Daudzviet pasaulē brīvprātīgo darbu sen iekļauj IKP aprēķinos, bet pie mums valsts par to soda
Par laimi, cilvēki Latvijā arvien biežāk atsaucas uz aicinājumu regulāri vai reizi pa reizei brīvprātīgi kaut kur piedalīties – iet talkā, safasēt pārtikas pakas vai sistemātiski uzņemties kādus pienākumus labdarības organizācijās. Es vadu organizāciju Valmieras novada fonds, kurā ikdienas pienākumus veic vairāki algoti un brīvprātīgie darbinieki. Grāmatvedību kārto brīvprātīgais grāmatvedis. Taču izrādās – šī prakse, ko, līdzekļu trūkuma un labu nodomu vadītas, jau gadiem piekopj daudzas sabiedriskās organizācijas, ir pārkāpums! Valsts ieņēmumu dienests (VID) mūsu fondam uzlicis 500 latu naudassodu par brīvprātīgā grāmatveža darbu. Šis nav stāsts tikai par sodu vienai organizācijai, tas ir eksāmens valsts pārvaldei par demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem.
Tikko beidzies Eiropas Brīvprātīgā darba gads, kad Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā iedzīvotājus skubināja kļūt par brīvprātīgajiem. Pērnā gada nogalē valdībā arī apstiprinātas Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam, kur atbalstīta iedzīvotāju līdzdalība labākas Latvijas veidošanā, tajā skaitā labdarībā un brīvprātīgajā darbā. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds regulāri ar dažādiem projektu konkursiem cenšas šos mērķus atbalstīt finansiāli.
Šo un vēl citu argumentu dēļ VID sods par brīvprātīgo darbu ir absurds. Valsts pārvaldes līmenī veidojas pavisam ačgārna situācija – ar vienu roku valdība mudina iedzīvotājus: kļūstiet par brīvprātīgajiem, bet ar otru roku soda aktīvākos par atsaucību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.