Vispārēja angliskošana vs. pasaules skatījums 32

Studenti auditorijā. Foto: Raitis Plauks, F64
Ilona Nukševica
Print Friendly, PDF & Email

Par dažiem aizspriedumiem Latvijas augstākajā izglītībā

Kopumā Latvijas izglītība ir kvalitatīva, jo labākie latviešu studenti veiksmīgi konkurē ārzemēs, ir mērķtiecīgi un talantīgi. Esmu ieguvusi gan labas akadēmiskās zināšanas savā jomā, gan nelielu ieskatu profesionālajā vidē un motivāciju turpināt tajā izaugsmi. Tomēr pamanāms trūkums joprojām ir nepietiekama izglītības starptautiskā orientācija un zināšanu apmaiņa. Šoreiz vēlos izbēgt no bipolārā (un mazliet provinciālā) skatījuma “mēs” šeit Latvijā vs. “jūs” ārzemēs, tā vietā gribu vērst uzmanību uz pasaules skatījumu, kam jāsniedzas arī pāri Eiropas Savienības robežām.

Patlaban jebkuram aktīvam jaunietim un studentam ir ļoti daudz iespēju pavadīt īsāku vai garāku laiku ārzemēs. Tas izraisa bailes par “smadzeņu aizplūšanu”. Studiju un dzīvesvietas izvēle ir individuāla, un nosodīt vai censties pārliecināt jauniešus nav jēgas, taču ir nepieciešams veidot izglītības saikni ar ārpasauli un veicināt radošu kultūru kontaktu. Students/absolvents atgriežas Latvijā ne tikai ar jaunām zināšanām, bet arī izveidojis akadēmiskus un profesionālus kontaktus un spēj orientēties starptautiskos procesos.

Jau sākot bakalaura studiju programmu Latvijas Universitātē, biju pārliecināta, ka vēlos pavadīt studiju periodu ārzemēs. To veiksmīgi īstenoju, semestri pavadot “Erasmus” studentu mobilitātes programmā Itālijā, Turīnas Universitātē, kur guvu jaunas akadēmiskas zināšanas jomās, kas Latvijā maz tiek pētītas un pasniegtas lekciju kursos. Labā līmenī uzlaboju valodas zināšanas, kā arī ieguvu iespēju salīdzināt studiju vidi, citas valsts sabiedrisko un politisko ikdienu un motivāciju turpināt maģistra studijas Itālijā.

Būdama jau maģistra studente Itālijā, nenoniecināju piedāvājumu vienu studiju semestri pavadīt Ukrainā, Ivana Franko Nacionālajā Ļvovas universitātē, jo uzskatu par ļoti pareizu vienu no ES izglītības politikas mērķiem – veicināt ES un ārpus ES studentu un zināšanu apmaiņu. Jebkura starptautiska pieredze ļauj izvērtēt un salīdzināt. Uzskatu, ka tā ir neatsverama katram, kas tā vietā, lai “iebēgtu kaktā un nelaistu nevienu savā sētā”, izvēlas vairāk zināt, saprast un saskatīt lokālo globālajā un globālo lokālajā.

Nesekot augstskolu ranga tabulai

Daļa Latvijas jauniešu izvēlas sākt studijas ārzemēs, izvēloties Lielbritānijas, Skandināvijas vai citu Eiropas valstu augstskolas, praksē tā arī neiepazīstot Latvijas augstskolu vidi un tās sniegtās zināšanas. Arī šī ir galējība, jo bakalaura līmenī lielākajās augstskolās tiek piedāvātas kvalitatīvas studiju programmas, kas ļauj iegūt zināšanas tieši par Latvijas vidi, aktuāliem zinātnes un sabiedrības procesiem. Ārzemēs izglītību ieguvušu absolventu problēma bieži ir tieši neinformētība par konkrētas jomas aktualitātēm Latvijā.

Ārzemju studiju pieredze ir lieliska priekšrocība. Tomēr akli sekot pasaules augstskolu ranga tabulām ir muļķīgi, jo tās nepilnīgi atspoguļo atsevišķu programmu saturu un kvalitāti. Pilna grāda programmas (nevis apmaiņas studiju perioda) izvēle, manuprāt, varētu būt vairāk piemērota jau vienu studiju ciklu noslēgušiem studentiem (maģistra vai doktora līmenī). Latvijas augstskolām savukārt būtu jāsaprot ārzemju studentu motivācija un vajadzības dažādos studiju līmeņos.

Latvija samērā veiksmīgi ir iekļāvusies Eiropas vienotās izglītības telpā, sekojot formālajām Boloņas sistēmas vadlīnijām (ECTS kredītpunktu sistēma, maģistra un bakalaura studiju līmeņu nodalījums). Taču starptautisku studentu piesaiste nav visai efektīva un tai trūkst pārdomātas stratēģijas.

Kā piesaistīt ārzemju studentus?

Viena no iespējām, kā piesaistīt ārzemju studentus ir izmantot ES mūžizglītības programmu klāstu un attīstīt augstskolu sadarbības tīklu. Vispopulārākās “Erasmus” programmas ietvaros atbraukušie ārzemju studenti saskaras par nepietiekamo kursu izvēli angļu valodā. Pāriešana uz angļu valodu šajā gadījumā nenozīmētu visas studiju programmas angliskošanu, bet gan atsevišķu kursu izveides vai atsevišķu angliski studējošo grupu izveide. Pasniedzējiem būtu jāpārzina savs kurss, kā arī pieejamā literatūra angļu valodā.

Savukārt sadarbība ar ārpus ES valstīm iespējama “Erasmus Mundus” programmas ietvaros, veidojot kopējas studiju programmas (joint degree) vai apvienojoties vairākām augstskolām, un vienoties par studentu mobilitāti partneraugstskolu ietvaros. Pašlaik Latvijas Universitāte ir iesaistījusies vairākos šādos partneraugstskolu projektos. Tomēr gan Latvijas studenti, gan potenciālie ārzemju studenti, kas gribētu braukt uz Latviju, joprojām ir nepietiekami informēti par starptautiskām (ES finansētām) studiju iespējām ārzemēs un Latvijā.

Angļu valodai (kā vienai no izplatītākajām oficiālajām ES valodām) jākalpo, lai veicinātu zināšanu apmaiņu starptautiskā līmenī – veicinātu studentu mobilitāti, sadarbību pētījumos un dalību konferencēs. Pilnas studiju programmas piesaistītu ārzemju studentus un ļautu latviešu studentiem izvēlēties. Tomēr tā nav pašmērķis, un vispirms jāizvērtē programmas saturs (baltu filoloģiju diez vai varētu pasniegt angliski, taču starptautisko politiku vai ekonomiku – jā). Īpaši būtu jākoncentrējas uz maģistra un doktora programmu pievilcības veicināšanu ārzemju studentiem, jo tieši šajos līmeņos studenti ir visvairāk motivēti papildus jau iegūtajam grādam, iegūt tieši starptautisku studiju pieredzi.

Ko augstskolas nenovērtē

Augstskolas līdz galam nenovērtē ārpus ES valstu studentu ieinteresētību studēt Latvijā. Piemēram, tādu postpadomju telpas valstu kā Ukraina, Gruzija u.c. studenti būtu ieinteresēti doties uz Latviju, jo tā ir ES valsts, tomēr ar mazākām izmaksām un “tuvāka”. Rodas jautājums, vai viņu dēļ Latvijas augstskolas būtu gatavas piedāvāt studiju kursus vai programmas krievu valodā? Arī citu ārpus ES valstu (Tuvie Austrumi, Vidusāzija) studenti ir ieinteresēti iegūt kvalitatīvu izglītību Eiropā, un Latvija ir pievilcīga valsts.

Augstskolu absolventiem saskaroties ar profesionālo vidi, svarīgi iegūt prakses pieredzi ārzemēs. Vidzemes augstskola un Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgās augstskolas, kas piedāvā saviem absolventiem prakses vietas ārzemēs “Leonardo da Vinci” programmas ietvaros. Prakses ārzemēs ir reāla iespēja sagatavot konkurētspējīgus un Eiropas darba tirgū mobilus Latvijas speciālistus.

Uzskatu, ka “starptautiskums”, tā nav vispārēja angliskošana, skatīšanās tikai Rietumu vai Austrumu virzienā, tā ir orientācija uz studentu kā indivīdu, viņa spēju novērtēšana, radoša, inovatīvu ideju realizēšana kultūras kontakta ietvaros.

Autore ir viena no FEJS Latvija dibinātājām (Forum for European Journalism students), studē semiotikas MA Boloņas Universitātē Itālijā

 

Komentāri (32)

Andris 16.09.2011. 14.55

No kurienes autore rāvusi, ka Gruzijas skolnieki saprot krieviski? Katru mēnesi krievu internetā var izlasīt kārtēja krieva iespaidus no Gruzijas apmeklēšanas, un katru reizi tur tiek pieminēts, ka ar Gruzijas jauniešiem saprasties krieviski vairs nevar, tikai angliski. Kaut arī pret krievu tūristiem viņi ir laipni un cenšas palīdzēt.
Bez tam, Gruzijā darbojas valdības programma, ar kuru valsts finansē gruzīnu studentus mācīšanos labākajās augstskolās ārzemēs, un tās labākās skolas tiek noteiktas tieši pēc reitingu tabulām, kuras autorei tā nepatīk. Īsi sakot, ja gruzīns grib mācīties ārzemēs, bet viņa izvēlētā augstskolā nav reitingu topā, viņš valsts atbalstu nesaņems. Un pat ja tā augstskolā būs pilnīgi apkārusies ar matjoškām un balalaikām, tas nelīdzēs.

+15
0
Atbildēt

0

anita_meistere 16.09.2011. 12.28

krievija dzīvo cik…140 mijloni. aizvērts tirgus..tai skaitā darba. ar ļooti specifiskās prasības un mentalitāti.
ES vien dzīvbo 480 miljoni + angļu valodā runā teju visur pasaulē.
ja man būtu jaizvēlēs mācību valoda…es diez vai es riskētu ar krievu, ja vien nebūtu parliecināt par to, ka nakotnē vēlētos strādāt krievijā.
tālāk, tiaki un vienīgī loģiski pieņemumi. mēs gribam vieslektorus no eiropas..no biezām top100 universitātēm. vai ir kāda top100 universitāte krevijā, no kurienes aizcināt vieslektoru? nez.

tālak. mums vajadzīga krevu valoda, ja vēlamies studentus no ukrainas, grūzijas? es nedomāju, ka pēc letās izglītibas iegušanas tie paši ukraiņi tēmēs uz savas valsts darba tirgu..tie tēmēs augstāk…tai paša reitumeiropā, kur vajadzēs atkal angļu valodu.
viņi vēlas eiropejsiku izglītību, ar visu kas no tā izriet.

+15
0
Atbildēt

3

    kadrija > anita_meistere 18.09.2011. 14.37

    1. Tiesa,Krievija dzivojosie velas macities anglu valoda. Macit krieviski nav jegas. To viniem -zinu to no pieredzes dzivodams Krievija -prasa gan darba tigus, gan velme paaugstinat soc. statusu. 2. Par krievu macibspekiem -tik brivi nu gan nevajadzetu spriest. Gan Maskavas, gan St.Peterburgas, gan Kazanas universitate ir loti konkuretspejigi macibspeki. Soc.Zinatnes vispar ir gruti ‘transplantejamas’, bet eksaktas un medicina, ir cita lieta. 3.Studiju apmaina ir loti vertiga lieta, -bakalaura magistra vai doktora limeni. Vai magistrs apmaina ir vertigaks par bakalura? Varbut, bet ko viens cilveks vispar isti saprot 18 g vecuma 😉

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    kulina2 > anita_meistere 16.09.2011. 16.28

    Kā kulaks uz acs. Precīzi.
    Dīvaini ir tikai tas, ka daudzi šķietami cienījami cilvēki to neapjēdz. Pilnīgi vai jāsāk ticēt smadzeņu skalošanas teorijām. Varbūt iemesls ir banālāks- teikt visu, lai tikai pieraustos pie siles. Ja otrais variants, tad ir ārkārtīgi skumji.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    anita_meistere > anita_meistere 16.09.2011. 21.05

    iemesls ir tāds, ka gan krevijā, gan arī te ir pārāk daudz cilvēku, kas, sabrūkot sovietiem, ir zaudējuši ietekmi, varu…statusu. nespēj samierināties, ka krievs vairs nav saimnieks un noteicējs. tāpēc visiem spēkiem cenšas atgriezt “vecos labos” vienkārši brutālis staigājot pa galvām un smadzenēm…viņi ir islāpuši pēc varas, pēc kalpošanas.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Jukna 16.09.2011. 12.04

Autore raksta: “Augstskolas līdz galam nenovērtē ārpus ES valstu studentu ieinteresētību studēt Latvijā. Piemēram, tādu postpadomju telpas valstu kā Ukraina, Gruzija u.c. studenti būtu ieinteresēti doties uz Latviju, jo tā ir ES valsts, tomēr ar mazākām izmaksām un “tuvāka”. Rodas jautājums, vai viņu dēļ Latvijas augstskolas būtu gatavas piedāvāt studiju kursus vai programmas krievu valodā? Arī citu ārpus ES valstu (Tuvie Austrumi, Vidusāzija) studenti ir ieinteresēti iegūt kvalitatīvu izglītību Eiropā, un Latvija ir pievilcīga valsts.”
Interese šādiem studentiem varētu būt gan. Tomēr augstākās izlītības krievu valodā iegūšanas iespējas Latvijā jāvērtē no integrācijas viedokļa. Šobrīd zināms motīvs citvalodīgajiem apgūt latviešu valodu ir tieši vēlme studēt augstskolā. Ja tās būtu tikpat viegli pieejamas krievu valodā, tad, protams, šis motivējošais faktors zustu.

+12
0
Atbildēt

1

    mario1 > Jānis Jukna 16.09.2011. 17.59

    Aicinājums ieviest krievu valodu Latvijas augstskolās būtu vēl viens pamatīgs solis atpakaļ Latvijas rusifikācijas virzienā, Kremlis, protams, šo ideju visādi veicina,un interesanti, ka tai radušies rupori arī starp latviešiem.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu