No nākamā mācību gada skolās arvien masveidīgāk ienākšot planšetdatori. Tos jau lieto latviešu skolās Austrālijā un Rīgas skolā bērniem ar īpašām vajadzībām. Rezultāti pārsteidz daudz pieredzējušos skolotājus
Tavi mērķi, sākot jauno mācību gadu. Atbild trīs skolēni
Morics Meņģelsons (7), pamatskola Rīdze
Gribas uz skolu, šausmīgi – sajūsmu par gaidāmo mācību sākumu neslēpj Morics. «Esmu jau simt reižu pārlasījis papīrus, kuros rakstīts, kas būs vajadzīgs.» Vēl tikai jāpaspēj sagādāt līmi, krītiņus, akvareļu krāsas un mugursomu. Moricam ļoti gribas mācīties matemātiku. Patīk arī lasīšana, it īpaši ja rakstīts drukātiem vai tādiem burtiem, kas ir «viņa gaumē». Pirmais vārds, kuru Morics iemācījās izlasīt, bija «Kalpaks» – tas rakstīts pie Oskara Kalpaka pieminekļa Rīgā. Vienīgais, kas Moricam vēl jāapgūst pirms skolas, ir kurpju auklu aizsiešana, jo «skolotāja jau nevar paspēt visiem 14 zēniem un 17 meitenēm aizsiet kurpju šņores pirms sporta nodarbības». Visvairāk Morics skolā grib uzzināt par dabu. Šovasar puisēns veica enciklopēdijā izlasītu eksperimentu – uztaisīja mušu slazdu no mušmires, cukura un piena. Cer pirmajā klasē apgūt vēl kādu eksperimentu. Kad Morics izaugs, viņš kļūs par tūristu, «jo tad nebūs jāstrādā un būs viegla dzīve». Tūrists ceļos uz Āfriku, skatīsies ziloņus, šaus tīģerus un atņems čūskām indi. Bail nebūs? «Nē, jo es jau pirms tam būšu izmācījies par dakteri.»
Verners Kalniņš (14), Jūrmalas Alternatīvā skola
Verners nākotnē gribētu nodarboties ar kultūras diplomātiju, iespējams, strādāt vēstniecībā. Tas viņam ļāvis saprast, ka skolā jākoncentrējas uz padziļinātu valodu un vēstures apguvi. Pamatskolas pēdējā klasē Verners gribētu nostiprināt iepriekš mācīto, lai vairotu pārliecību, ka vajadzīgais pamats ir pietiekams un ar eksāmeniem nebūs problēmu. Verners ir parliecināts – skola ir rūpīgi strādājusi pie tā, lai sniegtu ne vien zināšanas, bet arī izpratni par to, kā tās pielietot dzīvē. Pēc Vernera domām, to noteikusi gan atšķirīgā mācību stratēģija, gan personīga skolotāju ieinteresētība – skola redz tavu iniciatīvu un piedāvā vislabāko. «Raugoties apkārt, redzu, ka ir kaut kas ne tā, kā vajadzētu būt,» Verners vērtē vairākumu skolu. Lielāko problēmu, viņaprāt, rada tas, ka skolēnos netiek izcelta individualitāte. «Negribu izklausīties lielīgs, bet esmu laimīgs, ka mācos Jūrmalas Alternatīvajā skolā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.