Ministri aicina skolās atteikties no dārgajām darba burtnīcām

Valdības vadītājs neapmierināts ar Izglītības ministrijas ziņojumu, kas neatbild uz jautājumiem par mācību procesa uzlabošanu

Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauda neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, tādējādi izsakot aicinājumu attiekties no tām.

“Pieredze rāda, ka ministrijas neitrālā attieksme pret to, kādā veidā darba burtnīcas tiek izmantotas, droši vien nedod īsto rezultātu, jo darba burtnīcas ir loti dārgs elements,” valdības sēdē sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība). Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nākt klajā ar piedāvājumiem par alternatīvām darba burtnīcām, raksta LETA.

Viņš arī bija neizpratnē par to, kāpēc tik bieži mainās mācību grāmatu klāsts, kas arī rada papildus izdevumus skolēnu vecākiem. Kā piemēru Pabriks minēja kārtību, kas Latvijā bija padomju laikos, kad bija noteikta obligātā mācību literatūra, kas atradās skolas bibliotēkā un to nodeva no skolēna skolēnam. “Es gribētu redzēt risinājumu par darba burtnīcām un piedāvāt risinājumu par obligāto literatūru priekšmetos,” sacīja ministrs.

Tiesībsarga biroja šogad pavasarī apkopotā informācija liecina, ka skolēna izmaksas gadā sastāda vidēji no 680 līdz 850 latiem. Šajā summā ir ieskaitīti izdevumi par mācību grāmatām, burtnīcām, kancelejas piederumiem, sportam nepieciešamais, kā arī pusdienas, transports un apģērbs.

Tomēr daļu izdevumu sastāda darba burtnīcu iegāde – sākumskolā šo burtnīcu ir visvairāk. Pēc Ir.lv aprēķiniem, lai vienu pirmklasnieku nodrošinātu ar darba burtnīcām, šogad būtu jāiztērē vidēji 25 lati. Nepieciešamo burtnīcu cenas ir no Ls 1,16 līdz Ls 3,90.

Pēc izglītības standartiem, visos mācību priekšmetos – latviešu valodā, matemātikā, ētikā, sociālajās zinībās, dabas zinībās, mūzikā – nepieciešamas darba burtnīcas, kā arī pārbaudes darbu materiāls nodrošinājums, jo skolas labākajā gadījumā piedāvā daļu no darbam vajadzīgajām grāmatām.

Roberts Ķīlis otrdien MK sēdes laikā ministriem skaidroja, ka darba burtnīcām ir risinājums, tās piedāvājot digitālā formātā, jo atzīst, ka darba burtnīcu iegāde ir sāpīgs jautājums skolēnu vecākiem, tādēļ šai problēmai meklēti un rasti risinājumi.

“Lai risinātu arī šo jautājumu, tuvāko dienu laikā Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības inovāciju fonda ietvaros izsludinās konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei, kurā šim nolūkam tiks atvēlēti 300 000 latu. Vienlaikus ministrs meklē iespējas šā gada laikā izsludināt apjomīgu konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei un rosināt pāreju no drukātām darba burtnīcām uz digitāli lietojamiem interaktīviem materiāliem, vai arī uz visiem bezmaksas pieejamiem izdrukājamiem mācību materiāliem. Ministra skatījumā, konsekventi īstenojot plānotās ieceres, pilnīga atteikšanās no vecāku iegādātām darba burtnīcām varētu notikt, sākot ar 2014. gada 1. septembri,” Ir.lv informē ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.

Arī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) valdības sēdē uzsvēra, ka mācību saturs nemainās tik būtiski, lai būtu nepieciešams bieži mainīt mācību literatūru. Viņa aicināja pārejas periodā līdz mācību materiālu digitalizēšanai noteikt konkrētu mācību literatūras komplektu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš bija neapmierināts ar IZM sagatavoto ziņojumu, jo, viņaprāt, tajā nav atbildēts uz valdības uzdotajiem jautājumiem, norādīja, ka procesu ar mācību materiālu digitalizēšanu vajadzētu padarīt ātrāku un vecākiem skaidrāku. “Nedomāju, ka ļoti bieži tā zinātne mainās, nav tā, ka fizika, matemātika vai latviešu valoda pa trīs gadiem tik nenormāli nomainās, ka tas, kas bija pirms trim gadiem, nav vairs spēkā,” sacīja Dombrovskis.

Viņš vēlējās zināt, kad mācību materiāli skolās būs pieejami digitālā formātā. Ķīlis viņu informēja, ka tas varētu būt uz nākamā gada 1.septembri. Viņš arī uzsvēra, ka nevienā skolā nav tā, ka darba burtnīcas ir vienīgais variants – pastāv arī alternatīvi varianti. “Darīsim visu, lai skolēnu vecāki zinātu, ka ir alternatīvas un ka tās var pieprasīt,” valdības sēdē solīja Ķīlis.