Skaitļi rāda neglaimojošu situāciju ar iedzīvotājiem un viņu valodu
Pateicoties Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem datiem, pavisam nesen bija iespējams iepazīties ar skaitļiem, kas saskaņā ar pēdējās, 2011.gada tautas skaitīšanas datiem raksturo Latgales latviešu (latgaliešu) valodas stāvokli patlaban – valodas lietotāju kopējo skaitu Latvijā un to īpatsvaru dažādos valsts reģionos, kā arī dažādās iedzīvotāju vecuma grupās.
Atzīstot, ka tieši šāda veida un kvalitātes informācija ir labākais pamats diskusijai (un tai obligāti nepieciešami sekojošām praktiskām darbībām) par Latgales latviešu valodu un reģionu plašākā skatījumā, izmantosim CSP visnotaļ izsmeļošās interneta mājas lapas piedāvātās iespējas un salīdzināsim pagājušā gadsimta 30.gadu un tagadnes Latgali galvenokārt no reģiona pamatvērtību – cilvēku un valodas viedokļa.
Nav novada bez latgaliešiem
Latgalē 1930.gadā dzīvoja nedaudz vairāk kā 540 000 iedzīvotāju, no kuriem gan aptuveni 40 000 toreizējā Jaunlatgales apriņķa pagastos (vietas, kuras mēs tagad pazīstam kā Abreni), kas pašlaik jau atrodas Krievijas Federācijā. Tātad, salīdzinot situāciju ar mūsdienām, pareizāk būtu teikt, ka tagadējās Latgales teritorijā 1930.gadā dzīvoja aptuveni 500 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem Latgales reģionā pašlaik dzīvo vairs tikai 304 000 iedzīvotāju.
Neapšaubāmi – jau pagājušā gadsimta 20. un 30.gados bija vērojama tendence Latgales iedzīvotājiem izceļot galvenokārt uz Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Laika posmā starp 1925. un 1930.gadu no Latgales izceļoja aptuveni 40 000 iedzīvotāju, taču tad Latgale šādu izceļošanu varēja “atļauties“, jo tajā pašā laika posmā Latgalē bija vērojams aptuveni tikpat liels iedzīvotāju skaita dabīgais pieaugums samērā augstās dzimstības dēļ. Ne velti arī pašreizējie CSP dati rāda, ka Latvijā nav nevienas (!) pašvaldības, kurā nebūtu kaut viena Latgales latviešu valodas lietotāja – vismazāk ir Vaiņodes novadā – 8 cilvēki.
Ievērojamu ietekmi – sevišķi uz reģiona nacionālo sastāvu – ir atstājis II Pasaules karš, tam sekojošā Padomju Savienības okupācija un tās laikā īstenotā reģiona industrializācijas politika, kura nozīmēja neizbēgamu viesstrādnieku iepludināšanu ar tai līdzi nākošo reģiona krieviskošanu, kas apjomu ziņā nav salīdzināma pat ar tiem vairākiem iepriekšējiem gadu simteņiem, kuru laikā Latgale bija cariskās Krievijas daļa.
Vēl 1989.gadā Latgales reģionā dzīvoja 422 000 iedzīvotāju. No tiem vairs tikai 166 000 bija latvieši, salīdzinot ar 308 000 latviešu 1930.gadā. Procentuāli tas nozīmē, ka latviešu skaits Latgalē samazinājās no 60% 1930.gadā līdz 39% 1989.gadā.
Vairākās valodās
Saistībā ar Latgales latviešu valodas jautājumu ir izdalāmi vairāki interesanti fakti gan par 1930.gada, gan pēdējās tautas skaitīšanas novērojumiem un metodēm.
1930.gadā gandrīz visi 100% Latgales latviešu runāja tieši latgaliski, to apliecina arī 2011.gada dati, kad vairāk nekā 80% no Latgales latviešiem lieto šo latviešu valodas paveidu ikdienā. Pie tam Latgalē patlaban varam nereti sastapt kādu krievu, baltkrievu, ukraini vai poli, kas pārvalda tieši Latgales latviešu, nevis tā saukto oficiālo latviešu literāro valodu.
Netieši līdzīgu situāciju iespējamība ir minēta 1930.gada tautas skaitīšanas datu apkopojumā, sadaļā „Tautība. VIII. Pārskats par pārgrozībām iedzīvotāju nacionālajā sastāvā“. Tajā, runājot par austrumu pierobežas apgabaliem, norādīts, ka tur dzīvojošie tautību neuzskata par tik svarīgu un sauc sevi par „vietējiem“ vai katoļiem. Runā vienādi labi divās vai trijās valodās, parasti Latgales latviešu, poļu, krievu vai baltkrievu un vienlīdz labi var sevi uzdot par piederīgiem atbilstīgajai tautībai. Šādi pagātnes un tagadnes Latgales piemēri pierāda apgalvojumu, ka cittautiešus Latgalē ar latgaliešu valodas palīdzību var integrēt vienlīdz labi vai pat vēl labāk nekā ar oficiālo latviešu literāro valodu.
Dramatisks kritums
Līdz padomju varas okupācijai arī citu tautību pārstāvji Latgales latviešu valodu izmantoja par pamatu savstarpējā saziņā, tātad faktiskais valodas lietotāju skaits bija tuvs kopējam iedzīvotāju skaitam reģionā. Šādā rakursā jaunākie statistikas dati ir katastrofāli – Latgales latviešu valodas lietotāju skaits Latvijā samazinājies no 28% līdz 8% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Par spīti dramatiskajām pārmaiņām Latgales reģiona iedzīvotāju sastāvā un Latgales latviešu valodai postošo laiku, kas diemžēl aizsākās jau 1934.gadā un lielākā vai mazākā mērā vēl nav beidzies, visā Latvijā šo valodu ikdienā lietojošo cilvēku skaits pārsniedz Latgalē dzīvojošo latviešu skaitu – 164,5 tūkstoši pret 136 tūkstošiem. Tomēr, neko nemainot, arī šis skaitlis turpinās sarukt, sevišķi, ja mēs skatāmies uz Latgales latviešu valodas lietotāju sadalījumu pa vecuma grupām.
Iztur kopējo spiedienu
Vairāku gadu garumā daudzi varēja spekulēt ar pieņēmumiem, cik tad īsti ir tādu cilvēku, kas vēl lieto Latgales latviešu valodu. Vairāk vai mazāk objektīvi, atkarībā no tā, kā tika uzdots un izprasts 2011.gada tautas skaitīšanas atbilstīgais jautājums, tagad mums ir pirmie statistikas dati, kas reizē parāda šīs dienas neglaimojošo situāciju.
Ir jāsaprot, ka arī Latgales latvieši izturēja vairāku gadu simtu intensīvo dažādu varu spiedienu, kultūras, reliģiskos, drukas un dažādus citus sociālos ierobežojumus, vienlaikus no pirmsākumiem attīstot sev raksturīgo un no pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem atšķirīgo latviešu valodā un kultūrā. Ja ne Latgales latvieši, tad šodien Latgale vairs nebūtu Latvija. Latvijas nedalāmības pamatā ir Latgales latviešu kultūras un caur to – reģionālās pašapziņas stiprināšana, kas savulaik gana veiksmīgi ir pierādījusi spēju pastāvēt, saliedēt un pretoties jebkādam latviešiem nedraudzīgam spiedienam.
Jāizprot katram
Nevajag uzskatīt, ka Latgalē dzīvojošie latvieši ir „nepareizi”, bet jāveicina savstarpēja visu latviešu sapratne par to, ka latviešu valoda un latviskums var būt dažāds. Ja latvietim, neatkarīgi no tā, vai dzīvo Liepājā vai Rēzeknē, trūkst izpratnes par Latgales latviešiem, tad viņam faktiski trūkst izpratnes par sevi kā latvieti. Būtu labi, ja pārējo kultūrvēsturisko novadu latvieši par Latgales latviešiem zinātu kaut vai ceturto daļu no tā, ko mēs zinām par pārējās Latvijas vēsturi, literatūru… jā, arī pareizrakstības noteikumiem otrajā latviešu valodas paveidā.
Apsveicama ir Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Saliedētības programma, kurā atsevišķa sadaļa veltīta Latgalei – tas ir kaut vai neliels, bet tomēr sākums reālai valsts rīcībai atbilstīgi Valodas likumā noteiktajam. Kultūras ministrija vasaras sākumā sarīkoja konferenci Vārkavā, uz kuru aicināja speciālistus dažādās jomās, lai apspriestu jautājums, kas saistīti ar Latgales latviešu valodas juridisko statusu, lietojumu plašsaziņas līdzekļos, valodas un kultūras popularizēšanu un izglītības jomu. Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināšanai iesniegts Latgales skolotāju nevalstiskās organizācijas izstrādātais Latgales latviešu valodas mācīšanas standarts. Jau nākamajā gadā gaidām regulārus raidījumus Latgales latviešu valodā gan valsts televīzijā, gan radio.
Jāapdomā, vai līdzekļi, kas līdz šim tērēti dažādu neefektīvu cittautiešu integrācijas pasākumu nodrošināšanai, būtu lietderīgāk izlietojami Latgales un pārējās Latvijas latviešu savstarpējai integrācijai.
Plašāki secinājumi un konkrēti priekšlikumi noteikti tiks izstrādāti 3.Pasaules latgaliešu saietā un konferencē „Latvejis naatkareibys laiks – Latgolys īspieja voi izniceiba” Rēzeknē šī gada augusta sākumā. Vairāk informācijas lakuga.lv.
Latgaliešu valoda ir latviešu valoda
Lai izvairītos no liekiem pārpratumiem, ir skaidri jādefinē pamatjēdzieni. Ar ko atšķiras latvieši no latgaliešiem? Ar ko atšķiras latviešu un latgaliešu valoda?
Termins „latgalieši” aktīvi tiek lietots tikai kopš 20.gs. sākuma, kad to popularizēt sāka Francis Kemps, aicinot ar šo vārdu aizvietot līdz tam tieši Rīgā vairāk lietoto „inflantieši”. 1917.gada Lagales kongresa lēmumā ir skaidri rakstīts: „„Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Wydzemes un Kurzemes latwišim, paturam sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pošim nusacit par sewi woludas (..) waicojuma ziniā.“ („Drywa”, 1.05.1917.).
Tātad latgalieši ir Latgales latvieši, un latgaliešu valoda ir latviešu valoda. Ja skatāmies no Valsts valodas likuma puses, tad Latgales latviešu valoda ir latviešu valodas paveids. Tādā gadījumā jāpaskaidro, ka arī šī raksta tapšanai izmantotā, tā sauktā oficiālā „latviešu literārā valoda” ir latviešu valodas paveids un no likumdošanas skatu punkta nav uzskatāma par vienīgo pareizo valsts valodu.
Ne visi latgalieši dzīvo Latgalē, un ne visi, kas dzīvo Latgalē, ir latgalieši. Domstarpības neizbēgamas, ja jēdzienu skaidrojumi atšķiras, un nereti terminu „latgalieši” attiecina uz pilnīgi visiem Latgales iedzīvotājiem, neatkarīgi no tautības un lietotās valodas. Rezultātā rodas ne viens vien pārpratums, tādēļ šajā rakstā pamatā lietoti termini „Latgales latvieši” un „Latgales latviešu valoda”, vēl jo vairāk parādot, ka viss latgaliskais ir neatņemama latviešu nācijas vērtība. Latgales latviešu un pārējo kultūrvēsturisko novadu latviešu izpratne par latviešu valodu, latviešu literatūru, latviešu kultūru ir nedaudz atšķirīga, tāpat kā atšķirības ir vēsturiskajā pieredzē, demokrātijas principu attīstībā un pat likumā noteikto tiesību izpratnē. Atšķirības ir arī valodas apgūšanā – ja viena daļa latviešu dzimto valodu apgūst skolā, tad otrai latviešu daļai tā jāapgūst tikai pašmācības ceļā.
Juris Viļums ir 11.Saeimas deputāts.
Komentāri (48)
buchamona 25.07.2012. 13.10
” Jāapdomā, vai līdzekļi, kas līdz šim tērēti dažādu neefektīvu cittautiešu integrācijas pasākumu nodrošināšanai, būtu lietderīgāk izlietojami Latgales un pārējās Latvijas latviešu savstarpējai integrācijai.” +++ piekrītu, ka šie līdzekļi ir jāizmanto lietderīgāk, bet noteikti latgalietis nav “jāintegrē ” latviešos un otrādi. Divi latvieši – kurzemnieks un latgalietis, piemēram, savā starpā sapratīsies arī bez ” integrācijas programmas? :)
Tādēļ šī nauda ir jāizlieto Latgales latviskās kultūrvides sakopšanai, jo, kā pareizi norāda raksta autors, PSRS okupācijas sekas ir tādas, ka Latgalē latgaliešu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi un šobrīd šo trūkstošo ” pusi” aizstāj okupācijas laikā no PSRS iebraukušie migranti.
Smaga situācija un tādēļ vēl jo vairāk nav saprotama autora tieksme konfrontēties ar latviešu literāro valodu. It kā latviešu literārā valoda būtu tas bīstamākais ļaunums, kurš šobrīd apdraud latgaliešu identitāti.:) Domāju, ka pareizāk būtu, ja cien. deputātas Juris Viļums censtos latgaliešus Latgalē pārliecināt savā ikdienā runāt latgaliski, nevis krieviski. Tas ir pats pirmais solis, kurš jāsper Latgales atveseļošanas virzienā. Un tur arī daudz naudas nevajag. Drosmi gan vajag, lai pārvarētu okupācijas laikā pret migrantiem iedzīto biklumu :) Latgaliešiem ir jāsaprot, ka bez latviešu literārās valodas nespēs dzīvot arī latgaliešu dialekts un briesmas mūsu valodai draud tikai no vienas puses – tā ir krievu valoda.
Ja runājam par dialektiem, tad Latgalē nav unikāla situācija. Līdzīgi tas ir piemēram Vācijā, kur vācu literārajai valodai blakus ” dzīvo” dialekti . Šajos dialektos iznāk grāmatas, šajos dialektos runā bērnu dārzos, skolās utt. Es konkrēti zinu par plattdeutsch Austrumfrīzijā.
Patiesībā dialekti nevis dzīvo blakus literārajai valodai, bet literārā valoda mūsdienās ir šo dialektu bāze un garants.
12
Signija Aizpuriete > buchamona 25.07.2012. 16.54
———
”(..)Nevajag liekuļot, bet valsts pārvalde 90. gados neizdarīja neko, lai saglabātu Latgalē kaut vienu no lielajiem PSRS laika gigantiem (atcerēsimies kaut vai to pašu Rēzeknes Piena kombinātu), gluži otrādi – tika darīts viss, lai uzņēmumus izpārdotu un iznīcinātu. Pēdējais mohikānis – REBIR – par spīti visām tā vadītāja, atzīmēsim, pēc tautības – krieva – pūlēm aizgāja nebūtībā pavisam nesen.”
Franciska Cimare. 2012. gada 9. marts
Latgola – nodota, bet nepadevusies!
http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/latgola-nodota-bet-nepadevusies-13936001
0
ilva > buchamona 26.07.2012. 13.47
Vai varu palūgt vairāk informācijas par to domrakstu? Kad (kurā gadā) rakstīts un kurā skolā? Varbūt var aprunāties ar autoru? Ideāli būtu arī pašu domrakstu apskatīt! [email protected]
0
Egitazz > buchamona 25.07.2012. 15.22
PSRS okupācijas sekas ir tādas, ka Latgalē latgaliešu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi un šobrīd šo trūkstošo ” pusi” aizstāj okupācijas laikā no PSRS iebraukušie migranti.
=========
pirmkārt, migranti sabrauca labi ja Daugavpilī. Jo tā vienkārša iemesla dēļ, ka migrantu veda (aicināja, vilināja) tur, kur būvēja lielas rūpnīcas – tātad, Rīga, Jelgava, Daugavpils, Liepāja, mazāk Ventspils un Valmiera. Kādi tur migranti bija vajadzīgi Krāslavā, Preiļos vai Aglonā, ja tur lielo rūpnīcu nebija, bet mazajām pietika ar atbraucējiem no blakus derevņām?
Otrkārt, tajā pašā Daugavpilī liels krievu skaits ir ne tikai migranti, bet vecticībnieku bērni no tās pašas Latgales derevņas. Faktiski Latgalē PSRS laikos turpinājās tie paši procesi, kas sākās jau senāk – cilvēki no laukiem braukuši uz pilsētām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka zemes samērā maz bija, bet dzimstība samērā liela – un kā tēvam sadalīt savus 10 ha uz 4 bērniem? tātad, 3 kaut kur jādodas.
Un tas turpinās arī tagad, arī 90.gados. Es pats esmu tam piemērs- es atbraucu uz Rīgu dzīvot, viena no māsīcām uz Daugavpili – praktiski manā dzimtā vietā nepalika neviens jaunietis no mūsu radu ģimenēm.
0
buchamona > buchamona 26.07.2012. 17.58
jureits.lv Un, kādēļ man būtu jāmāk rakstīt latgaliski? :) Šitā cīņa par latgaliešu valodu Jūsu izpildījumā man izskatās pēc tādas rotaļāšanās ar nopietnām lietām. Tāda šūmēšanās pa virsu. Kas ir darīts, lai Latgalē fakultatīvi sāktu mācīt latgaliešu dialektu? Bet, ne projektu veidā – praktiski, lūdzu vienu piemēru.
Trimdas latvieši nepazaudēja savu dzimto valodu Dienvidamerikā, jūs savu latgaļu dialektu pazaudēsit dzīvojot Latgalē. Par brāļošanos ar SC pat nerunāšu :(
0
ilva > buchamona 26.07.2012. 13.49
es kurzemnieks un Tu – latgalietis, mēs abi runājam vienā valodā. Nevajag te putroties ar tukšiem saukļiem
——
faktiski Tev pīkreitu – Tu i as asom latvīši. Taitod ari muna volūda ir latvīšu volūda ;)Muoku raksteit i runuot obejūs latvīšu volūdys paveidūs. Voi Tu muoc? :)
0
buchamona > buchamona 26.07.2012. 17.52
ARTs. Latgaliešu dialekts ir tā pati latviešu valoda un es tādēļ arī rakstīju, ka Latgalē ir jāsakārto latviskā vide, kā piemēru minot Vāciju, kur Austrumfrīzijā ir bērnu dārzi, skolas, kurās māca vietējo dialektu – Plattdeutsch.
Ja Latvijā vairs nerunās latviski, tad latgaliski arī ne, to taču Tev vajadzētu saprast. Cik saprotu, Tu dzīvo Daugavpilī – tad, cik krievu Daugavpilī runā latgaliešu dialektā? Tev daudz nākas dzirdēt dialogus starp latgalieti un vietējo krievu, kurš notiktu latgaliski?
Ja par formulējumu, kā tad latgalieši runā – valodā, jeb dialektā, tad paraktiski, ja latgaliešu dialekts tiktu formulēts kā valoda, tad tas būtu nāves spriedums latgaliešu dialektam. Nav man pārliecības, vai šo komentu Tu lasīsi, tādēļ turpināsim šo sarunu citreiz, kad kāds līdzīgs raksts parādīsies :)
0
AUTOEXEC.BAT > buchamona 26.07.2012. 10.36
Vienmēr esmu cienījis “Riņķī Apkārt” loģisko viedokļi, taču goda vārds nevaru atrast sasaisti spriedumu ķēdē ar šādiem secinājumiem :
“Smaga situācija un tādēļ vēl jo vairāk nav saprotama autora tieksme konfrontēties ar latviešu literāro valodu. It kā latviešu literārā valoda būtu tas bīstamākais ļaunums, kurš šobrīd apdraud latgaliešu identitāti.:)” – es atvainojos, bet KUR ir saskatīta “tieksme konfrontēties” ?
Un kas tas par brīnumu ? ” Latgaliešiem ir jāsaprot, ka bez latviešu literārās valodas nespēs dzīvot arī latgaliešu dialekts un briesmas mūsu valodai draud tikai no vienas puses – tā ir krievu valoda. ” Latgaliešu valoda (saucam to par latviešu valodu Nr.2 vai Nr.1, nav svarīgi) neapdraud līdzās pastāvošo latviešu valodu Nr.1. Un gan latviešu valodu Nr.1 , gan Nr.2 krievu valoda apdraud pilnīgi vienādā mērā.
KĀDĀ veidā latviešu valoda Nr.2 (latgaliešu) var būt atkarīga no latviešu valodas Nr.1 ? Jā, protams, ja runājam par jaunveidotajiem vārdiem, tad visticamāk tie vispirms rodas latviešu valodā Nr.1 un tad (balstoties uz rakstības un izrunas noteikumiem) tiek “latgaliskoti”. Taču nemaz nav izslēgts, ka var atrast arī otrādus piemērus.
Visbeidzot … ” Nu tad dariet to, kopiet latgaliešu dialektu Latgalē! Tas būtu lieliski. Ņemiet piemēru no savas vēstures, laika, kad drukātais latgaliešu vārds bija aizliegts un latgalieši savas dziesmu grāmatas pārrakstīja rokrakstā, šādi saglabājot latgaliešu rakstību. ”
Cienītais, tā patiešām ir Jūsu līmeņa necienīga ņirgāšanās ! Ja latviešu valodu Nr.2 (latgaliešu) uzskata par pilntiesīgu latviešu valodu (atbilstoši likumam !!!) , tad varbūt JŪS, kā patriots, varētu arī atbalstīt, ka valsts finansē NEVIS KRIEVU SKOLAS, bet šos līdzekļus novirza LATGALIEŠU valodas (t.i. latviešu valodas Nr.2) oficiālai mācīšanai skolās VISMAZ Latgales novadā ? Lai nu kā, bet laikam pat Jums būtu jāatzīst, ka šāda izglītības programma ir DAUDZ VAIRĀK pelnījusi finansējumu, nekā izglītība krieviski. Tāpat kā izglītība līvu valodā (pamatvalodā – saskaņā ar likumu), ja vien būtu GRIBĒTĀJI mācīties un VARĒTĀJI mācīt. Latgales latviešiem tādi IR. Nu tad kur problēma ?
0
Sanšains > buchamona 25.07.2012. 19.17
nulle:
Kas arī tā bija līdz īstenais latvietis Ulmanis ķērās pie tās iznīcināšanas…
==============================================
Ieskatam: ko par Ulmani saka latgalietis Streičs –
Kultūras Diena:
Šobrīd, šķiet, var runāt par jaunu vilni, kad atkal valsts līmenī tiek runāts par Latgales glābšanu, izskaidrošanu un popularizēšanu. Ministru kabinets un reģionālās attīstības…
Jānis Streičs:
(Dedzīgi pārtrauc.)
Viņi šauri skatās. Tas ir ļoti šaurs, aprobežots skatījums, ka jāglābj Latgale. Bet ir jāapzinās, ka kristīgās Romas kultūrai te ir robeža ar Bizantijas kristīgo kultūru. Tā ir robeža, ko agrāk apzinājās baznīca, poļu muižnieki. Paskatieties, kāda Latgalē tika uzcelta kultūras barikāde. Kas par baznīcām, tempļiem – Dagdā, Krāslavā! Tās ir katedrāles, kas tika uzceltas! Otrkārt, te sākas Eiropa, te ir Eiropas robežas. Uz to jāskatās ar vērienu, nevis kā uz atpalikušu novadu. Trūkst vēriena! Vērienīguma. Valstiskās apziņas, eiropeiskās, galu galā – Romas kristīgās ticības. Pašcieņa vajadzīga. Tā ir svarīga lieta. Bet patlaban skatās kā uz kaut kādu novadiņu. «Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās.» Ja ir kāda dziesma, ko es neciešu, tad tas ir tas mazais novadiņš. Mēs dzīvojam svarīgā vietā, kur gadu simtiem ir karojuši un gribējuši iegūt. Bastionā mēs dzīvojam. Bet skatās kā uz novadiņu. Tas ir jāapzinās. Galu galā Kārlis Ulmanis to lieliski apzinājās – veidoja šo koridoru – un cēla tādas skolas kā nekur. Vislielāko vērību toreiz veltīja Latgalei.
2012. gada 16. jūlijs, “Dvēsele. Starp buļbām un kāpostiem. Intervija ar Jāni Streiču”
http://www.diena.lv/kd/intervijas/dvesele-starp-bulbam-un-kapostiem-intervija-ar-jani-streicu-13957823
0
buchamona > buchamona 25.07.2012. 13.52
nulle.” …Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Wydzemes un Kurzemes latwišim, paturam sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pošim nusacit par sewi woludas (..) waicojuma ziniā.“ („Drywa”, 1.05.1917.).” +++ no šī teikuma izriet patiesība, ka es kurzemnieks un Tu – latgalietis, mēs abi runājam vienā valodā. Nevajag te putroties ar tukšiem saukļiem
0
buchamona > buchamona 25.07.2012. 13.30
nulle. Es esmu kurzemnieks un Līvānos darba dēļ nodzīvoju latgaliešu ģimenē gandrīz gadu. Sapratāmies lieliski. Un varbūt vēl labāk saprastos, ja nebūtu aizmirsis runāt ventiniski :) Ir lieliski latgalieši, piemēram Valdis Muktupāvels, no kura Tu varētu sākt mācīties, kādam ir jābūt īstam latgalietim. Varbūt mūža beigās spētu viņam sākt līdzināties :)) Varbūt tad mūža beigās Tev latviešu kultūra neliksies ” par seklu” :)
0
buchamona > buchamona 25.07.2012. 14.29
nulle.No šitā izriet tas ka Latgalē latgaliešu valodai ir jābūt reģionālajai…++++ Nu tad dariet to, kopiet latgaliešu dialektu Latgalē! Tas būtu lieliski. Ņemiet piemēru no savas vēstures, laika, kad drukātais latgaliešu vārds bija aizliegts un latgalieši savas dziesmu grāmatas pārrakstīja rokrakstā, šādi saglabājot latgaliešu rakstību. Šodien pietiktu tikai apņemšanos. Ar roku neko rakstīt nevajag :)
Ja formāli pasludināsim latgaliešu dialektu Latgalē par reģionālo valodu – tad vienīgais ” ieguvums” būs tas, ka Latgalē par patieso reģionālo valodu kļūs krievu valoda un pie reizes tā kļūs par tādu arī Rīgā uc Latvijas pilsētās, kurās okupācijas laikā no PSRS saplūda migranti. Tu te argumentē kā īsts SC ” trubadūrs” :)
0
Sanšains > buchamona 25.07.2012. 19.28
nulle:
Jā, tikai nianse tāda ka latgaliešu valoda nav dialekts…
[…]
Ar krieviem arī var labi saprasties ja runā tikai krieviski…
===============================================
Tātad Jūs esat latgalietis? Latgalietis, kurš piepilda Cileviča sapni par ideālo latgalieti – no latviešiem nošķelto, latviešiem uzrīdāmo latgalieti?
Nepārsteidz. Lai mani atvaino latgalieši Streičs, Sperga, Bordāns, tomēr tieši no latgaliešiem diemžēl nāk arī daudz urbanoviču, rubiku, tutinu.
0
13kid37 25.07.2012. 12.59
Latgaļi nav latgalieši – latgaļi dzīvoja pa visu Vidzemi, latgaliešus vēlāk izveidoja divu naidīgu armiju lielgabalu nostāšanās vienas upes dažādos krastos.
Latvieši vispār ir vēlāks veidojums, kurā savienojās dažādas iepriekš šajā teritorijā šķirti pastāvējušās ciltis. Kā īsti tas noticis, nezinu, jo, manuprāt, apzīmējums “latvieši” samērā piepeši iznirst 17. gs.
Tas, kas kļuva par “latviešu literāro valodu”, veidojies uz dažādu izlokšņu pamata, vienādošanas procesā un laika gaitā šo un to (piemēram, trīs intonācijas) zaudējot. Bet arī Kurzemes izloksnēs var atrast tik pat seniskas parādības kā katoliskajā Latgalē.
Latvietis, kas neizprot lībiešus/līvus, lībiskumu un tā iespaidu uz latviešu valodu un kultūru, neizprot sevi. Jo ir mums pirmās zilbes uzsvars, aprautas galotnes (salīdzinot ar lietuviešu valodu) un valodiski aizguvumi. Ne jau viss no tā kaimiņos dzīvojošo igauņu dēļ!
Ja paskaitītu lībiešus/līvus, skaitļi būtu nevis iespaidīgāki, bet gan tieši šausminoši. Un, galu galā, varbūt vairāk jāskatās, kā saglabāt jelko no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes izloksnēm, kas literārās valodas vienādojošā spiediena ietekmē zūd katastrofāli!
1
Vladimirs Lavrenovs > 13kid37 25.07.2012. 23.15
Tas kad veidoti pieraksti vai izveidots kāds formāls administratīvais dalījums vēl neliecina par valodas izcelsmes laiku. Ja paskatamies cik ilgs laiks ir šie 3 vai 4 simti gadu, tad redzams, ka runa ir par dažām paaudzēm. Tas ir pietiekams laiks, lai pa retam izdomātu kādu jaunu vārdu, drusku savādāk tos izrunātu, pārietu no viena dialekta uz citu. Tas nav pietiekams laiks, lai rastos valoda, kuru lietojam no bērna kājas, kas mums ieprogrammēta galvā un kuru sava mūža laikā mēs mainam pavisam nedaudz. Vēl jo vairāk laikos, kad nokļūt no Latgales līdz Kurzemei un atpakaļ vien jau būtu bijis liels vairāku nedēļu pasākums.
Paskaties kā atšķiras angļu valoda Londonā no angļu valodas Ņujorkā vai Sidnejā, kur valodu atšķirība varēja veidoties tos apmēram 3 simtus gadu! Un tad salīdzini kā aršķiras angļu valoda Skotijā un Anglijā, kur valodas ir veidojušās daudzas reizes ilgāk!
Par to ka reģionālās īpatnības būtu atbalstāmas kā kulturālais mantojums piekrītu.
0
Andris 25.07.2012. 13.31
Saeimas deputāts – “Ar ko atšķiras latviešu un latgaliešu valoda?” Ar to, Viļuma kungs, ka latviešu valoda ir vienāda gan runātā, gan rakstītā formā, savukārt pastāv divas dažādas kategorijas – latgaliešu rakstu valoda (grāmatās un retu entuziastu mutēs)un Latgalē lietotais dialekts, kas apvieno 100 un 1 izloksni (jo Daugavpils latgalietim sazināties, teiksim, ar Viļakas pusē dzīvojošo ir visnotaļ sarežģīti. Ceru, ka tikai pagaidām – kamēr “latgaliešu rakstu valoda” beidzot kļūs par ikdienas dzīvē lietoto latgaliešu valodu.
Taču, ja Jums nav iebildumu, nedaudz par citu tēmu – par Latgali, latviešu valodu un senvēsturi.
Vai Jums, deputāta kungs, nav zināms, kā senlaikos Latgalē mēdza apbedīt strautus? Atzīstos nekompetencē – arī man tas nav zināms.
Kā zināms, strauta sinonīms ir urga. Piekrītat? Un, lūk, Latgales jaukajā pilsētā Viļakā jau kur tie gadi, kopš iepretī autoostai (piecu soļu attālumā no novadpētniecības muzeja) stāv informatīvs stends, kurā norādītas pilsētas ievērojamākās vietas. Un tur melns uz pelēka rakstīts, ka pie luterāņu baznīcas meklējami somurgu senkapi.
Tā kā nav informācijas, ka arī somiem radniecīgās senciltis, kuras mita Latvijas teritorijā, būtu nodarbojušās ar urgu apbērēšanu, naivi pieņēmu, ka notikusi elementāra pārrakstīšanās. Devos uz novadpētniecības muzeju, lūdzot man piešķirt otiņu un melnu krāsu, lai visu vērstu par labu. Dabūju garu degunu: muzeja laipnā darbiniece paskaidroja, ka viņai nav tiesību kaut ko labot.
Cerībā, ka analfabētisms tik izlabots oficiāli, ar mierīgu sirdi devos projām. Jo cerība, kā Jū8 droši vien zināt, ir muļķa mierinājums. Stāv stendiņš kā pliķis pilsētas ģīmī. Mani somu un austriešu kolēģi, viesos ieradušies, smējās, vēderus turēdami.
Lai viņiem (vai citiem Viļakas viesiem) neklātos kā pupiņai pasakā, kurai no lielas smiešanās mute pārplīsa, pērnvasar klauvēju pie pilsētas domes duravām. “Ŗakstiet iesniegumu! Dome lems, vai izskatīt.”
Paldies par kūkām! – pie viena varbūt uzcept doktora disertāciju par somugriem un urgu apbedīšanas tradīcijām Latgalē?
Kāds būtu Jūsu ieteikums, deputāta kungs?
2
+1
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
@ilva > Andris 26.07.2012. 10.00
Paldies par Jūsu vērību. Nosūtīšu Jūsu vērojumu Viļakas novada domes priekšsēdētājam S.Maksimova kungam :) domāju, ka viņš tiks galā un pārpratumu novērsīs.
0
Signija Aizpuriete > Andris 25.07.2012. 16.44
———
Nesacerēsi -, tad var iznākt kā bij. brīvības cīnītājam, leģendārajam PSRS grāvējam Odisejam Kostandam. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, viens no LNNK dibinātājiem un balsotājiem par 1990.g.4. maija valsts Neatkarības deklarāciju utt., utml., tagad deklasēts par bezdarbnieku. Izrādās, nav vēlējies izmantot pat Kultūras ministrijas piedāvāto darbiņu integrācijas ”frontē” – nodarboties ar Latvijā esošo sešu melno un piecu arābu integrāciju (‘Baļķi nest nav piemērots’. 25.07.2012. Latvijas Avīze)
0