No labās: Uldis Dumpis (Beverlijs), Lolita Cauka (sieva Violeta) un Anete Saulīte (kalpone Monevata).
Nacionālā teātra izrāde stāsta par to, kā pietrūkst, lai ģimenē būtu labi
Noskatījos izrādes Osedžas zeme ģenerālmēģinājumu, un, šķiet, mums būs vajadzīgs psihoterapeita vai psihiatra viedoklis! Kas ar viņiem tur notiek? Kā tas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotājiem? - teica Ir redaktore Dace Smildziņa un uzaicināja mani uz pirmizrādi. Nav brīnums, ka sajutu Daces apjukumu, jo tieši apjukums valdīja kaut kur dziļi fonā dažādajās Vestonu saimes izdarībās izrādē. Apjukušas dvēseles, kas kustas no notikuma uz notikumu, no kļūdas uz kļūdu, no iegribas uz iegribu, no vēlmes uz vēlmi, no viedokļa uz viedokli un no attieksmes uz attieksmi. Kas var ievest ģimeni tik lielā apjukumā, ka tā piedzīvo neuzticību, nodevību, vardarbību, izsmiešanu, ļaunumu, lepnību, dusmas, ko atšķaida ar pieķeršanos, ilgām, vajadzību pēc tuvības, cerībām, kā arī nelielu devu mīlestības un īstermiņa sapratnes? Vestonu neziņas telpu noslēdz alkohols, cigaretes, medikamenti, un jaunākai paaudzei tā ir «zāle».
