Ķīlis optimizāciju saredz koledžu un specializēto augstskolu sistēmā

Koalīcija atbalsta izglītības nozares reformas, taču Ķīlim nozare jāpārliecina par to nepieciešamību

Lielākā nepieciešamība pēc optimizācijas Latvijā ir koledžu un specializēto augstskolu sistēmā, Latvijas Radio teica izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Pirmdien valdības koalīcija atbalstīja ministra iecerētās reformas.

Ķīlis jau teicis, ka divas trešdaļas no Latvijas augstākās izglītības iestādēm būtu slēdzamas vai reorganizējamas, tās apvienojot. Problēmas augstākajā izglītībā esot radušās, jo Latvijā piedāvāta vāja profesionālā izglītība, kā rezultātā faktiski vienīgais ceļš pēc vidusskolas jauniešiem bijis uz augstskolām. Tāpat augstskolās vērojama nepietiekama sasaiste ar zinātni, raksta LETA.

Kā piemēru iespējamai reorganizācijai Ķīlis minēja Rīgas Juridisko augstskolu un Stokholmas Ekonomikas augstskolu, kuru darbībā esot redzama sasaiste ar Latvijas Universitāti, sekojoši būtu iespējama šo augstskolu konsolidācija. Ministrs atzīmēja, ka augstākās izglītības iestāžu apvienošana ir iespējama tur, kur ir redzama šāda studiju programmu līdzība.

Ķīlis pēc pēdējiem konfliktiem augstākās izglītības nozarē ir pārliecināts, ka viņam ir jāpaliek amatā, jo piedāvātās reformas beidzot radījušas diskusijas, kas var būt pamats nepieciešamajām reformām. Politiķis atzīmēja, ka nekā negaidīta viņa piedāvātajās reformās nav, jo jau 2009.gadā Valda Dombrovska (Vienotība) toreizējā valdība pieņēma ziņojumu par iecerētajām izmaiņām izglītībā, kas iezīmēja pašlaik piedāvātās reformas.

Ministrs teica, ka gan rektoru, gan studentu vidū ir dažādi viedokļi par viņa piedāvātajām reformām. Asu vēršanos pret sevi Ķīlis vairāk skaidro kā nevēlēšanos likt prātus kopā, lai strādātu uz valstiski nepieciešamām izmaiņām augstākās izglītības jomā. Politiķis aicināja diskusijās par augstāko izglītību neaizmirst par nodokļu maksātāju naudu, kura ir jāizmanto saimnieciski un par kvalitatīvu produktu.

Pēc Ķīļa vārdiem, valdošajā koalīcijā ir vienprātība, ka Latvijā nav konkurētspējīgas augstākās izglītības, sektors nedrīkst pats sevi kontrolēt un augstskolu ir pārāk daudz.

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis otrdien telekompānijā LNT uzsvēra, ka augstskolas piekrīt daļai reformu, taču tās tracinot dažādas neskaidrības, piemēram, vai un kāpēc augstskolām būs atkārtoti jātērē resursi atzinumu sagatavošanai par savām programmām un kam tiks uzticēta augstskolu programmu akreditācija. Augstskolas neapmierinot arī Ķīļa komunikācijas veids, kam daļēji piekrita arī pats ministrs.

Barševska vērtējumā Ķīlis esot reformators pēc būtības, taču neesot reformu realizētājs, un šim mērķim viņam pietrūkstot kvalificētas komandas, kas ļautu kvalitatīvi virzīties uz priekšu.

Savukārt Ķīlis uzsvēra, ka nav gatavs kompromisam, kas būtu viņa vienpusēja piekāpšanās. Viņaprāt, pamatā viedokļi atšķiras par tempu, kādā jāveic reformas – Ķīlis vēlas iet uz priekšu straujāk nekā līdz šim, jo kavēšanās vairs neesot pieļaujama, bet Barševskis domā, ka visam jānotiek pakāpeniski un brīvprātīgi.

Koalīcija Ķīli atbalsta

Visas koalīcijas partijas un arī neatkarīgie deputāti esot apliecinājuši, ka augstākās izglītības sistēma ir reformējama un šis ir sarežģīts un smags process, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Viņa uzsvēra, ka koalīcijas sēdē tika pausts atbalsts un izpratne par to, ka būtu vērtējams gan augstskolu skaits, gan arī kārtībā, kādā tiek akreditētas studiju virzieni un programmas.

Viņķele norādīja, ka izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim patlaban esot “visnotaļ sarežģīts uzdevums”, jo izglītības nozare ir pietiekami ietekmīga un ar spēcīgu lobiju. Līdz ar to nepieciešama diskusija, proti, jāmēģina pārliecināt nozare par reformas nepieciešamību, tomēr “vienā brīdī lēmums būs jāpieņem valdībai un koalīcijai, cik ilgi un kādā veidā šīs diskusijas turpināmas”.

Koalīcijas partneri esot pauduši atbalstu nepieciešamībai reformēt izglītības sistēmu, un akreditācijas noteikumi esot viens no pirmajiem soļiem, sacīja Viņķele. Viņa piebilda, ka ik pa laikam kādam ministram tiek izteikta neuzticība un šī esot darba specifika.

Savukārt Ķīlis uzsvēra, ka reformas notiek atbilstoši pirms trīs gadiem Dombrovska valdībā izstrādātajam informatīvajam ziņojumam, jo akreditācijas noteikumi esot “šī ziņojuma izpilde tiešā veidā”. “Ir notikušas septiņas saskaņošanas sanāksmes, mēs varam vēl iet uz astoto, devīto, desmito, padsmito, bet saprotams, ka ir kādi brīži, kad jāsāk pieņemt lēmumi,” sacīja ministrs.