Līga Kļaviņa (pa kreisi) un Evita Goša.
Evita Goša plāno tiesāties, jo deviņus gadus ilgās attiecības ar Līgu Kļaviņu juridiski nevar pierādīt. Viņas viena otrai skaitās sveši cilvēki. Arī Līgas četrus mēnešus vecais Niko Mariss, ko viņas audzina kopā
Lesbietei bērns no geja! Olimpiete lesbiete Kļaviņa dzemdējusi gejam frizierim Pēram dēlu! - šāgada pavasarī līksmoja dzeltenie portāli. Juhūū! Un bija jau arī iemesls, jo tas ir pirmais publiski zināmais gadījums Latvijā, kad lesbiešu pāris audzina bērnu. Sarunai ar žurnālu Ir Līga Kļaviņa un Evita Goša piekrīt, lai atbalstītu un iedrošinātu tos cilvēkus, kuri ir līdzīgā situācijā. Viņu Niko Mariss nebūt nav pirmais bērns, kas Latvijā aug viendzimuma pārim. Kā turpmāk dzīvot šādām savienībām, kas Latvijas Satversmē netiek definētas kā ģimenes?
Gribējās uzkrist duncim
Līga un Evita dzīvo Rīgas centrā, plašā dzīvoklī. Līga ir basketbola fiziskās sagatavotības trenere, Evita - juriste privātā uzņēmumā. Izglītojušās ārzemēs, finansiāli nodrošinātas, patīk ceļot. Šogad - Bulgārija, nākamgad - Dominikāna. Ne par gramu citādas kā vairākums no mums. Arī iepērkas Rimi, arī iet uz kino. Svin Latvijas svētkus un maksā nodokļus. Viņas ir pāris kopš 2003.gada.
Darbdienas vakarā Evita pārrodas mājās ap astoņiem vakarā. Līgai uz rokām mazais Niko. Evita un Līga sabučojas. Niko pavērš skatienu augšup, novicinās ar rokām un pie sevis nosmaida. Vērojot sadzīvisko ainu ar divām mammām un bērnu, kad Evita gatavo piena maisījumu un Līga bērnu midzina, viss izskatās dabiski. Gādīgi.
«Mamma jau sen par mani nojauta,» saka Evita. Protams, savulaik Evita ir mēģinājusi sev iestāstīt, ka just tuvību pret sava dzimuma cilvēku nav labi un jādomā par puišiem.
Evitas mamma ir atbraukusi no Jelgavas ciemos pie meitas un piekrīt parunāties. Mamma ir sirsnīga un runā starodama. Evita ir viņas vienīgā meita. Citādo orientāciju mamma uztvērusi mierīgi, jo tad, kad Evita to pateikusi, bijuši jau 25 gadi. «Tas ir vecums, kad cilvēkam var uzticēties, neko slikti neizdarīs. Un nekas slikts jau ar viņu nav noticis.» Turklāt tie nebija padomju laiki, kad tas bija tabu - 1995.gadā divas meitenes jau salaulājušās pie Brīvības pieminekļa. Meitu viņa atbalsta, arī komentējot internetā. «Domāju, kaut ko pierādīšu. Uzrakstu, ieeju atpakaļ paskatīties - pret mani rupjības vērstas! Kā tā?» mamma gaiši pajautā. Tagad viņa tikai ierakstot un neejot atpakaļ skatīties. «Esmu pieradusi, ka komentāri nav par manu bērnu personīgi. Reizēm domāju - ja būšu klāt, pasargāšu,» mamma noplāta rokas. Viņas vīrs arī bijis saprotošs. «Braucot no teātra, jau sagatavoju viņu, lai arī bija norunāts, ka Evita pati pateiks. Kad tas notika, viņš tikai atjokoja: «Man ar patīk sievietes.»
Līgas stāsts ir īsāks, jo viņa pati izsakās īsi, tieši, nepārprotami. Ģimenē auguši pieci bērni, tikai viņa viena - tāda. «Šķita, ka arī uz pasaules vienīgā.» Mamma ir saprotoša un ļoti priecājas par mazbērnu. Tētis? «Mēs esam atšķirīgi.» Arī Līga ilgstoši mēģinājusi draudzēties ar vīriešiem un iestāstīt sev, ka nav lesbiete. «Kad bučojos, vemt gribējās. Tas ir līdzīgi, kā tev tagad teiktu, ka jābučojas ar meiteni.» Es saviebjos. Pamēģinu iztēloties, tomēr nevaru. Vē. Ptū. Tas nav man. «Nu, re. Man dažkārt bija tā, ka paņemt dunci un uzkrist tam virsū. Tas ir traki.»
Tas ir stereotips, ka lesbietēm riebjas vīrieši. «Nav jau tā, ka nepatīk vīrieši kā cilvēki. Mums daudzi vīrieši ir draugi,» saka Līga. Kad kāds pretējā dzimuma pārstāvis pavelk uz zoba, ka gan jau bez vīrišķības iztikt nevar un kāds atribūts mājās ir, Līga aicinot atnākt un pameklēt. Tas pierāda stereotipisko uzskatu: seksuālā orientācija ir seksuālā uzvedība. Ja esi lesbiete, tātad - gatava uzlēkt katrai sievietei. «Nu, nav tā. Vai tad jebkurš vīrietis gatavs uzlēkt jebkurai sievietei? Kā atnāk mājās - metas gultā?» jautā Evita. «Galvenais ir pieķeršanās, draudzība un mīlestība, kopējas intereses. Attraction*,» saka Evita.
Evita un Līga iepazinās ap 2000.gadu. Kādā pasākumā. Lielā «love» tā nebija. Aptuveni gadu Evita un Līga sarunājās, sarakstījās. Līga izšķīrās no draudzenes, kurai bijis svarīgi, ko apkārtējie domā. «Kad citi sāka prasīt, kāpēc mums viena gulta mājās, es teicu taisnību. Viņa to uzzināja.»
Kādu dienu Līga teica Evitai, ka jāparunājas. Kļuva vieglāk. Viņas ir pāris kopš 2003.gada. Tad arī Līga devās uz Ameriku studēt fizioterapiju un sporta zinātni. Viņa ir Latvijas rekordiste un Eiropas čempione septiņcīņā, piedalījusies Sidnejas olimpiskajās spēlēs. Prom bija piecus gadus, pa retam atbraucot uz Latviju. Kaspara Gobas filmā Homo@LV fiksētas Evitas un Līgas kāzas 2005.gadā. Privātās telpās viņas salaulā no baznīcas izraidītais mācītājs un gejs Māris Sants. Tērpušās svītrainos kreklos un baltās biksēs, viņas dod solījumu. «Es, Evita, ņemu tevi, Līga, par savu laulāto draudzeni. Saņem un paturi no šīs dienas uz priekšu vieglās un grūtās dienās, bagātībā un nabadzībā, slimībā un veselībā, lai mīlētu, godātu un pielūgtu, līdz nāve šķirs.»
Kopdzīvi Evita un Līga sāka 2008.gadā. Abas saprotas viegli, ar humoru. Uz jautājumu, kā izdevies būt kopā, seko dialogs:
Evita: «Mēs esam ļoti labi draugi. Kā tev?»
Līga atjoko: «Ai, nu, man ne visai, bet es pieciešu. Vai ne, Rausīt?» (Līga uzrunā Niko.)
Evita smejas: «Nu, beidz! Mēs sazvanāmies vairākkārt dienā, tagad gan daudz vairāk par praktiskiem jautājumiem. Man ar Līgu visu laiku ir interesanti. Patīk basketbols, dzīvoju līdzi viņas piedzīvojumiem, eju uz spēlēm.»
Līga: «Es zinu atšķirību starp cementu un betonu.» (Evita strādā ar būvniecību saistītā uzņēmumā, un pareizā atbilde: no cementa veido betonu.)
«Kad sākām dzīvot kopā, domāju: ja Evitu pazaudēšu, pēc tam vairs nevienu attiecību nebūs.» (Iestājas klusums, dzirdams, kā Niko čāpstina pudelīti.) «Kaut kā tā. Un, ja pametīs - vilkšos līdzi!»
«Tagad mums ir joks - nepamet mani ar bērnu uz rokām!»
Niko pār lūpu pārlaiž siekalu. «Rausīt! Siekalu lācīti,» Evita noslauka puikam zodu.
Siekalu lācītis paēdis, tiek ielikts gultā. Neguļ. Kustina kājas un rokas kā vēkšpēdus apgāzusies vabole. Līga puiku ietin segā, rokas pierimst. Ar katru dienu iemīlot Niko aizvien vairāk.
Ņemu par laulāto draudzeni
Laikrakstam Diena 2007.gadā Evita saka: «Jā, mēs gribētu bērnu.» Laiks gāja ātri, abas dzīvoja sev, un tikai pagājušajā gadā Līga ieminējas, ka viņai jau ir 31 gads. Bērnu vajadzētu. «Es bērnu gribu jau no 16 gadu vecuma. Ar katru gadu gribējās mazāk un mazāk,» atceras Līga. Jokojusi - ja divu gadu laikā nebūs bērnu, viss - šķiramies.
Līga un Evita devās uz reproduktīvās medicīnas centru, kur viņām iedeva anonīmu donoru aprakstus. Tajos minēts, vai vīrietis ir ar brillēm, plikpaurību, vai pīpē, vai ir citi bērni. Augums, svars. Nekā cita. «Man tas šķita pilnīgs kukū. Ko es teiktu bērnam - izvēlējos tēvu, jo viņam bija tumši mati un nepīpēja? Lai kāds ir tēvs, gribētos zināt, no kurienes nāk,» atceras Līga.
Nolēma meklēt zināmu cilvēku. To uzzinājis, pieteicās Pērs Bogomazovs. Labs paziņa, Līgas frizieris. «Man nebija vienalga, kas ir bērna māte. Līga ir cilvēks, ar kuru spēju iedomāties šādu sadarbību. Šis ir vienīgais variants, kā es redzu sevi kā tēvu, jo negribētu, lai man ir bērns no surogātmātes, vai arī piemānīt kādu sievieti, un viņa ciestu no tā. Uzskatu arī, ka bērnam jāzina, kas ir viņa tētis un mamma,» saka Pērs.
Bērns tika ieņemts mākslīgās apaugļošanas ceļā. «Grūtniecības tests rādīja divas svītriņas. Yess!» Līga saka. Ultrasonogrāfijā noskaidrojās, ka būs puika. Līga saka: «Man jau labāk puikiņš nekā meitene. Varēsim iet spēlēt futeni. Nav jāpucē tik ļoti...»
To, ka ir stāvoklī, Līga neslēpa. Kāpēc paparaci nenobildēja? «Nu, kā? Lesbiete vienkārši paliek resna!» Līga smejas. Visu grūtniecības laiku apkārtējo attieksme bijusi jauka. Draugi un darbabiedri nav homofobi. Pēc Niko piedzimšanas sveicienu no Evitas darbavietas atvedis uzņēmuma šoferis. Arī darbvietā apsveikta. «Noskaņa sabiedrībā kopumā iet uz labo pusi. Vairs nav Aināra Šlesera retorikas,» saka Evita.
Pirmsdzemdību kursus Līga un Evita izgāja pie kādas paziņas. Niko dzima 12 stundas, epidurālā anestēzija nelīdzēja, un dabiskās dzemdības pārtapa ķeizargriezienā. Evitas nebija klāt tikai pēdējās minūtes. «Mediķi bija ļoti laipni,» Evita slavē Bulduru slimnīcas personālu: bez izbrīna, kāpēc dzemdībās ir divas sievietes. Galvenais taču, lai blakus tuvs un atbalstošs cilvēks.
Pēc dzemdībām ārste iedeva Evitai rokās Niko un teica: «Apsveicu!». Līgu atveda pēc 20 minūtēm. Evita līdz tam nebija turējusi rokās jaundzimušu bērnu.
Pērs atbrauca dēlu apskatīt uz Bulduriem. «Emociju gamma bija milzīga. Laime, satraukums, bailes. Viss kopā,» atceras Pērs. Teicis, ka dalīs rūpes uz trim, taču ikdienā ir citādi. Viņam sava dzīve un miteklis. Atnāk, kad var. Pa vasaru puika dzīvo ārpus Rīgas. Evita stāsta, ka pirms bērna radīšanas saruna par atbildību bijusi brīva: lai piedalās, cik pats vēlas.
Auklēt Niko palīdz Līgas un Evitas mammas, jo nedēļu pēc bērna piedzimšanas Līga jutusies labi un sākusi strādāt. Evitai nepienācās paternitātes atvaļinājums, lai arī viņa to ļoti būtu gribējusi.
Evita mazajam Niko skaitās svešs cilvēks. Ja bērns nokļūtu slimnīcā, Evitai nāktos pierādīt, ka viņa Līga un Niko kaut kas ir. To varot risināt ar notāra apstiprinātu pilnvaru, kurā Līga kā bērna māte pilnvaro Evitu rīkoties. «Ir vairāki pāri, kuri grib bērnus, bet valsts attieksmes dēļ to nedara. Lai arī viņi spēj savas dzīves minūtes piepildīt tikpat labi kā tradicionālās ģimenes,» - tā Evita.
Klusās un nelaimīgās laulības
Par partnerattiecību reģistrēšanu Latvijā sāka diskutēt pirms 12 gadiem. Geju, lesbiešu un transpersonu organizācija Mozaīka neuzstāj, lai viendzimuma attiecību reģistrāciju atzītu par laulību. Ir izstrādāts Reģistrēto partnerattiecību likumprojekts, kas paredzētu iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, tādējādi gūstot noteiktu tiesisku aizsardzību, tiesības un pienākumus. Tas regulētu abu partneru mantiskās attiecības, vienam partnerim būtu tiesības pieņemt lēmumu par otra partnera ārstniecības metodēm, ja tas ir smagi saslimis utt. Likumprojekts neprasa tiesības ne uz bērnu aizbildnību, ne adopciju. Nākotnē gan tas varētu būt aktuāli.
Tiesībsargs Juris Jansons likumprojekta piedāvājumu valdībai nosūtīja šāgada janvārī, atbildi nav saņēmis. «Politiķi ir pilnībā neieinteresēti. Klaja ignorance,» saka Jansons. Viņš ir par to, ka vajag sakārtot partnerattiecību jautājumus, jo Augstākas tiesas Senātā jau bijis precedents ar heteroseksuālu pāri - pēc draudzenes nāves draugam nav nekādu tiesību mantot dzīvokli, lai arī bez laulības reģistrēšanas dzīvojuši kopā gadiem.
Likumprojekts tika apspriests arī šomēnes Politika.lv rīkotā diskusijā Birojnīcā Berga bazārā. Gāja skaļi. Iepretim Evitas ierosinājumiem Tieslietu ministrijas un Saeimas nostāja bija stingra: ģimenes definīcija Satversmē ir noformulēta. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Diskusijas vidū kājās piecēlās Evitas mamma: «Evitiņa maksā nodokļus. Kāpēc neatbalstāt manu meitu? Kāpēc viņai ir citādas tiesības?»
Evitas mamma nespēja pateikt visu, ko domā. «Ja partnerattiecības atzītu, tad arī bērnam būtu stabilāka nākotne. Apkārtējie respektētu.» Viņa vēlas, lai tad, kad Niko būs jāiet skolā, attieksme būtu iecietīga.
Evita un Līga ir publiski redzams pāris, taču nav vienīgās. Evita vien Latvijā pazīst vairāk nekā 20 homoseksuālus cilvēkus, kam ir bērni. Mozaīka ir informēta par kādu lesbieti, kura adoptējusi bērnu, jo likums to neliedz darīt vientuļai sievietei. Viņa dzīvo kopā ar draudzeni. Kādu trīs gadus vecu bērnu audzina lesbiete un gejs. Bērna dēļ apprecējušies, bet kopā nedzīvo, toties dokumenti ir sakārtoti, un gadījumā, ja viens vai otrs nomirst, bērns nepaliks uz ielas vai bērnunamā. Varēs saņemt bez apgādnieka palikušā pabalstu, ir sakārtotas mantošanas tiesības. To, ka tādas ģimenes eksistē, pierāda sociālantropoloģes Aivitas Putniņas pētījums par neredzamajām ģimenēm. Ir tādas savienības, kur bērnu audzina mamma, mammas māsa un vecmamma, un neviens nesatraucas, vai tik ģimenē neizaugs lesbiete. Valsts šādas ģimenes neredz, piemēram, arī tautas skaitīšanas laikā to nenoskaidroja. Uldis Ušackis no Centrālās statistikas pārvaldes skaidro, ka jautājums par viendzimuma attiecībām netika iekļauts ierobežoto finanšu dēļ. Naudas pieticis tikai obligātajiem jautājumiem, ko nosaka Eiropas regula par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Jānis Bordāns ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Cilvēks, ko ministrija deleģē runāt par viendzimuma partnerattiecībām. Viņa personiskā nostāja: homoseksuāli cilvēki nav jādiskriminē seksuālās orientācijas dēļ, taču pagaidām viņš ir pret ģimenes statusa piešķiršanu viņiem. Nevarot domāt par mazu sabiedrības daļu, neņemot vērā, kā jutīsies tradicionālās ģimenes. «Un ja nu sāks braukt prom tradicionālas ģimenes tāpēc, ka tām nepatiks, ka par ģimenēm tiek atzīts arī cits modelis?» jautā Bordāns.
Kad jānosauc konkrēti dati par to, kā Dānijā, Vācijā vai Nīderlandē kritās iedzīvotāju skaits līdz ar lesbiešu un geju savienības atzīšanu, Bordāns saka - nezinot. Uzsver, ka nav zināma šādu partnerattiecību ietekme uz sabiedrību ilgstošā laika periodā. Pētījumi, kas apliecina - lesbiešu ģimenē neizaug lesbiete, viņu nepārliecina. Pret homoseksuāliem cilvēkiem kopumā sabiedrības attieksme esot iecietīga un nav būtisku likumpārkāpumu. Pulcēšanās brīvība ir ļauta. Kriminālsods par homoseksuālismu atcelts pirms 20 gadiem.
«Nav jābūt traģiskai dzīvei citādas orientācijas dēļ» saka Bordāns. Vai tomēr gana traģiski nav tas, ka lesbietes audzina trīsgadīgu bērnu un baidās to publiski pateikt, jo likums klibo pakaļ reālajai dzīvei? «Bet dzīve vienmēr gājusi pa priekšu likumam. To maina tad, kad sabiedrībā problēma izdiskutēta. Tiesāties ir normāls demokrātisks process,» - tā ministrijas pārstāvis.
Gatava tiesāties
Saprotot, ka vienīgais demokrātiskais ceļš ir tiesāties, Evita to ies. Dosies uz dzimtsarakstu nodaļu, pieteiksies reģistrēt attiecības. Kad savienību nereģistrēs, sūdzēs tiesā. Lai ir precedents. «Valsts prasa no visiem vienādi, bet tiesības dažādas,» - tā Evita. Ja vajadzēs, tiesāsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras 2010.gada lēmums un Cilvēktiesību konvencija apliecina: viendzimuma pāri uzskatāmi par ģimeni. Evita norāda, ka Latvijas Satversmē rakstīts, kas ir laulība - tā iespējama starp vīrieti un sievieti, tajā pašā laikā nav definēts, kas ir ģimene. Tikmēr daudzi gudri prāti no Latvijas dodas uz tuvējām valstīm, kur viendzimuma attiecības reģistrēt ļauts: Somiju, Dāniju, Zviedriju un citām.
Vairākās valstīs viendzimuma pāru tiesības iegūtas tiesas ceļā. Šveicē partnerattiecības var reģistrēt no 2007.gada. Kopš tas tika atļauts, apprecējušies ap 10 000, vēsta Swissinfo.ch. Šveicē bērnu adoptēt drīkst attiecības nereģistrējis gejs vai lesbiete, taču ne pāris. Kad Marija fon Kenela-Šeiblinga no Cīrihes gribēja adoptēt savas dzīvesbiedres Martinas meitu, tādējādi kļūstot par pilntiesīgu ģimeni, tas nebija iespējams. Marija sāka tiesāties 2009.gadā, taču 2011.gada maijā Šveices tiesa viņas prasību noraidīja, tagad tā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kenelu-Šeiblingu ģimenē aug Marijas piecus gadus vecais Evans un Martinas trīsgadīgā meita. Visbiežākais jautājums, uz kuru viņai jāatbild, - kura ir māte kuram? Marija atbild: «Abas. Martinu bērni sauc par Mama un es esmu Mami. Bērnudārzā pie manis pienāca kāda sieviete un pateicās, ka mūsu bērni parāda viņas bērnam pasaules skaisto dažādību.»
Uzzinot, ka Latvijā ir pirmais publiskais lesbiešu pāris ar bērnu, Marija iesaka pastāvēt par savām tiesībām, lai arī tas esot kā smaga akmeņa velšana. Aptuveni gadu Marija sūtījusi valdībai likumprojektus, radījusi Facebook grupu, kur pieteikušās geju un lesbiešu ģimenes - tas bijis pierādījums politiķiem, ka tādu neredzamo ģimeņu ir daudz. Vissvarīgākais esot nākt atklātībā. «Ja izej ārā, maini lietas. Gan sev, gan sabiedrībai. Parādīt, ka esam ģimene un ar mums jārēķinās, nevis mēs vienmēr būsim neredzami un nerespektējami.»
Žurnāliste Rita Ruduša, kura dzīvo un strādā Londonā, uzrakstījusi grāmatu Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā, kas stāsta par homoseksuālu cilvēku mokošo pieredzi, slēpjot seksuālo orientāciju. «Skumji stāsti par dubultdzīvi, daudz nelaimīgu un klusējošu laulību,» saka Rita. Kāds no grāmatas varoņiem, kurš ir precējies, Ritai atzinis, ka ārpus mājām ir homoseksuāls, bet ģimenē mēģinājis pārslēgties un «tikumīgo» dzīvi. Slēpies tāpēc, ka līdz 1992.gadam homoseksuālisms bija krimināli sodāms. Lai arī likums nu jau cits, daudzi turpina slēpties - lai nezaudētu darbu un draugus.
Evitas un Līgas lēmumu audzināt Niko Rita Ruduša vērtē: «Drosmīgs, zinot, kā to uzņem sabiedrība...» Rita skatījusies videotiešraidē diskusiju no Birojnīcas. Valsts varas pārstāvji apgalvojuši, ka viss ir kārtībā, neko mainīt netaisās, jo daudzās valstīs taču esot tādas problēmas. «Kur tieši? Ugandā - jā. Kazahstānā, kur gejs jāiznīcina kādam no dzimtas.»
Visticamāk, Niko nepiedalīsies Draudzības dienās šīsnedēļas nogalē, jo Evitai un Līgai bail, ka viņam nodarīs pāri. 2006.gada praidā lidoja sūdi, Evitai iespļāva sejā, un 2009.gadā Līgai draudēja izdedzināt acis ar sērskābi. Interneta komentāros lasāms, ka organizāciju Mozaīka vajag apšaut. Neiecietības iemeslus savulaik šādi skaidrojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kurai ir psiholoģes izglītība: «Cilvēki, kas ir neiecietīgi pret citiem, izpauž agresivitāti. Tā nāk no iekšējas nedrošības pašam par savu vērtību.»
* Pievilcība - angļu val.
Kā regulēt viendzimuma partnerattiecības?
Ilze Viņķele, labklājības ministre (Vienotība):
Viendzimuma pāru attiecības ir tāda pati kopdzīve kā heteroseksuālu pāru attiecības: ar tiem pašiem riskiem, tikpat lielu iespēju nodzīvot saticīgi vai izšķirties.
Gaidis Bērziņš, tieslietu ministrs (VL-TB/LNNK):
Atbalstu Satversmē rakstīto, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Esmu par to, lai Latvijā bērni dzimtu un augtu normālās ģimenēs, ko veido vīrietis un sieviete.
Vēsture
1990.gadā dibinātā Latvijas asociācija seksuālai vienlīdzībai 1992.gadā panāca: no Krimināllikuma izlēgts 5 gadu cietumsods par brīvprātīgiem dzimumsakariem starp pilngadīgiem vīriešiem.
1995. Pie Brīvības pieminekļa divu sieviešu partnerattiecību neoficiāla reģistrācija.
1999. Valsts Cilvēktiesību birojs iesniedza Saeimai priekšlikumus diskriminācijas mazināšanai, ieskaitot pirmo reģistrēto partnerattiecību likumprojektu. Tas noraidīts.
2005. Pirmais praids Rīgā
