Kā kopējā valūta var izkļūt no krīzes?
Kembridžas Universitātes makroekonomikas profesors Džankarlo Korseti ir ekonomists, kuru interesē tautsaimniecības «karstie punkti». Viņš ir pētījis ne tikai valūtas un budžeta krīzes, bet arī zemestrīču ietekmi uz fiskālo stabilitāti un Itālijas mafijas lomu ekonomiskās aktivitātes nodrošināšanā.
Pagājušajā nedēļā viņš uzstājās Latvijas Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda kopīgi rīkotajā konferencē par Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzi. Ir vērsās pie viņa ar jautājumiem par mūsdienās karstāko ekonomisko jautājumu – kopējās valūtas nākotni Eiropas Savienībā un arī Latvijā.
Uzstājoties teicāt, ka Latvijai ir jāsaglabā eiro kā mērķis, tomēr nebūtu jāpārspīlē, cenšoties iekļūt eirozonā. Kāpēc?
Mērķis iestāties eirozonā ir svarīgs, un jāturpina mēģināt to sasniegt. Taču šajā situācijā varētu būt kārdinājums pievērst uzmanību tikai formālajai kritēriju izpildei. Šie kritēriji ir svarīgi, jo tie novērš atkāpšanos no būtiskiem principiem. Tomēr pievērsties tikai formālai kritēriju izpildei, manuprāt, nebūtu pareizi. Daļēji tas ir tāpēc, ka dažas problēmas, kuras centās mazināt ar budžeta konsolidāciju, vēl nav pilnībā atrisinātas, un šis ir brīdis, kad tam varētu ķerties klāt. Viena problēma, kas kopīga visai Eiropai, ir lielais parādu slogs. Tiesa, Latvijā valdības parāds nebija pārāk liels, toties privātie parādi citās valūtās bija ievērojami.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.