Mākslas muzeja renovāciju attālina naudas trūkums

Kamēr tiek meklēti līdzekļi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs apmeklētājiem durvis vērs vēl vismaz līdz šā gada beigām

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) turpinās strādāt kā līdz šim, “kamēr Rīgas domes Īpašuma departaments risinās iepirkumu konkursu uz būvniecību. Līdz šā gada nogalei pavisam noteikti vēl būsim vaļā,” – tā Ir.lv pēc piektdien muzejā sarīkotās vēsturiskās ēkas projekta rekonstrukcijas izstādes atvēršanas teica LNMM komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Baladina. Tomēr Mākslas muzeja renovācijai nepieciešams vairāk naudas, nekā bija plānots sākotnēji.

No 6.jūlija līdz decembrim LNMM ēkā Mazajā zālē K.Valdemāra ielā ikviens varēs iepazīties ar LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projektu. Projekta maketu un vizualizācijas sagatavojuši lietuviešu arhitektu biroji „Processoffice” un „Andrius Skiezgelas Architecture”. Iecerēts, ka Mākslas muzeja projekts tiks īstenots līdz 2015.gadam.

LNMM izmaksas Rīgas pašvaldībai būs par dārgu, tāpēc Rīgas dome plāno projekta īstenošanai prasīs Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Pieņemot lēmumu par rekonstrukciju, pašvaldība sākotnēji rēķinājusies ar izmaksām aptuveni 12 miljonu latu apmērā, taču projektēšanas gaitā tās pieaugušas līdz vairāk nekā 22 miljoniem. Pašvaldība šādu finansējumu nespēs nodrošināt, tāpēc tā vērsīsies Kultūras ministrijā (KM) ar aicinājumu nodrošināt projektam līdzfinansējumu no neapgūtajiem ES fondu līdzekļiem, aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Savukārt RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs Ir.lv stāsta, ka atbildi par līdzekļu piešķiršanu šim projektam no Kultūras ministrijas gaidot joprojām, tāpēc viņš nevarot sabiedrībai solīt, ka projektu īstenos plānoto divarpus gadu laikā. „Lai 30 mēnešu laikā pabeigtu darbu, nepieciešams, lai 40-50% no kopējā finansējuma piešķirtu valsts, bet otru pusi – Eiropas fondi, tomēr sarunas ar KM liek apšaubīt iespēju iekļauties termiņos,” saka Burovs.

Tam oponē KM, kuras sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa Ir.lv teica: „Rīgas dome ir Mākslas muzeja rekonstrukcijas projekta realizētāja un īstenotāja. ES fondu aktivitātes ietvaros ministrija kā atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi projektu ar finansējumu vien 1,4 miljonu latu apmērā Mākslas muzeja logu, ārdurvju un jumta restaurācijai un renovācijai.” Rīgas vicemērs Ameriks gan ir pārliecināts, ka izdosies gan piesaistīt Eiropas līdzekļus, gan atrast vajadzīgo finansējumu no valsts. „Taisnība, projekta sākotnēji paredzētās izmaksas ir dubultojušās, tomēr šis nav nepamatots sadārdzinājums, tāpēc darīsim, ko varēsim, lai darbs ritētu uz priekšu,” saka Ameriks.

Ar pusgada kavēšanos muzeja rekonstrukcijas projekts beidzot ir pilnībā pabeigts un Rīgas domei atlicis vien parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu. Precīzas būvdarbu izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma konkursa noslēgšanās, kuru plānots izsludināt šā gada decembrī vai nākamā gada sākumā. “Daudz kas atkarīgs no partneriem, Kultūras ministrijas. Rīgas dome gaida palīdzību un sapratni,” skeptisks ir Burovs.

Kamēr kavējas muzeja rekonstrukcija, tas būs atvērts apmeklētājiem vismaz līdz šā gada beigām. Muzeja direktore Māra Lāce norāda, ka var tikai cerēt uz projekta tālāko virzību un aicināt uz izstādēm. „Finansējuma jautājumus mēs nerisinām, tomēr paļaujamies, ka muzejs, kas nopietnus remontus nav piedzīvojis jau 107 gadus, beidzot tiks renovēts,” teic Lāce.

Jau ziņots, ka 2010.gadā RD Īpašuma departaments izsludināja starptautisku metu konkursu LNMM ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 10a, rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādei. Žūrijas komisija tā paša gada septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja „Processoffice” radīto metu ar devīzi „VV 903″.

Pagājušā gada sākumā tika parakstīts līgums par Mākslas muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi.

LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.