Nacionālais romantisms atkal modē. Un kā gan savādāk lai nosauc smalkām pērlītēm un zīda diegiem izrakstīto tautumeitas vainadziņu, kuru, kā izrādās, var izmantot arī kā griestu lampu. Izstādei tapušais Andras Gulbes šāgada darbs izmērā krietni pārsniedz jebkuras līdz šim redzētas variācijas par tēmu – latviešu tautumeitas galvasrota.
Izstādē apskatāmi gan dažādi gaismas ķermeņi, gan gleznotāju, fotogrāfu un tekstilmākslinieku darbi, kuru dominante ir gaismas avots
Tas sākās 1880.gadā, kad Tomass Edisons izgudroja pirmo elektrisko spuldzi. Cauri gadsimtiem gaismas ķermeņa vieta un loma apdzīvotā telpā revidēta desmitiem, ja ne simtiem reižu - no funkcionāla gaismas avota līdz stila ikonai, no nesasniedzamas luksusa preces līdz pašsaprotamai plašpatēriņa precei. Taču pat šodien katrs piektais planētas iedzīvotājs ne reizi nav pamēģinājis, kā tad strādā šis inženierzinātnes meistarstiķis - elektrība. Tikmēr Latvija jau 1887.gadā uzcēla Baltijā lielāko elektrostaciju, kas ar mākslīgo gaismu apgādāja gan Rīgas Pirmo teātri, gan citas centra ēkas. Arī latviešu vecmeistaru darinātie gaismas ķermeņi droši rakstāmi sava laika stila vadzvaigžņu rindās. Dažus no tiem skatītājiem iepazīt piedāvā jaunatvērtā izstāde Gaismas avots, kura ļauj gan salīdzināt viena stila, bet dažādu mākslinieku radītos gaismas ķermeņus, gan precīzi ieskicē telpu apgaismojuma vēsturisko evolūciju.
