Aivars Lembergs

Kā Ventspils mērs Lembergs slēpti izveidojis savu ekonomiskās ietekmes tīklu, par ko tiek tiesāts

Aivars Lembergs (dzimis 1953.gada 26.septembrī Jēkabpilī) – viens no ilglaicīgākajiem Latvijas pašvaldību vadītājiem bagātākajiem cilvēkiem Latvijā, dēvēts par Latvijas oligarhu Nr.1. Bagātību Lembergs ieguvis, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras uzrādītajām apsūdzībām bijusi saistīta ar slēptas ietekmes iegūšanu Ventspils ostas tranzītbiznesā. Lemberga un viņa ģimenes aktīvu apmērs tiek lēsts pat miljarda ASV dolāru apmērā.

Lembergs tiek saistīts ar politiskās varas lēmumu ietekmēšanu, iespējams, nelikumīgā veidā nodrošinot partiju un politiķu finansēšanu. Lembergam uzrādīta apsūdzība sevišķi smagos noziegumos, viņš bijis arī apcietināts. Krimināllietu tagad iztiesā Rīgas apgabaltiesa.

Patlaban viņam piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts bez tiesneša atļaujas un liegums pildīt Ventspils mēra amata pienākumus. Lembergs savu ietekmi politikā un līdzdalību viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.

 

Saturs

1.Ceļš uz Ventspili – kompartija un pašvaldības vadītājs 
2. Pirmie miljoni un ārzonu tīkla izveide 
3. Ventspils ostas impērija 
3.1. Viltus investori privatizācijas sākumposmā 
3.2. Ventspils naftas privatizācija 
3.3. Latvijas Kuģniecības privatizācija 
3.4. Oponenti un Ventspils biznesa karš 
3.5. Intereses ārpus tranzīta 
4. Ietekme medijos
5. Ietekme politikā 
6. Tiesvedības pret Lembergu 
6.1. Ventspils amatpersonu lieta 
6.2. Apsūdzības 
6.3. Apcietinājums 2006.gadā 
6.4. Grinberga lieta
6.5. Anglijas tiesa 
7. Nepabeigtie kriminālprocesi, kuros turpinās izmeklēšana 
7.1. Lemberga stipendiāti 
7.2. Kukuļošana saistībā ar VN privatizāciju 
7.3. Oligarhu lieta

 

1. Ceļš uz Ventspili – kompartija un pašvaldības vadītājs

Lembergs dzimis 1953.gada 26.septembrī Jēkabpilī, kur arī mācījās un pabeidza Jēkabpils 1.vidusskolu.

1977.gadā pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista specialitāti. Studiju gados bija sabiedriski aktīvs, kļuva par studentu celtnieku vienību štāba komandieri. Pēc Universitātes pabeigšanas Lembergs norīkots darbam par inženieri Ventspils ostas rūpnīcā (tagad a/s Ventamonjaks). Tā bija pirmā reize, kad Lembergs ieradās darbā Ventspilī.

Lemberga karjera Ventspilī attīstījās saistībā ar darbu Latvijas Komunistiskajā partijā (KP). Pagājušā gadsimta 80.gadu otrajā pusē viņš bija Ventspils rajona KP komitejas sekretārs. 1987.gada nogalē Lembergs no Ventspils rajona KP komitejas tika rekomendēts augstākam amatam Latvijas PSR Komunistiskās partijas (LKP) Centrālkomitejā. Lembergs ar ģimeni (sieva Ināra) pārcēlās uz Rīgu un kļuva par LKP CK instruktoru. Lemberga raksturojumā, pirms šī paaugstinājuma bija teikts: „Perspektīvs darbinieks ar augstu atbildības sajūtu, no kura varbūt iznāks rajona vai liela saimnieciskā orgāna vadītājs.” CK instruktora amatā Lembergs nostrādāja nepilnu gadu.

1988.gada vasarā Lembergs pēc LKP Centrālās komitejas ieteikuma tika aicināts atgriezties Ventspilī, lai vadītu pilsētas izpildkomiteju. 1988.gada decembrī ar Ventspils Tautas deputātu padomes lēmumu kļuva par Ventspils tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. Kopš tā laika augstāko pašvaldības vadītāja amatu Lembergs nav atstājis.

Medijos izteiktas vairākas versijas, kāpēc Lembergs 1988.gadā nonāca Ventspils pilsētas vadītāja amatā. Viena no tām saistīta ar Kompartijas CK, lai Maskava tādējādi saglabātu ietekmi stratēģiski svarīgajā Ventspils ostā. 80.gadu beigās Ventspils osta bija viens no vadošajiem PSRS naftas un naftas produktu, ķīmisko vielu (amonjaka un akrila skābes) eksporta centriem.

Lembergs 1990.gadā tika ievēlēts LPSR Augstākajā padomē un bija starp LTF deputātiem, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Par to 2000.gadā viņš apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, viņam piešķirta arī mūža caurlaide Saeimā.

2. Pirmie miljoni un ārzonu tīkla izveide 

90.gadu sākumā Lembergs kā Ventspils izpildkomitejas vadītājs bija atbildīgs par valūtu, kas Ventspils pilsētas kasē tika ieskaitīta no Maskavas par katru tranzītā pārkrauto ķīmiskās kravas (amonjaka) tonnu. Informācija par to, cik lieli bija valūtas atskaitījumi, nav oficiāli pieejama. Grāmatā „Ēnas pār Ventspili” atrodama informācija, ka 1990.gadā Lemberga vadītās Ventspils izpildkomitejas kasē ienākuši 1,164 miljoni valūtas rubļu, savukārt 1992.gadā – 1,4 miljoni dolāru.

No Lembergam izvirzītajām apsūdzībām izriet, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Lembergs, būdams Ventspils mērs, slēpti sāka nodarboties arī ar uzņēmējdarbību. 1991.gadā un 1992.gada sākumā Ventspilī tika izveidotas pirmās naftas un naftas produktu, kā arī kālija sāls tranzīta starpniekfirmas. Kravas tika krautas caur tolaik valstij piederošajiem ostas uzņēmumiem, kas tagad pazīstami kā Ventspils nafta, Ventbunkers, Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta.

Tajā laikā Lembergs kā slēpts īpašnieks iesaistījies tranzīta biznesa starpniekfirmās, to vidū, kā liecina krimināllietas materiāli, bijušas firmas Ventrans, Puses, Multinord AG. Starpniekfirmas slēdza līgumus ar valsts uzņēmumiem par kravu pārkraušanu, maksāja tiem pašizmaksai tuvu tarifu, starpniecības peļņu paturot.

Viens no piemēriem ir naftas tranzīta biznesa starpniekfirma Puses (apgrozījums 1995.gadā pārsniedza 35 miljonus latu), kurā par 40% daļu īpašnieku 1994.gada pavasarī kļuva Panamā reģistrēta kompānija Delvar Invest. No krimināllietas materiāliem izriet, ka puse šīs ārzonas firmas daļu (caur Lihtenšteinā reģistrētu firmu Annapolis Anstalt) piederējusi Lembergam.

90.gadu sākumā tranzīta starpniekfirmas, kuru īpašnieki bija ārzonu kompānijas, izveidojās visos galvenajos kravu veidos, kurus pārkrāva Ventspils ostā – nafta un naftas produkti, kālija sāls, amonjaks, tā nodrošinot, ka Ventspils ostas tranzīta artērija nonāca slēptā Lemberga un viņam pietuvinātu cilvēku ietekmē, liecina krimināllietas materiāli.

3. Ventspils ostas impērija

1992.-1994.gadā, kad Lembergs, kā izriet no krimināllietās materiāliem, bija kļuvis par vienu no slēptiem tranzīta starpniekuzņēmumu līdzīpašniekiem, sākās ostas uzņēmumu valstij piederošo daļu privatizācija. Lielākie privatizējamie uzņēmumi bija Ventspils nafta (VN), Ventspils tirdzniecības osta (uz tās bāzes tika izveidots Kālija parks, Ventspils Coul Terminal, Ventspils Grain Terminal), no VN atdalītais Ventbunkers, kā arī amonjaka pārkraušanas terminālis Ventamonjaks.

3.1. Viltus investori privatizācijas sākumposmā

Ventspils ostas uzņēmumu privatizācijā tika izmantotas tranzīta starpniekfirmas. Piemērs ir kālija sāls pārkraušanas biznesa privatizācija, kas tika īstenota 1993.gada maijā, dibinot a/s Kālija parks (KP). No valsts uzņēmuma Ventspils tirdzniecības osta tika atdalīta ar kālija sāls pārkraušanu saistītā infrastruktūra, kas tika ieguldīta a/s KP. Vienlaikus ar valsti par KP dibinātāju un līdzīpašnieku kļuva arī starpnieks kālija sāls pārkraušanā – Šveicē reģistrēta kompānija Multinord, Latvijā reģistrēta firma Ventkālijs un arī Ventspils pašvaldība. Valstij, kas ieguldīja kālija sāls pārkraušanas termināli, KP piederēja tikai 35%, bet akciju vairākumu kontrolēja starpnieki – Multinord un Ventkālijs.

Krimināllietas materiāli liecina, ka abu privāto kompāniju slēpts īpašnieks bija arī Lembergs. Līdzīgs modelis tika izmantots arī Ventamonjaks un Ventbunkers dibināšanā un valstij piederošo daļu privatizācijā. Lēmumus par šo uzņēmumu valsts daļu nodošanu privatizācijai 1995.gada rudenī pieņēma ekspremjera Māra Gaiļa (LC) valdība. (2001.gada 11.jūlijā Gailis ar Kālija parkam piederošu jahtu Milda devās nepilnus divus gadus ilgā ceļojumā apkārt pasaulei.)

3.2. Ventspils naftas privatizācija

1997.gada vasarā, ar premjera Guntara Krasta (TB/LNNK) valdības lēmumu Lemberga ietekmē nonāca 37% VN akciju (VN koncernā ietilpa arī cauruļvadu kompānija LatRosTrans). Jau no 90.gadu vidus Lembergs valdības aprindās lobēja ideju, ka ietekmi VN nedrīkst atdod Rietumu vai Krievijas investoriem, ka VN privatizācija jāsāk ar akciju pārdošanu vietējo tranzīta firmu izveidotajai a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT). Toreiz nebija ziņu, ka viens no šī uzņēmuma patiesajiem īpašniekiem, iespējams, ir arī Lembergs. Laikā, kad noritēja VN privatizācija, Lembergs bija valsts pilnvarnieks VN.

VN privatizācijas līgums, kura gatavošanā iesaistījās Lembergs, vēlākos gados tika atzīts par valsti pazemojošu – LNT ieguva pilnīgu kontroli pār VN. Bez saskaņošanas ar LNT valsts nevarēja pieņemt nevienu lēmumu par VN, nevarēja pat lemt par pārējo valstij piederošo VN akciju privatizāciju. Ar VN privatizācijas līgumu un LNT vēlmi palielināt ietekmi uzņēmumā 90.gadu beigās tika saistīta vairāku valdību un ekonomikas ministru krišana.

Pēc VN 37% akciju privatizācijas naftas un naftas produktu tranzīta starpniecībai tika izveidota firma TransOilSystem (TOS). Tā bija starpnieks līgumu slēgšanā starp klientiem austrumos un VN. TOS īpašnieki bija ārzonu firmas, uz ārzonu firmu kontiem arī tika pārskaitīta starpniecībā nopelnītā nauda.

Ģenerālprokuratūras izmeklēšanā savāktie materiāli liecina, ka galvenais noteicējs shēmas radīšanā bijis Lembergs. Luksemburgas kompetentajām iestādēm nosūtītais tiesiskās palīdzības lūgums liecina, ka ar TOS starpniecību no 2001. līdz 2006.gadam kopumā par 85 miljoniem dolāru „ļaunprātīgi tikusi samazināta VN peļņa.”

VN privatizācija tika pabeigta 2006.gada oktobrī, kad Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē tika pārdotas atlikušās valstij piederošās VN akcijas – 37,8%. Par to īpašnieku kļuva starptautiskā koncerna Vitol meitasfirma Euromin Holdings (Kipra). Līdz pat 2009.gada beigām Vitol tika saistīts ar Lemberga ietekmi. Par to liecināja arī fakts, ka VN vadībā atradās ar Lembergu saistītas personas. Pēc tam Vitol attiecības ar Lembergu sarežģījās un VN vadība nonāca un joprojām atrodas Vitol meitasfirmas kontrolē. Līdz ar to Lembergs kopš 2009.gada beigām ir zaudējis ietekmi VN.

2003.gada sākumā VN ietekme Latvijas ekonomikā saruka, jo Krievija (valsts uzņēmums Transņeft) pārtrauca naftas tranzītu pa naftas cauruļvadu uz Ventspils ostu. Šis Krievijas lēmums tiek skaidrots ar to, ka Lembergs nav spējis vienoties ar Krievijas uzņēmumu par naftas tranzīta tarifu samazināšanu un daļas VN pārdošanu.

3.3. Latvijas Kuģniecības privatizācija

Ar Lemberga politisko un ekonomisko ietekmi saistīta arī 2002.gada pavasarī un vasarā īstenotā valsts a/s Latvijas kuģniecība (LK) privatizācija. Tās rezultātā par LK lielāko īpašnieci kļuva toreiz Lemberga kontrolē esošā a/s VN (Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē Rīgas Fondu biržā pārdeva 51% LK akciju par 35,7 miljoniem latu).

Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un Šķēle kopā ar dažiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām – Tautas partijai, Latvijas ceļš un TB/LNNK. Krimināllietas dokumentos redzami pieraksti izmaksām, ko atsevišķi ventspilnieki veikuši pēc LK privatizācijas. Iepretim saīsinājumiem T.B. ir skaitļi 1 000 000 USD un 500 000 USD, pretim Taut.P skaitlis – 1 000 000 USD, bet iepretim L.C. skaitlis 250 000 USD. TP, LC un TB/LNNK līderi naudas saņemšanu par LK privatizāciju kategoriski nolieguši. Kopš 2010.gada beigām LK ir koncerna VN lielākā īpašnieka Vitol kontrolē.

3.4. Oponenti un Ventspils biznesa karš

Ar jēdzienu “Lemberga oponenti” tiek saprasti galvenokārt četri bijušie Lemberga biznesa partneri naftas un naftas produktu tranzītbiznesā. Šīs personas ir miljonāri, uzņēmēji Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs. Viņi visi kopā ar Lembergu bija/ir faktiskie Ventspils ostas uzņēmumu īpašnieki.

Domstarpības starp Lembergu un pārējiem uzņēmējiem sākās 2002.gadā, taču dziļā konfliktā, kurš Latvijā ieguva „Ventspils kara” apzīmējumu, izvērtās 2005.gada beigās. Kopš tā laika abu pušu konflikts nav rimis – opozicionāri uzskata, ka Lembergs vēlējās viņiem negodīgi atņemt daļu naftas un naftas produktu tranzīta biznesa.

3.5. Intereses ārpus tranzīta

Lemberga ekonomiskā ietekme Latvijā tiek saistīta arī ar līdzdalību uzņēmumos, kas ir ārpus tranzītbiznesa. Medijos izskanējušas ziņas, ka Lembergs kā slēpts īpašnieks, iespējams, ir arī bruģa ražošanas firmā Ventbetons, informāciju tehnoloģiju kompānijās RIX Technologies, Corporate Solutions, ar vēja enerģijas ražošanu saistītajā uzņēmumā Enercom Plus un biodegvielas ražošanas uzņēmumā BioVenta. Lemberga ģimene ir arī vērienīgu nekustamo īpašumu (lauku zemes un meži) īpašniece.

90.gadu beigās, pēc tam, kad daļa VN bija privatizēta un nonākusi ar Lemberga ietekmi saistītās a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) īpašumā, ar Lemberga ietekmi toreiz saistītais tā sauktais Ventspils grupējums interesējās par Latvenergo, Lattelecom, Latvijas kuģniecības privatizāciju.

Pret Lemberga ietekmi un interešu īstenošanos toreiz cīnījās Tautas partijas dibinātājs ekspremjers Andris Šķēle. Tūkstošgades sākumā abi salīga nosacītu mieru, medijos to nosaucot par Lemberga un Šķēles „vienošanos par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu”.

4. Ietekme medijos

1998.gada vasarā, gadu pēc VN 37% akciju privatizācijas, VN izsolē nopirka a/s Preses nams (PN). Līdz ar PN privatizāciju Lemberga ietekmē nonāca arī daļa toreiz lielāko mediju – laikraksti Neatkarīgā Rīta Avīze, Vakara Ziņas, Rīgas Balss, Sports. Šo mediju pārvaldībai tika izveidota VN meitasfirma SIA Mediju nams. 2008.gada decembrī VN sev piederošās Mediju nams daļas pārdeva VN koncernā ietilpstošajai a/s Latvijas kuģniecība (LK), un Mediju nams nonāca LK piederošas meitasfirmas Lasco Investment īpašumā.

2010.gada janvārī Mediju nams tika vēlreiz pārdots un par uzņēmuma īpašniekiem līdzīgās daļās kļuva tā darbinieki Armands Puče, Lilita Seimuškāne un Uldis Dreiblats. Šī Mediju nama pārdošana sakrita ar laiku, kad Lembergs bija zaudējis kontroli pār VN un, kad bija skaidrs, ka ar laiku varētu tikt zaudēta arī Lemberga ietekme LK. Tāpēc šī Mediju nama pārdošana dēvēta par formālu un tikusi saistīta ar to, lai Lembergs saglabātu ietekmi pār šo izdevniecību.

Lemberga ietekme medijos saistīta ne tikai ar uzņēmumu Mediju nams. Iespējams, ar Lemberga kā slēpta īpašnieka ietekmi saistīta arī izdevniecība Dienas Mediji, kuru 2009.gada jūlijā pārdeva zviedru mediju koncerns Bonnier un kas izdod laikrakstus Diena, Dienas Bizness, kā arī virkni žurnālu. Uzņēmuma pārvaldē atrodas cilvēki, kas kalpojuši Lemberga interesēm tranzītbiznesā, taču pats Lembergs noliedz, ka būtu Mediju nams vai Dienas Mediju līdzīpašnieks.

 

5. Ietekme politikā

Lembergs ir reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij dibinātājs (1994.gads) un priekšsēdētājs. Šī reģionālā partija ir apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnere. 9. un 10.Saeimas vēlēšanās Lembergs bija ZZS premjera kandidāts. Par ZZS premjera kandidātu Lembergs izvirzīts arī pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Ar Lemberga finansiālo ietekmi jau kopš 90.gadu vidus saistītas vairākas valdošās Latvijas Saeimas partijas – Latvijas ceļš (LC), Demokrātiskā partija Saimnieks, Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija, TB/LNNK, kas saņēmušas gan legālus ziedojumus no Ventspils tranzītuzņēmumiem, gan arī prokuratūra turpina pārbaudi par iespējamu kukuļošanu.

Pēdējos divos gados Lemberga politiskā ietekme tiek saistīta ar vairākiem pretrunīgiem Saeimas balsojumiem – ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu neapstiprināšanu amatā, tiesneša Māra Vīganta (2007.gada 14.martā pieņēma lēmumu par Lemberga apcietināšanu) neapstiprināšana Augstākās tiesas tiesneša amatā. Tāpat arī 2010.gada decembrī notikušais Saeimas balsojums par krimināltiesību eksperta Andreja Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Ietekmi valdošajās politiskajās partijās Lembergs esot īstenojis ar dažu partiju līderu starpniecību.

Partijā Latvijas ceļš, kas līdz 2002.gada notikušajām 8.Saeimas vēlēšanām bija viena no valdošām partijām, kā redzamākie Lemberga ietekmes cilvēki tiek minēti ekspremjers, bijušais satiksmes ministrs un viens no partijas līderiem Vilis Krištopans, bijušais LC Saeimas frakcijas vadītājs Andrejs Panteļējevs (tagad laikraksta Diena komentāru nodaļas vadītājs). Par to, ka Andrejs Panteļējevs – viens no Latvijas ceļa līderiem un vairāku parlamentu deputātiem – bija saistīts ar Lembergu, publiskas liecības sniedzis bijušais LC valdes loceklis, viens no šīs partijas dibinātājiem, eksministrs Druvis Skulte. 2007.gada aprīlī LTV raidījumā De facto Skulte atzina, ka Panteļējevs ir minams to politiķu skaitā, kas savā darbībā bijuši tieši pakļauti smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils domes priekšsēdētāja Lemberga ietekmei.

Mediji ziņoja, ka neilgi pirms 7.Saeimas vēlēšanām (1998.gada 3.oktobris) vairākas partijas, to vidū LC, bija slēgušas līgumus ar Lemberga vadīto partiju Latvijai un Ventspilij, uzņemoties saistības, par kurām pirms tam nebija zināms. Lemberga vadītās partijas sadarbības līgumu ar LC, par kuru ziņoja mediji, no LC puses bija parakstījis Panteļējevs (tolaik LC valdes priekšsēdētājs). 2002.gada pavasarī, kad mediji ziņoja par īpašajiem sadarbības līgumiem, Panteļējevs atzina, ka LC līgumu nepildīja, un norādīja, ka partijai līgums bijis vajadzīgs tāpēc, ka otra puse solījusi aicināt reģiona cilvēkus balsot par LC. Toreiz Panteļējevs teica, ka pēc dokumentu parakstīšanas partija saņēmusi finansiālo atbalstu no Ventspils uzņēmumiem. LC finanšu pārskats liecina, ka 1998.gada septembra beigās toreiz Lemberga kontrolē esošā Ventbunkers LC ziedojusi 25 000 latu. Par bijušo LC līderu, piemēram, ekspremjera Krištopana un Birkava saistību ar Lemberga ietekmi vedinājuši spriest arī ieraksti, kas atrodami tā sauktajos Lemberga stipendiātu sarakstos (piem. V.Krišt, Pleskavas šoseja (Birk), Pleskavas šoseja (brīvosta) u.tml.) Medijos izskanējis, ka par Pleskavas šoseju kuluāros tikusi dēvēta partija LC.

Lemberga ietekme esot bijusi arī partijā TB/LNNK un ar to saistītajiem uzņēmējiem. Lai arī konkrēti fakti, par TB/LNNK līderu saikni ar Lembergu līdz šim nav publiskoti, medijos izskanējušas ziņas liecina par iespējamo saistību ar Ventspils mēru. Piemēram, naftas tranzīta biznesā iesaistītais firmas ManTess bijušais īpašnieks Jūlijs Krūmiņš Rīgas apgabaltiesā ar Lembergu saistītās krimināllietas ietvaros ir liecinājis, ka 2007.gadā par Lembergam vajadzīgā VN privatizācijas lēmuma pieņemšanu tolaik valdošajām partijām – Latvijas ceļš, TB/LNNK un Demokrātiskā partija Saimnieks – iedalītas 21% akciju firmā Latvijas naftas tranzīts (LNT), kas kļuva par VN privatizētāju. Katrai partijai tikuši 7% akciju. Galīgo lēmumu par VN privatizāciju toreiz pieņēma Guntara Krasta (TB/LNNK) valdība, tēvzemietis Roberts Zīle tad bija finanšu ministrs.

TB/LNNK saistība ar Lembergu izskanējusi arī tā sauktajā stipendiātu lietā. Pēc vienas no versijām, stipendiātu sarakstā atrodamā iesauka „Zvaigznīšu brīdis”, iespējams, identificējama ar partiju TB/LNNK vai atsevišķiem tās līderiem. Atskaitēs par izdevumiem 2002.gadā (8.Saeimas vēlēšanu gads) redzams, ka „Zvaigznīšu brīdim” atvēlētie tēriņi veidojuši 230 841 ASV dolāru. TB/LNNK līderi nolieguši jebkādu nelikumīgu finansējumu saņemšanu no Lemberga.

Par partijas atbalstīšanu prokuratūrā liecinājuši vairāki Lemberga līdzgaitnieki, viņa vadītās Biznesa attīstības asociācijas dibinātāji. Tā Ventspils uzņēmējs Jānis Blažēvičs prokuratūrā liecinājis: „Prok.jaut: Kāpēc Biznesa attīstības asociācija lēma par jautājumiem, kuri nekādā mērā nav saistīti ar tranzīta biznesu, 2001.gada 11.jūnija sapulcē tika nolemts sniegt finansiālu palīdzību TB 160 000 USD apmērā? J.Blaževiča atbilde: Pie šī jautājuma izskatīšanas es piedalījos. Sakarus ar partijām regulēja mērs. Tā varētu būt Tēvzemei un brīvībai.”

Kopš 90.gadu vidus ar Lemberga ietekmi saistītas arī apvienībā ZZS ietilpstošās partijas Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija. Lemberga krimināllietas materiāli liecina, ka LZS ar Ventspils mēra atbalstu saistīts finansējums savulaik tika nodrošināts ar partijas biedra, bijušā a/s Ventamojaks vadītāja Krista Skujas (miris 2009.gadā) starpniecību. Par būtiskāko Lemberga ietekmes cilvēku ZZS minēts LZS līderis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Par vienu no svarīgākajiem Lemberga cilvēkiem ZZS rindās dēvēts Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs bijušais Saeimas spīkers, tagad Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

6. Tiesvedības pret Lembergu

Pret Lembergu LR Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības par iespējamo iesaisti virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu. Kriminālprocesu par Lemberga iespējamiem noziegumiem prokuratūra sāka 2005.gada rudenī. Medijos šis kriminālprocess tika dēvēts par Ventspils amatpersonu lietu.

Šīs lietas ietvaros prokuratūra izdalījusi vairākus atsevišķus kriminālprocesus, divi no tiem nodoti tiesai un apvienoti vienā tiesvedībā, ko iztiesā Rīgas apgabaltiesa. Prokuratūras izmeklēšanā atrodas vēl vismaz divi kriminālprocesi, kas izdalīti no 2005.gadā sāktās lietas – viens no tiem saistīts ar iespējamo VN privatizācijas ietvaros notikušo politisko partiju kukuļošanu, otrs – ar iespējamo Lemberga vadībā īstenoto politiķu kukuļošanu. Liecības pret Lembergu snieguši vairāki ar Ventspils ostas tranzīta biznesu saistīti uzņēmēji, arī ilggadēji Lemberga advokāti (Gints Laiviņš-Laivenieks, Rūdolfs Meroni). Vairāki Lembergam īpaši pietuvināti cilvēki ir pēkšņi miruši, pirms sākuši liecināt – viņu vidū ir arī par Lemberga “kasieri” dēvētais Laimonis Junkers, kas mīklainos apstākļos 55 gadu vecumā mira Paragvajā. Junkera nāve tika paziņota 2009.gada oktobra sākumā, viņa pīšļu pelnus apglabāja Latvijā. Junkers bija atbildīgs par Ventspils biznesa melno kasi jeb 5% fondu no kura tika maksātas arī tā sauktās Lemberga stipendijas.

6.1. Ventspils amatpersonu lieta

Pirmo apsūdzību kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā Ģenerālprokuratūra Lembergam cēla 2006.gada 20.jūlijā.

Tajā pat dienā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms 9.Saeimas vēlēšanām Lembergu nominēja par premjera kandidātu. Lembergam šajā lietā apsūdzības uzrādītas pēc trim Latvijas Kriminālkodeksa pantiem par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu, esot interešu konfliktā un dokumentu viltošanu. Šīs apsūdzības pamatā bija Lemberga kā valsts amatpersonas iespējamā līdzdalība Kālija parks privatizācijā un šīs uzņēmējsabiedrības īpašuma daļu iegūšanā ar Multinord AG starpniecību.

Otrreiz apsūdzības Lembergam par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, un nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijā, prokuratūra cēla 2007.gada 14.martā.

Vienlaikus ar šo apsūdzības celšanu prokuratūra lūdza tiesu Lembergam piemērot stingrāko drošības līdzekli – apcietinājumu. Apsūdzības tika celtas tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros.

2008.gada vasarā Ģenerālprokuratūra pabeidza izmeklēšanu daļā Lembergam inkriminēto noziegumu. Vienu ar Lemberga iespējamiem noziegumiem saistīto krimināllietu tiesai nodeva 2008.gada augustā, otru oktobrī, kad arī Rīgas apgabaltiesa abus kriminālprocesus apvienoja vienā krimināllietā. Lietā ir kopumā 148 sējumi.

2008.gada rudenī lietas iztiesāšanu uzticēja Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesim Borisam Geimanam. Krimināllietas iztiesāšana sākās 2009.gada 16.februārī. Lietu izskata tiesneša Geimana vadīta tiesnešu kolēģija četru tiesnešu sastāvā. Lembergs un viņa aizstāvji līdz šim aktīvi izmantojuši jebkuru tiesisku iespēju procesa juridisko gaitu vilcināt, gan vēršoties ar noraidījumiem pret prokuroriem, gan tiesnesi.

Kopā ar Lembergu krimināllietā apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis. Neviens no viņiem savu vainu neatzīst.

2011.gada 22.decembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis pieņēmis lēmumu par kriminālprocesu izbeigšanu pret Lembergu par viņa iespējamo līdzdalību noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā. Prokuratūras lēmums izbeigt kriminālprocesu daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nav saistīts ar tā saukto „stipendiātu lietu”. Kriminālprocess, kuru prokuratūra izbeigusi, bija saistīts ar aizdomām, ka Ventspils mēram piederošā ēka Rīgā, pie Māras dīķa atjaunota par viņam, iespējams, slēpti piederošās a/s Kālija parks naudu. Proti, ka Lembergs sev piederošo īpašumu Rīgā, O.Vācieša ielā 31, varētu būt „uzlabojis” kopumā par 438 000 latu Kālija parka naudas.

6.2. Apsūdzības

Krimināllietā, kuru izskata Rīgas apgabaltiesa, Lembergs apsūdzēts virknē sevišķu smagu noziedzīgu nodarījumu.

Kukuļa izspiešana. Lembergs apsūdzēts par to, ka, būdams amatpersona un izmantojot savu dienesta stāvokli, vairākkārt izdarīja kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros (239 670 latu), kā kukuli izspiežot trīs ar Ventspils ostas tranzīta biznesu saistītu kompāniju – SIA Puses, SIA VentCompany un SIA Lat Transnafta kapitāla daļas. Apsūdzība sastāv no trīs epizodēm – noziedzīgiem nodarījumiem, kas risinājušies 1994.gadā un 1995.gadā.

Naudas legalizācija. Lembergam izvirzīta arī apsūdzība par to, ka personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, kā arī organizētā grupā, viņš izdarījis noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu lielā apmērā (4 916 900 latu), pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu un mantas iegūšanas noziedzīgumu. Par šo nodarījumu apsūdzība uzrādīta arī Anrijam Lembergam un Ansim Sormulim. Apsūdzība balstīta uz darījumu, kas īstenots saistībā ar Ventspilī lielāko tirdzniecības centru TC Tobago.

Dokumentu viltošana. Lembergs apsūdzēts arī par nepatiesu dokumentu sastādīšanu un to izsniegšanu (dienesta viltojums). Apsūdzība celta par to, ka 1996.gadā nolūkā slēpt Lihtenšteinā reģistrēto Vent Company 30 akciju piederību, Lembergs nolēma sastādīt nepatiesu dokumentu ar atpakaļejošu datumu.

Dienesta stāvokļa izmantošana. Lembergs kā valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, apsūdzēts par to, ka veicinājis un piedalījies mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti, izdarot to mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ. Apsūdzības pamatā ir 2000.gada februārī slēgts Ventspils brīvostas un Ventspils Apvienotās Baltijas bankas kredīts, ar kuru osta no bankas uz trīs gadiem aizņēmās trīs miljonus dolāru. Šo ostas kredītu, bankā noguldot trīs miljonus dolāru, garantēja Lembergam un viņa bērniem kā patiesā labuma guvējiem piederoša Nīderlandes ārzona NFS (pieder Antiļu salu kompānijai Barnaby), liecina krimināllietas materiāli.

Nepatiesas ziņas amatpersonas deklarācijā. Lembergam uzrādīta arī apsūdzība par to, ka apzināti norādījis nepatiesas ziņas amatpersonas deklarācijās. Apsūdzība celta par Lembergam piederošas mantas (ārzonu firmu kapitāla daļu) nenorādīšanu amatpersonas deklarācijās par laiku no 1999. līdz 2007.gadam, kopumā par vairāk nekā miljonu latu. Deklarācijās neuzrādīto ārzonu firmu daļu, kontu, ieguldījumu skaits pārsniedz divus desmitus.

Kukuļņemšana. Lembergs apsūdzēts arī par to, ka būdams amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, personiski vairākkārt izdarījis kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros ar kukuļu izspiešanu. Apsūdzības pamatā ir kukuļa saņemšana laikā no 1994.-1995.gadam, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu no uzņēmēja Aināra Gulbja, izmantojot draudus, lai iegūtu 38 Multinord (Kālija parks dibinātāja) akcijas – kopumā 15 572 latu nominālvērtībā.

Interešu konflikts. Lembergam ir celta apsūdzība arī par iespējamo atrašanos interešu konfliktā, par Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēža amatu izmantošanu, lai, iespējams, nodrošinātu labumu sev un ģimenei. Ģenerālprokuratūra šo apsūdzību pamatojusi ar vairāk nekā 200 epizodēm.

6.3. Apcietinājums 2006.gadā

2007.gada 14.martā Lembergam uzrādīja jaunu apsūdzību un tiesa piemēroja prokuratūras pieprasīto stingrāko drošības līdzekli – apcietinājumu. Lembergs apcietinājumā (Matīsa cietumā, vieninieka kamerā) atradās līdz 2007.gada 10.jūlijam, kad, izskatot Lemberga pārsūdzības prasību, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda nolēma viņam piemērot mājas arestu. 2008.gada 22.februārī tika atcelts arī mājas arests.

6.4. Grinberga lieta

2006.gada maijā Ģenerālprokuratūra Lembergam cēla apsūdzību, ka, būdams valsts amatpersona, viņš ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarīja tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Šī lieta medijos ieguva „Grinberga lietas” vārdu, jo bija saistīta ar Lemberga kā Ventspils mēra atteikšanos pildīt Ministru kabineta (Aigara Kalvīša vadītā valdība) rīkojumu par Ventspils pašvaldības opozīcijas deputāta Ojāra Grinberga (Jaunais laiks) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Lembergs šo apsūdzību dēvēja par absurdu.

Krimināllietu pirmajā instancē izskatīja Kuldīgas rajona tiesa, un 2007.gada 22.maijā tiesa Lembergu pilnībā attaisnoja, nesaskatot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Prokuratūra tiesas lēmumu pārsūdzēja, taču gan apelācijas, gan kasācijas instances – Kurzemes apgabaltiesa un Augtākās tiesas (AT) Senāts – atstāja spēkā Lembergu attaisnojošo lēmumu. Pamatojoties uz Grinberga lietas iztiesāšanas rezultātu Lembergs medijos uzsver, ka ir trīsreiz attaisnots.

6.5. Anglijas tiesa

2010.gada beigās kontroli Latvijas kuģniecībā ieguva koncerna Ventspils nafta lielākais īpašnieks Vitol. 2011.gada sākumā Vitol iesniedza prasību Lielbritānijas Augstākās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā, prasot no Lemberga piedzīt 135 miljonus dolāru. Šī tiesvedība saistīta ar LK piederošo kuģu fraktēšanu caur ārzonu kompānijām, un tās ietvaros Lembergam tiek pārmests, ka viņa vadībā ar LK menedžmenta rokām par 135 miljoniem dolāru, iespējams, samazināti uzņēmuma ienākumi no kuģu fraktēšanas.

7. Nepabeigtie kriminālprocesi, kas turpinās

Ģenerālprokuratūra saistībā ar Lemberga iespējamiem noziegumiem izmeklē vēl vairākus kriminālprocesus.

7.1. Lemberga stipendiāti

Ģenerālprokuratūra saistībā ar Lemberga iespējamiem noziegumiem izmeklē vēl vairākus kriminālprocesus. Viens no tiem saistīts ar, iespējams, Lemberga īstenoto politisko partiju un politiķu ilgstošu kukuļošanu. Latvijas medijos šis kriminālprocess nodēvēts par tā saukto „Lemberga stipendiātu lietu”.

Lemberga finansiālo ietekmi uz politiskajām partijām 2008.gada vasarā atklāja prokuratūras izmeklēšanā iegūti materiāli, kuri liecināja par, iespējams, ilgstoši veiktiem nelikumīgiem maksājumiem no Ventspils biznesa melnās kases. Neoficiālā informācija par iespējamiem maksājumiem partijām medijos nonāca jau 2007.gada pavasarī neilgi pēc Lemberga aresta. Izskanēja aizdomas, ka Lembergs, iespējams, vadījis sistēmu, kas nodrošinājusi nelikumīgu finansiālu atbalstu valdošām partijām. Atsevišķi Lemberga krimināllietas materiāli atklājuši, ka uzskaite par iespējamiem maksājumiem politiskām partijām un politiķiem lielākoties ir šifrēta ar segvārdiem, partiju nosaukumu abreviatūrām un iesaukām. Tas apgrūtina šīs lietas izmeklēšanu.

Lembergs noliedzis „stipendiātu saraksta” eksistenci. Nelikumīgu maksājumu saņemšanu noliegušas arī „sarakstos” atšifrējamās partijas un to līderi. Izņēmums ir partijas Jaunais laiks bijušais līderis Einars Repše, kurš prokuratūrai apstiprinājis, ka partija 2002.gadā pirms 8.Saeimas vēlēšanām caur trešajām personām, saņemusi ziedojumus, kas, iespējams, nākuši Ventspils melnās kases.

Izmeklēšanu tā sauktajā stipendiātu lietā prokuratūra turpina kriminālprocesā. Sīkāka informācija par izmeklēšanas gaitu medijiem nav sniegta.

7.2. Kukuļošana saistībā ar VN privatizāciju

2010.gada Ģenerālprokuratūra sāka atsevišķu kriminālprocesu par 1997.gada vasarā notikušo a/s Ventspils nafta privatizāciju un ar tās īstenošanu saistīto, iespējamo, trīs tolaik valdošo partiju Latvijas ceļš, TB/LNNK, Demokrātiskā partija Saimnieks kukuļošanu. Izmeklēšana šajā lietā turpinās, prokuratūra nesniedz informāciju par tās gaitu.

7.3. Oligarhu lieta

2011.gada maijā atklājās, ka Lembergs ir iesaistīts arī KNAB sāktajā kriminālprocesā, kurš ieguvis „oligarhu lietas” vārdu. KNAB izmeklētāji veica kratīšanas Lemberga dzīvesvietā, plašā meža ieskautā īpašumā Puzes pagasta Vecupēs un Lemberga darba kabinetā Ventspils pašvaldībā. Šajā kriminālprocesā KNAB noskaidro, vai trīs Latvijas oligarhi – Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – nav slēpti saistīti ar vairākiem būtiskiem Latvijas uzņēmumiem, tajā skaitā vienu no lielākajām Rīgas brīvostas kompānijām Rīgas tirdzniecības osta un nacionālo lidsabiedrību airBaltic. Lietas ietvaros KNAB veicis kratīsanu vairāk nekā 40 vietās, savukārt parlamenta noraidītais lūgums atļaut kratīsanu Šlesera dzīvesvietās kļuva par iemeslu prezidenta Zatlera lēmumam rosināt 10.Saeimas atlaišanu. Sīkāka informācija medijiem arī par šo izmeklēšanu netiek pausta.

 

Atsauces

 

• Seleckis V. “Ēnas pār Ventspili”, http://issuu.com/mazaisguntis/docs/enas_par_ventspili
• http://gramataselektroniski.wordpress.com/2010/12/30/enas-parventspili-vilis-seleckis/
• http://www.lembergs.info/lat/gallery/gramatas/
• L.Lapsa, I.Saatčiane. „Kā nozagt miljardu. Rokasgrāmata A.Lembergs”, izdevniecība „Baltic Screen”, 2010
• Kandidāti uz  delnas:  http://kandidatiuzdelnas.lv/media/file/Lembergs/Vienosanasar%20Latvijascelu.pdf

 

Pēdējās ziņas

 

• 1. Lembergs joprojām nestartēs vēlēšanās
• 2. Anglijas tiesā Lembergs cieš sagrāvi 
• 3. KNAB krata trīs oligarhu īpašumus
• 4. Pirms referenduma visvairāk reklamējusies „Vienotība” un Lembergs