Draud ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums 35

Gaidāms nodarbināto skaita pieaugums būvniecībā, kas krīzes gados strauji saruka. Foto: Gints Ivuškāns, F64

EM: galvenais iemesls – negatīvā demogrāfiskā situācija

Atkarībā no izaugsmes un demogrāfijas scenārija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits līdz 2018.gadam samazināsies par 50 000 – 70 000, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Par to, atsaucoties uz valdības vietnē «eportfelis» pieejamo dokumentu, vēsta nozare.lv.

EM informācija liecina, ka patlaban ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir 1,028 miljoni, no tiem nodarbinātie ir 861 600, bezdarbnieki – 166 600.

Samazinājumu galvenokārt noteiks negatīvās demogrāfijas tendences, secina eksperti. Relatīvi lēnā situācijas uzlabošanās darba tirgū tuvākajos gados neveicinās pietiekami strauju iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, lai tas spētu kompensēt iedzīvotāju skaita samazinājumu darbspējas vecumā. Turpretī, sākot ar 2019.gadu, uzlabojoties situācijai darba tirgū, kā arī palēninoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju samazinājumam, darbaspēka piedāvājums atsāks pieaugt.

Līdz 2020.gadam nozīmīgākais darbaspēka samazinājums paredzams vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Pamatā tas saistāms ar 1990.gadu zemās dzimstības izraisīto demogrāfisko bedri. Turpretī nākamajā desmitgadē minētās demogrāfijas tendences jūtami ietekmēs darbaspēka piedāvājumu vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.

Lai gan ekonomikas pieauguma tempi sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmi galvenokārt nodrošinās produktivitātes kāpums. Īpaši tas attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķirīga nozīme ir konkurētspējai.

EM norāda, ka teju divas trešdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma palielinājuma līdz 2020.gadam noteiks apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē tuvākajos gados, augot pieprasījumam, arī strādājošo skaits nozarē varētu nedaudz kāpt. Tomēr turpmāk, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, nodarbināto skaits nozarē samazināsies.

Nākotnē pakāpeniski augs pieprasījums pēc darbaspēka būvniecības nozarē. Taču jāņem vērā, ka krīzes laikā būvniecībā nodarbināto skaits ļoti būtiski saruka.

Pēc dažādu speciālistu vērtējuma, nodarbinātības situācija Latvijā ir visai specifiska, tāpēc bezdarba līmeni Latvijā nevar samazināt līdz viencipara skaitlim, lai arī pēdējā laikā Latvijā bijis sestais straujākais nodarbināto skaita pieaugums Eiropas Savienībā.

Komentāri (35)

Egitazz 16.07.2012. 14.06

и говорить по-японски

+3
0
Atbildēt

0

Egitazz 16.07.2012. 10.41

Nu un? Ja samazinājums pārsvarā būs tikai uz krievu rēķina, to var uzskatīt par kārtējo Latvijas veiksmes stāstu un vienas no.. problēmas risināšanu

+3
-2
Atbildēt

6

    ilmisimo > Egitazz 16.07.2012. 15.59

    pats arī to saproti un raksti savu aizvainotā krieva stāstu tikai “lai neizkristu no lomas
    _______________
    un mazohista kļičkas.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Egitazz 16.07.2012. 12.35

    ——
    Starp citu, ‘super acs/super e-y-e’ vakardien saistībā ar paredzēto darbaspēka IMIGRĀCIJU/ievešanu vienu apspriešanas vērtu domu izteica.

    Ko ta aicināsim palīgos – Z-Āfrikas (Lībijas,Marokas,Tunisijas) karstasinīgos revolucionārus, vai arī kaimiņvalsts iedzīvotājus – tos pašus, kuru senči te Latvijā jau rāvās ‘melnās miesās’ 1930-os gados, kā arī palīdzēja atjaunot sagrauto tautsaimniecību pēc 1945.gada?

    Pārdomām – , jo ‘process ir sācies’:
    ‘(..) Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvija būs spiesta atvērt durvis imigrantiem, tāpēc politiķiem steidzami jādomā, kā sagatavot sabiedrību jaunajai situācijai, mazinot iedzīvotāju bailes un iesaistot šī jautājuma risināšanā’

    “Ekonomistu apvienība 2010” darbaspēka pieejamībā saskata lielu draudu Latvijas ekonomikai

    http://nra.lv/ekonomika/72758-ekonomistu-apvieniba-2010-darbaspeka-pieejamiba-saskata-lielu-draudu-latvijas-ekonomikai.htm

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Egitazz 16.07.2012. 11.25

    traductrice
    viņam ir cita svara kategorija. es neprovocēju pārāk rupji, tāpat savas domas rakstu

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Egitazz 16.07.2012. 11.18

    traductrice
    ir tāda veca paruna – “на обиженных воду возят”. Tā kā nekāda aizvainojuma nav. Drīzāk es teiktu, ka tās ir skumjas par notiekošo.
    un protams, ka nedaudz “piparu” arī dažreiz jāpiemet, izvēloties provokatīvāko variantu – lai šeit neveidotos viendabīgs purvs no viendabīgiem viedokļiem.

    Bet zināmai daļai latviešu tā ir tiešam pozitīva tendence un daži to arī raksta komentāros.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > Egitazz 16.07.2012. 11.22

    provokāciju piparus šeit piemet superacs. Tev jātiecas ar viņu sacensties? Nenolaidies tik zemu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > Egitazz 16.07.2012. 11.05

    Zini, nevajag te taisīt demagoģiju. Palasot Tavus komentārus, man kopumā ir radies priekšstats, ka Tev “sāp” jeb rūp tas, kas šeit notiek, tāpat kā lielai daļai no mums. Tāpēc nevajag tēlot “obižennovo” pēc nacionālās piederības. Tu ļoti labi zini, ka tā nav patiesība, un būtībā valsts kļūdas vienādi smagi izjūt gan latvieši, gan cittautieši. Atsevišķs stāsts ir tikai par tiem krieviem (pie kādiem Tevi noteikti nevar pieskaitīt), kuri sevi paši labprātīgi ir izolējuši no sabiedrības ar valodas barjeru un kuri nīst valsti, kurā dzīvo (manuprāt, tā ir traģēdija, ja jādzīvo tur, kur riebjas).

    Jautājumā par aktīvo iedzīvotāju sarukumu mani personīgi daudz vairāk uztrauc nevis kvantitatīvais samazinājums, bet gan kvalitatīvā degradācija. Ko līdz tas indivīds darbspējīgā vecumā, kurš jau no rīta ar aliņu rokā klumburē pa ielām? Ko līdz tie daudzie universitātēs saklonētie “ekonomisti” un “juristi”, kuri nevienam nav vajadzīgi un kuri neko arī neprot? Par to jāuztraucas! Nevis par krievu aizbraukšanu. Bet gan jau Tu pats arī to saproti un raksti savu aizvainotā krieva stāstu tikai “lai neizkristu no lomas”.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

janazakovica 16.07.2012. 12.21

virini kas darbojas politiku aizsegaa ir un bus loti aktivi..jo vienmer gibesies dalit nodoklumaksataju naudu..

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu