Latvija globālās konkurētspējas indeksā – 55.vietā

Igaunija un Lietuva joprojām Latvijai priekšā

Latvija Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā “Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013” pakāpusies par deviņām pozīcijām – līdz 55.vietai, liecina ziņojums Pasaules ekonomikas foruma mājaslapā. Pērn Latvija ieņēma 64.vietu.

Tiesa, kaimiņvalstis šajā indeksā Latvijai joprojām ir priekšā – Igaunija ieņem 34.vietu (kritums par vienu vietu), bet Lietuva – 45.vietu (arī kritums par vienu vietu), vēsta “Nozare.lv”.

Globālās konkurētspējas galvgalī atrodas Šveice (1.vieta), Singapūra (2.vieta) un Somija (3.vieta).

Vērtējot pēc šiem atsevišķajiem faktoriem, Latvijai vislabākā pozīcija ir darba tirgus efektivitātes jomā, kur tā ieņem 27.vietu pasaulē, gada laikā pakāpjoties par 20 pozīcijām.

Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides novērtējumā, pakāpjoties uz 46.vietu, salīdzinot ar 93.pozīciju pagājušā gadā. Augsti novērtēta arī tehnoloģiju pieejamība, kur Latvija ierindojas 38.vietā, bet pēc preču tirgus efektivitātes 47.vietā.

Viszemākais novērtējums saņemts par tirgus izmēru, kur Latvija ieņem 91.vietu pasaulē.

Kā lielākie kavēkļi uzņēmējdarbībai Latvijā nosaukti nodokļu likmes, traucējoša birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam, nodokļu noregulējums un korupcija.

Savukārt Šveice, kas finanšu krīzē palikusi salīdzinoši neskarta, savu līderpozīciju saglabā ceturto gadu pēc kārtas. Otrajā vietā aiz Šveices ierindojas Singapūra, kam seko Somija, Zviedrija un Nīderlande. Reitinga pirmajā desmitniekā ierindojas arī Vācija, Lielbritānija, Honkonga un Japāna.

ASV sarakstā ieņem septīto vietu, ceturto gadu pēc kārtas indeksā slīdot uz leju. WEF norāda, ka ASV vēl joprojām ir viena no izsmalcinātākajām biznesa vidēm pasaulē, taču valsts saskaras ar būtiskām makroekonomiskām problēmām, kā pieaugošais deficīts, politisks strupceļš un uzticības mazināšanās politiķiem.

Kaut arī reitingā galvgalī dominē Eiropa, īpaši Ziemeļeiropas valstis, kontinenta dienvidu nācijas turpina zaudēt konkurētspēju. Krīzes skartā Grieķija noslīdējusi par sešām pozīcijām – līdz 96.vietai, Portugāle – par četrām pozīcijām – līdz 49.vietai, bet Spānija saglabājusi savu 36.pozīciju.

Savukārt Francija ierindojas 21.vietā, salīdzinot ar 18.vietu pērn un 15.vietu 2010.gadā. Kaut arī tā ir neliela negatīva tendence, tas atspoguļo būtisku Francijas valdības efektivitātes lejupslīdi pēdējos gados, kā arī makroekonomiskās vide un darba tirgus efektivitātes mazināšanos, norāda WEF.

Krievija pasaules konkurētspējas indeksā ieņem 67.vietu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noslīdot par vienu vietu, savukārt strauji augošā Ķīnas ekonomika indeksā noslīdējusi par trim pozīcijām un ir 29. konkurētspējīgākā pasaulē.

Viszemākā ekonomikas konkurētspēja ir Burundi, Sjerraleonē un Haiti.

Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa tapšanas gaitā aptaujāti vairāk nekā 15 000 biznesa līderu 144 pasaules valstīs.

Konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas.

(papildināta ziņa)