Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim • IR.lv

Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim

78
Roberts Ķīlis. Foto: Gatis Gierts, F64

Ķīlis: Latvijas sabiedrībai būtu lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei

Latvijas Rektoru padome ir nolēmusi izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. To aģentūrai LETA apstiprināja padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā, tā, komentējot sev izteikto Rektoru padomes neuzticību, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Viņš akcentē, ka ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors “pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu”.

“Neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu “Top 1000″. Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes darbības motīvi, viņu mazās nekonkurētspējīgās saimniecības ir apdraudētas. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā,” pauda ministrs.

Kā norāda Ķīlis, viņš vēlas nodot studiju virzienu akreditāciju ārējai un neatkarīgai institūcijai, kuras sastāvu veidos starptautiski eksperti, darba devēju un nozares politikas pārstāvji. Tas savukārt neesot pa prātam vairumam Latvijas rektoru, kas vada vājas un nekonkurētspējīgas augstskolas.

Pēdējā laikā Rektoru padomei un Ķīlim bija domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem.

Rektoru padomes sēdē piektdien vairākums tās dalībnieku atbalstīja neuzticības izteikšanu Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, informēja padomes juriskonsults Jānis Bernāts.

Vēstulē, kas adresēta Ķīlim, premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība) un Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai Inai Druvietei (Vienotība), teikts, ka par ministra attieksmi pret augstākās izglītības nozari varēja pārliecināties Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitā, kurā tika ignorēti nozares profesionāļu viedokļi.

“Ministra nievājošās attieksmes piemērs – Ministru kabineta sēdē ministrs aicina neieklausīties augstskolu iebildumos, jo tikšot piedāvātas vēl lielākas reformas un tām sekošot vēl lielāki iebildumi,” teikts vēstulē.

Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.

Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. “Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti “Ķīļa reformu” priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni,” uzsver rektori.

Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.

Rektoru padome aicina Ķīli uz tikšanos nākamajā nedēļā – no 10. līdz 14.septembrim, lai ministrs iepazīstinātu ar konkrētu reformu plānu.

Jau šogad februārī izskanēja konflikts starp Rektoru padomi un izglītības ministru. Toreiz rektori vēstulē premjeram rakstīja, ka “vēlamos sadarbības partnerus izvēlas ministrs, strikti ierobežojot aicināmo personu loku. Tomēr visskandalozākā situācija izveidojās ministra un viņa biroja pārstāvju vairākkārtējos centienos nepieļaut visu Rektoru padomes nominēto pārstāvju līdzdalību IZM organizētajos forumos par augstākās izglītības un zinātnes jautājumiem, kā arī neinformējot Rektoru padomi par to, ka ir izveidota darba grupa augstākās izglītības un zinātnes reformai, un neiesaistot Rektoru padomes pārstāvjus šajā darba grupā”.

Rektoru padome arī norādīja, ka nepieņemams, visu Latvijas izglītības sistēmu diskreditējošs un visus pedagoģiskos darbiniekus apvainojošs ir ministra paziņojums, ka Latvijas “izglītības sistēma ir uz pūšanas robežas”. Šonedēļ ministrs līdzīgi skarbus vārdus veltīja augstākās izglītības iestādēm, sakot, ka vismaz divas trešdaļas Latvijas augstskolu būtu jāslēdz.

Februārī ministrs Ķīlis nepiekrita Rektoru padomes pārmetumiem par sadarbības trūkumu.

Komentāri (78)

ezis 07.09.2012. 15.49

Bariņš liekēžu ar uzkrūvētajām algām, kuriem lielākajai daļai varētu pārmest neprofesionāli un haotiski pārvaldītas augstākās izglītības iestādes, kuras nu nekādi nav vērstas uz pētniecību un zinātnes izaugsmi.
Rektori sāk uztraukties par savām iesildītajām vietām?

+68
-6
Atbildēt

0

juris_eglitis 07.09.2012. 16.00

Pilnībā atbalstu izglītības ministru Ķīli!!
Augstākās izglītības nozare kliedz pēc reformām. Kurš teica, ka tās būs vieglas un visiem pieņemamas?
Mani 3 bērni vēl ir skolnieki un es ļoti ceru, ka uz to laiku, kad viņi bus studenti, mums Latvijā būs pasaules klases universitates. Es par to!

+60
-5
Atbildēt

9

    Jānis Derkusovs > juris_eglitis 07.09.2012. 16.57

    Neķeriet kreņķi. Ja Jums bērni ir skolnieki…Tad līdz tam laikam, kad viņiem būs jāstudē, Latvija pilnīgi noteikti nebūs pasaules klases augstskolas, lai kurš būtu ministrs. Jo tas prasa vienkārši fantastiskas finanšu investīcijas…
    Bet ja ministrs būs Ķīlis, tad var gadīties, ka Latvijā vienkārši vairs nebūs augstskolu. Nekādu! Ne labu, ne sliktu. Scenārijs kā ar Latvijas cukurfabrikam. Lietojam taču tagad Dānijā ražotu cukuru un nekas. Nu Jūsu bērni arī varēs braukt kaut kur mācīties. Protams, ja izturēs konkursu…Jo Ķīlim ir nodomi arī par vispārējo izglītību…
    Bet atkal varbūt Jūsu bērniem nemaz nevajag augstāko izglītību. Redz, Pavļuts un Vinķle jau tagad brēc, ka strādnieku trūkst

    +8
    -32
    Atbildēt

    0

    anesteeziste > juris_eglitis 07.09.2012. 16.04

    Reformas ir vajadzīgas, to nevar noliegt. Bet tām ir jābūt rūpīgi pārdomātām un plānotām- ko vēlamies sasniegt un kā to varam izdarīt. Vienkārša mētāšanās ar idejām un apvainojumiem un pēkšņas darbības te neder. Turklāt, cik konstruktīvi un profesionāli ir masu medijos publiski apvainot tos ar kuriem kopā pašam jāstrādā?

    +6
    -30
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > juris_eglitis 07.09.2012. 20.26

    Nū…Atklāti atzīstat, ka mērķis ir latviešu izglītības sistēmas iznīcināšana. Vismaz godīgi.

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > juris_eglitis 08.09.2012. 10.28

    Tas pierāda tikai, ka Tu maz zini. Gan par izglītības sistēmu general, gan par Ķīli konkrēti.
    Bet tas vispār šeit IR ir raksturīgi. Skaļa bļaušana par lietām, kur fišku nerubī. Ka tik kaut ko likvidēt, ka tik kaut ko iznīcināt, ka tik kaut ko nopostīt…
    Un pēc jums kaut vai ūdens plūdi…

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    aguslens > juris_eglitis 08.09.2012. 12.54

    @Kristaps_Freimanis : Un tieši kādus pasākumus Ķīlis ir ieplānojis, lai tiktu galā ar tiem pašiem ‘sačokiem’?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristīne > juris_eglitis 08.09.2012. 00.19

    Ja “latviešu izglītības sistēma” ir tas pa pusei haļavas pasākums ar ļoti izteiktu toleranci pret dažādiem sačokiem (izņemot dažas (pavisam dažas) programmas), tad tur tāpat nav ko iznīcināt.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    zauls > juris_eglitis 07.09.2012. 18.34

    jautājumam_4
    Nu tad lai nav nekādas, nevis šī pornogrāfija, ko sauc par augstāko izglītību.

    +9
    -4
    Atbildēt

    0

    zauls > juris_eglitis 07.09.2012. 18.32

    CEN, tev Ķīlis atņems paikas naudu, vari par to necepties. Vajadzēs sākt strādāt.

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    juris_eglitis > juris_eglitis 07.09.2012. 16.37

    Tas, kas izskan masu medijos bieži vien ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju!!
    Sekoju regulāri līdzi Kīļa darbībai un izteikumiem (jo mums ģimenē ir skolnieki!), tāpēc īsti nepiekrītu uzstādījumam, ka Ķīlis mētātos ar apvienojumiem vai kādu publiski apvainotu. Tas nav veids kā strādā izglītības ministrs!

    Uzbrukumus vairāk varētu attiecināt uz pašiem stagnatiskajiem rektoriem, kuri nevēlas mainīties un iet līdzi laikam. Tāpēc labākā aizsardzība ir uzbrukums. Un nevis vienojoties ar ministru, bet caur presi. Skandāls garantēts!

    Tikko vasarā vēl bija tracis par augstskolu studiju programmu novērtējumiem, kurus šie paši rektori, kuri tagad tik naski uzbrūk Ķīlim, atteicās publiskot. Par ko mēs vispār runājam? Mūsdienās vērtējums it visam – arī augstskolu programmām un pasniedzējiem! Jo tas parāda, cik tā vai cita programma ir aktuāla vai pieprasīta. Diemžēl daudzas mūsdienu Latvijas augstskolu programmas ir novecojušas un laikam neabilstošas – tāpat kā to pasniedzēji.

    Es priecājos, ka esošais izglītības ministrs to atzīst un nosauc lietas īstajos vārdos. Problēmas apzināšanās ir pirmais solis uz tās risināšanu. Lai Ķīlim izdodas to visu izturēt!!!

    +33
    -2
    Atbildēt

    0

Elīna Barkovska 07.09.2012. 16.13

Pilsētu mēri metas virsū Sprūdžam, rektori Ķīlim! Tagad mēs redzam, kas ir tie, kas valsts attīstību un izaugsmi cenšas turēt uz bremzēm. Jeb IR kāds, kas grib teikt, ka mums Augstākā izglītība ir perspektīva un sagatavo specialistus, kas vajadzīgi darba tirgum, un vai ir kāds, kas tic, ka pilsētu mēri pa pašvaldības budžetu, kā pa savu maku nerakājas???
Es saprotu mēri vārītāji, bet, ka rektoriem viss ir dzīvē kārtībā un izglītība nebļauj pēc reformām, man tiešām ir ŠOKS!!!

+49
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu