmei (pēdējos pāris gados Latvijas valsts ir ieguvusi aptuveni 200 miljonus eiro jeb 140 miljonus latu no tirgošanās ar gaisu. Dati: 2011. gads).
Viena no prioritātēm ir ieguldīt zinātnē, lai inovācijas, kas radītas ar mērķi ekonomēt un taupīt, būtu iespēja pārdot visai pasaulei. Saražot daudz nevērtīgas pārtikas nav liela māksla. Cilvēkam patiesībā nevajag daudz – vajag tieši tik, cik vajag, un tieši to, ko vajag. Laba un veselīga pārtika ir viens no veselības pamatiem.
Esmu par Latviju kā tīrāko, zaļāko, kvalitatīvāko, pārtikušāko un veselāko valsti pasaulē.
Autore ir biedrības Pēdas LV vadītāja, Lielās Talkas darba grupas vadītāja
Komentāri (76)
Andis 21.09.2012. 10.39
Doma par Latvijas starptautisko specializāciju ir ļoti laba un apsveicama. Igauņi sekmīgi sevi popularizēja kā IT lielvalsts, Latvija tiešām to var darīt, kā “zaļā lielvalsts”. Tas valsti padara pozitīvi atpazīstamu, jo sevišķi attiecīgajā nozarē strādājošos.
Arī ekonomiskā jomā šī nozare pilnībā spēj Latviju uzturēt un padarīt mūs turīgus. Viens pats Ķemeru – Jaunķemeru kūrorts varētu dot LIELAS algas kādiem 5000 cilvēku un labas algas – kādiem 150 tūkstošiem. Nekur citur pasaulē nav šādu sērūdens un sērūdens dūņu balneoloģisko resursu + jūra + nacionālais parks + interesanta lielpilsēta (Rīga) + starptautiska lidosta vienkopus. Vēl jau arī Baldone un potenciāli – Allažu + Jūdažu sērūdens.
Latvijā var konsekventi iet uz to ka šeit ražo un patērē ekoloģisko pārtiku, videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Dāņi, piemēram, šādu iespēju ir zaudējuši uz pāris gadsimtiem vismaz – pesticīdi.
Latvija joprojām nav zaudējusi iespēju apsteigt pārējās pasaules valstis elektrotransporta izmantošanā. Tas būtiski uzlabotu mūsu eksporta – importa bilanci (nav jāimportē degviela), radītu milzumu jaunu darba vietu šeit pat, radītu vietējās inovācijas.
Liepāja un Jelgava + to apkārtējie reģioni varētu intensīvāk pētīt ģeotermālās enerģijas izmantošanu – http://www.meteo.lv/lapas/geologija/zemes-dzilu-resursi/perspektivie-resursi/geotermalie-resursi/geotermalie-resursi?id=1488&nid=496
Latvija neizbēgami novecos straujāk kā citas valstis – bet, lūdzu – piedāvāsim sev un citiem tieši “zaļo” risinājumu. Veselīga pārtika + veselīgāka sadzīves ķīmija + tīra vide + veselīgs dzīvesveids + sabiedrības vērtību maiņa = ilgāks darba mūžs.
Jā, šis virziens ir ļoti perspektīvs!
6
alise_zande > Andis 21.09.2012. 15.03
Būt “zaļai” valstij nenozīmē neražot.
Paskatieties Jēlas reitingā progresa vides kvalitātes uzlabojumā pēdējos 20 gados ir, piemēram, Beļģija, kuras būtiska eksporta pozīcija vēsturiski ir melnā metalurģija, kuras vajadzībām ūdeni ražo.
Tur ir Azrbaidžāna. Kura “pārtiek” lielā mēra no naftas.
Tur ir Ēģipte, kur apmēram 2/3 Latvijas teritorijas dzīvo 45 miljoni cilvēku …
Latvija … nu vienkārši ir .. ar potenciālu kļūt par ekoloģijas flagmani … mums kaut kā jāpieņem šī doma
0
rostoka_santa > Andis 21.09.2012. 13.56
Gati, Janka jau par mežu kopšanu un ciršanu kā nepieciešamu lietu arī raksta.
0
Andis > Andis 21.09.2012. 14.10
Sirsnīgs paldies par paldies! Un es jau no Jankas toņa sapratu, ka ir domāts pozitīvi. Vienkārši apnikušas tēzes: “Kāpēc vairs mežus nemiglo – odi kož!” – it kā cilvēks būtu pārāks par pārējo dabu.
0
Ilona Auziņa > Andis 21.09.2012. 12.05
Ķemeru “Baltais kuģis” ir lielisks piemērs mūsu saimnieciskumam un ierēdņu kompetencei, kad augstos amatos nonāk ne nozares speciālisti bet politiķi bez sajēgas un vēlēšanās pildīt savu pienākumu, tikai raust un raust visu sev. Ja mēs necirstu mežus, ja tos nekoptu, tad tajos drīz vien nemaz nevarētu ieiet pat paši pēc sēnēm, kur nu vēl tūristi. Tikai to nedrīkst darīt tā pat, kā to darīja Latvijas Ceļa, Tautas partijas un pārējās iepriekšējās valdības daudzās jomās. Tagad mums būs jāpieliek daudz vairāk pūļu lai novērstu viņu sastrādātā radītās sekas, nekā lai valsti sakārtotu ja tā visa nebūtu bijis.
0
Andis > Andis 21.09.2012. 13.25
Ķemeri tiešām ir simbols mūsu nevarēšanai. Un kad tie atdzims (piedodiet, pašlaik ar šo komentāru atrauju pāris minūtes no sava darba tieši pie Ķemeru attīstības) – tas būs simbols tam, ka mēs atkal varam.
Es nesapratu par mežu. Mežs ir dabiska ekosistēma, tas NAV pakārtots cilvēka pastaigu un sēņošanas iegribām. Peļņas gūšanai saimnieciskie meži tiešām tiek cirsti, un, lai koki ātrāk augtu un pēc tam tos būtu ērtāk cirst, saimnieciskajos mežos tiešām būvē gan ceļus, gan meliorē, gan arī veic dažādas kopšanas cirtes. Kamēr to dara saprātīgi, viss ir OK. Bet nevajadzētu iedomāties, ka dievs vai kam nu mēs ticam, mežus ir radījis tieši tāpēc.
0
rostoka_santa > Andis 21.09.2012. 13.36
Paldies, Gati, man vienmēr patīk lasīt Tavus izsvērtos un racionālos komentārus! Tevis rakstītais lieliski demonstrē, ka runas par “resursiem nabadzīgo” Latviju vairāk saistītas ar neprasmi šos resursus ievērot un novērtēt. Un tā ir tikai viena nozare!
0
loptik 20.09.2012. 20.15
Ir vairāk nepieciešams skaidrot, ko Latvijas zaļie, arī ministrs Sprūdžs (vai Vilmārs7777 te komentāros), domā ar šo zaļumu, jo piemēram man galīgi nav skaidra tā ideja. Manuprāt, zaļums var būt tikai veids KĀ kaut ko dara, nevis mērķis. Teiksim šo rakstu arī ar interesi izlasīju, taču tā arī nesapratu “Kur īsti mēs strādāsim?” un galvenais “Ko piedāvāsim pasaulei?”. Runas par dzeramā ūdens izbeigšanos, atvainojos, ir kaut kas stipri jocīgs. Latviešu nācija būs beigusies stipri pirms tā brīža, kad cilvēkiem tiešām būs masveidā jāpārvietojas meklējot ūdeni. Arī svaiga gaisa trūkumu pagaidām neredzu, redzu to, ka globalizācijas rezultātā mirst vietējais turisms visur ziemeļos, un turpinās mirt, arī Latvijā, jo aizbraukt uz Karību vai Vidusjūras valstīm ir lēti, nav vairs bīstami, un kļūst aizvien ērtāk. Tūrismam Latvijā nav perspektīva, tādas oduvalstis ar draņkīgu klimatu apkārtnē ir daudz. “Veselības aprūpes un rehabilitācijas” iespējas? Tam vajag augsti kvalificētus ārstus masveidā, t.i. grūti iedomāties kā tas var būt nozīmīgs nodarbinātības avots (tas uz soliņa sēdošais “Apinīša” cienītājs varētu ārstēt vāciešus?), piedevām vēl mazāk skaidrs kā tās ārstu kohortas noturēt Latvijā. Ekoprodukti. Atkal, “ko darīt” ir “attīstīt eko lauksaimniecību”, nevis “zaļums”. Atzīmēšu gan, ka ar ekoproduktiem ir tāpat kā ar e-lietām, kamēr mēs pa tukšo murmulējam, citur pasaulē ir ekoproduktu lielveikali. Šajā nišā milzīgas priekšrocības ir bagātām un reputācijas valstīm, jo nabags par to nevar maksāt.
T.i. apkopojot, šis “zaļums” izvairās atbildēt uz jautājumu “ko darīt?”. Tas, kas ir, – ir švaki, lielākoties tas sastāv no neskaidriem mājieniem un sapņiem.
Ok, ir virkne zaļas lietas, ko citur valstis tiešām izmanto vietējās ekonomikas celšanai. Piemēram, tehnoloģiski intensīvu pasīvo māju būvniecību, kur rastos virkne prasības pēc tehnoloģiju precēm; Vācijā u.c. ziemeļos milzīga industrija. Tas var būt variants, taču tad mērķis ir nevis mistisks “zaļums”, bet zinātnes ekselence šajās jomā. Tikai tad, ja LV ir kāda cutting-edge firma, kura ražo piemēram Eiropā konkurētspējīgus rekuperatorus, tam ir pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku. Tā patreizējā prakse ar importa subsidēšanu (piem. elektroauto) ir taisnī pretēji, ceļš uz drīzu nākamo balance of payments krīzi. T.i. atbilde uz “ko darīt” ir “izveidot pasaules līmeņa zinātnes institūtu pasīvo māju tehnoloģiju jomā”. Taču neko tādu nedzirdam, tik sapņi par to kā visi dzīvos jauki zaļumā, bet kur nopelnīs naudu šim dzīvesveidam paliek neskaidrs. Īsak sakot: apgaismojiet – par ko ir runa!
13
Sandris Maziks > loptik 20.09.2012. 22.01
Mareks Gabrišs
“reāli cilvēks dzīvo plēves kastē, kurai, lai cilvēks nenosmaktu, nepārtraukti tiek pievadīts svaigs un uzsildīts skābeklis.”
Pasīvā māja ir hermētiska un svaigu gaisu nodrošina ventilācijas rekuperators. Viennozīmīgi.
0
rostoka_santa > loptik 21.09.2012. 13.07
Marekam Gabrišam – ja Jūsuprāt “pašreizējā pasīvo māju tehnoloģija ir kaitīga cilvēku veselībai”, būtu interesanti lasīt profesionāla būvinženiera argumentus, kāpēc tā ir.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 22.26
>articulus100.
Skatos, ka tev ir viedoklis par visu, bet ar zināšanām tā pašvaki.
Vismaz būvniecības lietās nemāci būvinženieri. Un vēlreiz atkārtoju – pašreizējā pasīvo māju tehnoloģija ir kaitīga cilvēku veselībai.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 22.23
Precīzi – “4. maija republikas ‘atkarība’ – tā nav 18. novembra republikas neatkarība.”
0
Sandris Maziks > loptik 21.09.2012. 19.25
Mareks Gabrišs
“Kaitīgums slēpjas tajā, ka dzīve notiek “neelpojošā” telpā.”
Tā nebūs pasīvā māja, kur sienas elpo un gaisa apmaiņa notiek caur logu rāmju šķirbām. Pasīvās mājas būtība ir maksimāla termoizolācija ar dubultpakešu logiem un hermētisms. Ventilācijas siltummaiņi jeb rekuperatori ar augstu koeficientu nodrošina svaigu gaisu.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 21.09.2012. 22.13
>articulus100.
Pasīvās ēkas būtība ir neaktivitāte jeb pasivitāte siltumenerģijas “ēšanā”.
Pasīvās ēkas būtība ir zems enerģijas patēriņš. Ideālā gadījumā – nekāds.
Un dubultpakešu (starp citu ir arī 3 un 4 pakešu) logi, hermētiskums ir tikai viens no veidiem kā tuvoties pasīvās ēkas standartam.
Es dodu un došu priekšroku sienām ar lielu siltuminerci (vēlams koks, jo silikātkieģeli, bloki un dzb nav labi “elpojoši” materiāli), kas papildus un ļoti pamatīgi tiek nosiltinātas no ārpuses. Sienām bez vērā ņemamas siltuminerces nepieciešama tvaika izolācija un tieši tāpēc šo variantu neatbalstu, jo tas noved pie dzīvošanas plastmasas jeb plēves kastītē. Tās ir 2 atšķirīgas tehnoloģijas! 3.variants ir “elpojošas” salmu sienas apmēram 1m biezumā ar māla apmetumu iekšpusē un ārpusē.
Tāpēc vienmēr aicinu domāt ne tikai par zemām apkures izmaksām, bet aicinu padomāt arī par cilvēku veselību. “Zaļajām” tehnoloģijām ir gan savi plusi, gan mīnusi.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 21.09.2012. 13.47
>ervinamk
Kaitīgums slēpjas tajā, ka dzīve notiek “neelpojošā” telpā. Dzīve plēves kastītē ir pielīdzināma dzīvei zemūdenē un dzīvei kosmiskajā kuģī.
Uz zemūdenes ir papildus citas nedabiskas lietas, piem., nav dabiskās gaismas, šūpojas “grīda” u.t.t. Kosmosa kuģī nāk klāt bezsvara telpa un citas iedarbes uz organismu. Par šo tēmu ir salīdzinoši daudz pētījumu Krievijā – autori militārpersonas un militārie ārsti. Un, ja zemūdeni un kosmosa kuģi salīdzina ar pasīvo ēku – tad es redzu lielas līdzības.
Un vēl – visa sistēma, kas “pumpē” iekšā skābekli. Tur parādās tādi mikroorganismi, kas veicina alerģijas un dažādas elpvadu ceļu slimības. Atliek izjaukt vienkāršāko kondicionieri – tur var ieraudzīt aļģes, pelējumu un ko tik vēl nē – esmu redzējis un tas bija pārliecinoši, lai kaut ko tādu vairs nelietotu.
Ja man pašam priekš sevis būtu jābūvē, tad būvētu tā, ka nesošās sienas būtu no kokmateriāla (guļbūve), kas no ārpuses būtu siltinātas ar dabisku siltumizolācijas materiālu – salmi, linšķiedra, kaņepes, arī skaidas. Pie šāda pīrāga (tas ir ļoti biezs) nav nepieciešama tvaika izolācija no iekšpuses – mitrumu uzņem koks un garenvirzienā (guļbūves variantā) izvada pa abiem galiem.
Liekas, ka esam redzējušies. Sen atpakaļ strādāju “a222”. P.S. Mazliet veselības un citos jautājumos esmu ietekmējies arī no arhitekta Kristofera Deija grāmatas “Vieta, kur mīt dvēsele”.
0
mariterage > loptik 20.09.2012. 22.25
>edge_indran
Nu PSRS laikā attīstīt savu ražošanu valstī ar 270 miljonu iedzīvotāju iekšējo tirgu, ko aizsargāja slēgta robeža, kurai pāri plaša patēriņa preces ieveda tikai ierobežotam kompartijas un valdības elites slānim, milzīgu derīgo izrakteņu klāstu un zemi apmaksātu strādnieku (kuriem nebija iespēja braukt strādāt uz britu salām) armiju nebija nekāda māka.
Arī 30.gados starpvalstu tirdzniecība vēl bija vāji attīstīta (salīdzinot ar mūsdienām) un tad jau vēl nebija lētās rūpniecības preču ražotāj valstis (kā Ķīna mūsdienās) ar ko būtu iekšējā tirgū jākonkurē (drīzāk jau Latvija bija zemo izmaksu valsts (starp valstīm kas vispār bija spējīgas uz rūpniecisku ražošanu)).
0
Signija Aizpuriete > loptik 20.09.2012. 21.59
———articulus100.—- Mareks Gabrišs (..)
Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu. ============================================================================== 4. maija republikas ‘atkarība’ – tā nav 18. novembra republikas neatkarība. Par to jau pat pamatskolām paredzētajā mācību grāmatā ‘Latvijas vēsture’ (G.Kurlovičs,A.Tomašūns) skaists apraksts pieejams: ‘Saimnieciskajā dzīvē laikaposmā no 1934. līdz 1940. gadam tika gūti ļoti nozīmīgi sasniegumi.(..)Rūpniecībā tika pārvarētas saimnieciskās krīzes sekas. Piecos gados gandrīz divas reizes pieauga rūpniecībā strādājošo skaits. Valsts no ārzemju firmām atpirka daudzus uzņēmumus, pārņēma (!) vairākus nozīmīgus privātuzņēmumus. Šajā laikā tika uzceltas skolas, tilti, iestāžu ēkas.(..)Tika uzcelta Ķeguma spēkstacija.’ (231.- 232.lpp.) – Pat LPSR laikos Ulmaņlaika cilvēkiem pietika prāta, goda un sirdsapziņas, lai nosargātu savām rokām un galvām uzcelto VEF – pat pašiem ‘atsaldētajiem’ komunistiem pietika prātiņa, lai saprastu savas RAŽOŠANAS nozīmīgumu.
0
rostoka_santa > loptik 21.09.2012. 13.26
Gundar, nemaz tik ļoti “tehnoloģiski ietilpīgas” pasīvās ēkas nav. Vairāk tās ir zināšanu, izdomas un profesionāla godaprāta, rūpīga darba ietilpīgas. Rekuperācijas ventilācijas iekārta maksā kādus 3-5% no kopējām būvizmaksām, pārējie komponenti (cauruļvadi, izolācija, ierīkošana utt.) vēl aptuveni tikpat vai nedaudz vairāk, atkarībā no objekta specifikas. Jā, ražot efektīvas un kvalitatīvi izgatavotas iekārtas varētu Latvijā un vēl eksportēt, jo pieprasījums augs visā pasaulē. No pašu izejvielām vajadzētu ražot izolācijas materiālus (dažādus koka un kokšķiedras produktus), koka būvelementus, logus (kas jau notiek, un, cerams, attīstīsies turpmāk). Savukārt zināšanas varam ražot jau tagad, liekot pamatu tai skaitā eksportspējai, bet pirmkārt pašu komfortam un labklājībai. Un gāzes importu varētu samazināt par 30-50% apmēram 10 gadu laikā, paralēli novēršot enerģijas izniekošanu rūpniecības uzņēmumos, kas vairotu mūsu konkurētspēju.
Šoziem varēsim novērtēt ne tikai savrupmāju jaunbūves, bet arī vairāku lielu ēku renovācijas ar pasīvo ēku komponentiem efektivitāti – viena no tām ir 4800 kvm piecstāvu kopmītne Ērgļos.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 20.29
>Gundaram Dāvidsonam.
Piekrītu – “Manuprāt, zaļums var būt tikai veids KĀ kaut ko dara, nevis mērķis.”
Par pasīvajām mājām – latvieši ir pliki un nabagi, un reti kurš spējīgs uzbūvēt jaunu māju. To saku kā būvinženieris. Bet labprāt šādā industrijā strādātu un beizot ieguldītu savas zināšanas.
Ražotu arī elektromobīļus, siltumsūkņus, rekuperatorus – tikai nav finansējuma un nejūtu nekādu valsts atbalstu. Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu.
0
Vita Vasiļjeva > loptik 20.09.2012. 21.42
>articulus100.
Pamēģini pats kaut ko ražot. Ātri vien sapratīsi, ka pie šāda valsts atbalsta tas ir bezcers. Un, lai ražotu kaut ko nopietnu, ir vajadzīgas lielas investīcijas. Man patiktu, ja valsts būtu investors un nevis kāds sveszemju onkulis.
Tāpat redzu, ka no būvniecības maz ko saproti.
Starp citu, daudzas pasīvās mājas ir cilvēka veselībai kaitīgas – reāli cilvēks dzīvo plēves kastē, kurai, lai cilvēks nenosmaktu, nepārtraukti tiek pievadīts svaigs un uzsildīts skābeklis. To saku kā būvinženieris un no pieredzes. Aicinu cilvēkus izvēlēties veselīgas un energoefektīvas ēkas.
Bez tam, lai uzbūvētu pasīvo mājokli, daudzi būvmateriāli (vairāk kā 50%) jāimportē no ārzemēm un atkal sanāk, ka latvieši silda citu valstu ekonomiku un neatbalsta savus ražotājus.
Ir alternatīva izmantot kā siltumizolējošu materiālu vietējo “produktu”: salmus, linus, kaņepes, skaidas, niedres. Lūk, tas jau būtu kaut kas no zaļajām tehnoloģijām.
0
Sandris Maziks > loptik 20.09.2012. 20.59
Mareks Gabrišs
“Valstij ir vieglāk visu iepirkt gatavu ārzemēs un neattīstīt savu ražošanu.”
Jā, grūti izlīst no sovoka šineļa.
Ražo rekuperatorus, gāzģeneratorus, tvaika kondensatorus, kas dos iespējas Latvijai pilnībā nodrošināt vajadzības pēc enerģijas, izmantojot tikai pašu resursus un dzīvo zaļi, tiešā un pārnestā nozīmē.
Par pasīvajām mājām. Pasīvais mājokli izmaksā tikai nedaudz dārgāk par parasto un papildus ieguldījumi atmaksāsies jau tuvāko četru gadu laikā. Jebkuram mājoklim var būtiski paaugstināt energoefektivitāti un īpašniekam jāizlem, vai viņam jauns autiņš jāpērk jau šogad, vai labāk ieguldīt piķi labklājībai nākotnē.
0
Ieva 21.09.2012. 09.41
Izlasot šo diskusiju, secinājums iznāk tāds – zaļums nevar būt pašmērķis, zaļums var būt līdzeklis.
Ja Latvija ir nonākusi tik tālu, ka jau ir zaļa, pie kam pašai pie tā nepiestrādājot, tad svarīgi ir to pieņemt par Status Quo, un to saglabāt. Jeb izrietošais secinājums- runas vīri vairs nedrīkst pieļaut atkāpes no ekoloģisko normu ievērošanas. Tagad vairs bez tā labāk nepaliks.
Ir jāiemācās efektīvi izmatot, to kas mums ir- daba, tātad pārtikas ražošana, koksne, kura ir jāizmanto daudz vairāk un efektīvāk (te starp citu nepiekrītu pseido zaļajiem, kas bļauj par katastrofu mežu izciršanā, jo aizmirst, ka koksne arī aug,atjaunojas. Struktūra mainās, bet krājumi nesamazinās)
Vīzijas par dzeramā ūdens eksportu, jo citur tas būs beidzies, Jelgavas un Valmieras nojaukšanu, lai rīkotu tur tūristu apmetnes neskartās dabas izpētei, ir vienkārši naivas. Un, ja Šveice, piemēram, ir zaļāka par mums, kāpēc lai tur pēkšņi iestātos ekoloģiskā katastrofa? Rietumeiropas valstis nav dumjāka par mums, drīzāk otrādi.
Tāpat naivi ir visi mēģinājumi attīstīt tūrismu. Tas darbojas vienīgi Rīgā, kur ir drusku ko redzē, un ir kaut minimāls serviss. Un ideja par gastronomisko tūrismu varbūt pat ir interesanta – jo Rīgā šādi elementi jau ir. Viesu mājas Latvijā- šī koncepcija ir plīsusi. Lai apturētu Jūsu pretargumentus- kad pēdejo reizi esat bijuši viesu mājā? Nu labi ne Latvijā, bet Igaunijā, Lietuvā? Un domājat, leiši vai igauņi ir citādi? Norvēģi vai vācieši? Nu nav Latvijas odu kodumi nekas oriģināls, un nianses veģetācijā grib un spēj saskatīt tiki cilvēki, kam tas interesē, ne normālas Eiropas pilsētas iedzīvotājs, viesu mājas tika saceltas par kredītiem, un nu stāv tukšas, izņemot tās dažas dienas vasarā, kad tiek svinētas kāzas… Valsts būtībā ir iedzīvotājus piečakarējusi, stāstot, ka nu tik ies vaļā tūrisms…
Ekoloģiskumu, savukārt, var un vajag pārvērst par preci. Linu, piemēram, kas, starp citu, vislabāk aug Latvijā, pārsvarā nepērk tā smukuma dēļ ,pērk tā dabiskuma dēļ. Savukārt pārvēst linu baķi smukās un stilīgā drēbēs ir pa spēkam mūsu pašu bāleliņiem dizaineriem. Iemācīties izmantot VISU koksni. stimulēt finiera un tā izstrādājumu ražošanu. Vai ražot eko mājas, kā te ir minēts, vai dabisko kosmētiku, vai eksportēt sienu dienvidzemju mājas mīluļiem (jo tur pie mājas nopļautais zāliens jau nav ekoloģisks:)) Tikai daži piemēri, kas nebalstās uz utopiskiem pieņēmumiem un kategoriskiem apgalvojumiem.
Nevajag izdomāt vīzijas, vajag apiet ap stūri un paskatīties, kas jau tiek darīts. Un stimulēt to. To, ko Latvija VAR. Var jau tagad!
4
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 10.17
Ķīps
“kas bļauj par katastrofu mežu izciršanā, jo aizmirst, ka koksne arī aug,atjaunojas.”
Kas to iestāstītu Libānas ciedriem, no kuriem tikai nosaukums palicis? Pie “labas” gribas, un es nešaubos, ka tāda ir Zemkopības ministrijai un Latvijas mežiem, Latviju var pārvērst tuksnesī.
“vai eksportēt sienu dienvidzemju mājas mīluļiem”
Neeksportēt aitas un liellopu gaļu, bet kļūt par izejvielu piedēkli attīstītām valstīm
0
esmeralda_se > Ieva 21.09.2012. 10.58
@articulus 100
>>>Kas to iestāstītu Libānas ciedriem, no kuriem tikai nosaukums palicis?>>
Ak tad tādi pie mums kādreiz auga?
Ieteiktu sameklēt grāmatnīcā/bibliotēkā grāmatu “Latvijas mežu vēsture”, palasīt to vismaz fragmentāri. Varbūt tad sapratīsi, la Libānas ciedra gadījums ir pilnīgi cita kategorija, nekā Pinus silvestris var. Rigensis.
0
Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 12.07
raitis_licitis
Alkatīgiem Latvijas meži darboņiem un viņu kukuļotājiem, mežistrādātājiem(izlaupītājiem), pie pakaļas Cedrus libani vai Pinus silvestris
0
Sandris Maziks > Ieva 21.09.2012. 19.27
raitis_licitis
“Ak tad tādi pie mums kādreiz auga?”
Vai es minēju Latvijas ciedrus?
0