Zaudējusi ministra amatu un ģimeni, Linda Mūrniece (42) pagājušā gada vasarā uz ielas baidījās galvu pacelt. Partijas biedri neatbildēja uz īsziņām, acu priekšā rēgojās plakāti «Linda Mūrniece – dura nabitaja»*. Šovasar viņai ir jauns uzvārds, darbs un sociālajos tīklos viņa atklāti dalās ar kāzu un ceļojumu bildēm. «Padzīvošu iekšējā komforta sajūtā, tad domāšu, ko vēl es varētu gribēt»
Kad Lindu Mūrnieci, tagad Abu Meri, 2002.gadā ievēlēja Saeimā, visi šai mazpazīstamajai jaunajai policistei prognozēja spožu politisko karjeru. Viņa uzreiz kļuva par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri ar neparasti plašām pilnvarām un nebaidījās deklarēt ambiciozu mērķi – kādreiz kļūt par iekšlietu ministri. «Viena no retajām politiķēm, par kuru pat politiskie konkurenti nespēj pateikt neko sliktu,» par Mūrnieces darbību deputāta amatā rakstīja Latvijas Avīze.
2009.gadā Linda Mūrniece patiešām kļuva par ministri, taču sapņu darbs daudzsološajai politiķei atnesa nevis panākumus, bet negatīvu vērtējumu un pērn beidzās ar demisiju un politiskās karjeras galu. Saeimas ārkārtas vēlēšanās kandidātu sarakstā viņas vārda vairs nebija. Karjeras kritiens turklāt sakrita ar ģimenes sabrukumu – viņa palika viena ar bērniem.
Gadu pēc šiem notikumiem Lindā nav ne miņas no neveiksmju sagrauzta cilvēka. Viņa ir dzīves spara pilna, tikai lietišķais kostīms nomainīts pret baltām sportiskām biksēm un raibu blūzi. Tomēr, runājot par pagājušā gada sajūtām, Linda ik pa brīdim dziļi nopūšas vai sakniebj lūpas un aprauj stāstījumu. «Grūti atrast formulējumu, kas tas bija, bet tas noteikti bija smagākais gads manā dzīvē,» viņa saka. «Cita normāla sieviete droši vien būtu pārdzīvojusi ar citām sekām, būtu jālieto zāles. Es reaģēju, kā parasti, – kādu laiku biju šokā un apjukumā, bet tad ļoti apzināti izvērtēju visu un sapratu – man ir bērni, par kuriem esmu atbildīga, tāpēc nav iespēju ilgi ļauties vājuma izpausmēm, kas noteikti pagājušajā vasarā bija. Ir jānovelk svītra un jādomā, kā dzīvot tālāk. Es sev to noformulēju kā sākumu kaut kam jaunam.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.