Kaudze norēķinu karšu, padomju laika naudas inkasācijas maisiņš, karogs, kas atradies pie bankas jaunās ēkas, kādreizējās Pasta krājkases izsniegtās sarkanās ādas krājkasītes, ko pirms Otrā pasaules kara vecāki dāvināja bērniem, pirms tam uz viņu vārda noguldot vienu latu, lai pieaug procenti
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma glabātāja Aija Jansone šo bagātību martā saņēma no bankrotējušās Latvijas krājbankas sabiedrisko attiecību darbiniecēm. Muzeja vēstures departamentā Aija atbild par tā dēvēto lietisko avotu kolekciju. «Esam ļoti vispusīgs muzejs,» viņa saka, pieminēdama, ka nupat annālēs reģistrējusi kārtējo padomju klasikas paraugu – baltu krūzīti ar oranžiem punktiņiem, arī kolēģes atnestu Sv.Jura ordeņa lenti, kādas Rīgas ielās ņirbēja 9.maijā. Tā taču ir vēsture!
Krājbankas priekšmeti ir saistoši tālab, ka caur kādas iestādes prizmu parāda, kā attīstījušās tehnoloģijas: no skaitīkļiem līdz datoriem un zibatmiņā ierakstītiem gada pārskatiem. «Sabiedrībā parādās jēdziens «mecenātisms», «dāsnums»,» Aija rāda skaņuplati ar bankas sponsorēto Imanta Kalniņa 4.simfoniju, arī Mūzikas ierakstu gada balvu, ko banka saņēma kā pasākuma atbalstītāja.
Krājbankas reputāciju, protams, veidoja vēsture. Agrāk saukta par Pasta krājkasi, banka pastāvēja 87 gadus. Vēl neilgi pirms bankrota tās centrālais birojs ievācās jaunā ēkā Jāņa Daliņa ielā 15. Muzejam ir nodota plastmasas ķivere ar Krājbankas logo, ko būvlaukumā valkāja projekta pārraudzītāji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.