Igaunija prātīgi atvēlēja trīs gadus interneta balsošanas ieviešanai
Dīvainā kārtā viens no galvenajiem darbiem, kuru koalīcija sev uzdevusi pēc referenduma par valsts valodu, ir maksimāli strauji ieviest iespēju balsot internetā.
Tiesa, jau kādu laiku doma par virtuālajām vēlēšanām ir klejojusi pa valdības gaiteņiem, taču līdz šim īstu pretimnākšanu nav saņēmusi. 2010.gada sākumā pirmā Valda Dombrovska valdība atlika plānus ieviest e-balsošanu gan tāpēc, ka tā nebaudītu iedzīvotāju uzticēšanos, gan tāpēc, ka pāris miljonu latu izdevumi neattaisnotu relatīvi mazo ieguvumu. Pēc tajā gadā notikušajām vēlēšanām ideja atgriezās apritē, un Dombrovska otrā valdība deklarācijā solīja izstrādāt priekšlikumus, lai balsošana būtu nodrošināta elektroniskajā vidē jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Taču drīz nāca ārkārtas vēlēšanas, un Dombrovska trešās valdības deklarācijā par e-balsošanu nav ne vārda.
Tomēr aizmirsta šī domā nebija, un drīz pēc tam, kad Klāvs Olšteins kļuva par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa Saeimas «sešinieka» līdzgaitnieks Jānis Upenieks februāra sākumā pēkšņi atskārta, ka «attiecībā uz e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā gumija ir stiepta pārāk ilgi, mums beidzot ir jāsāk rīkoties» un jāpanāk, ka jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās var balsot internetā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.