Ēnu autobusi

Cena – viena, bet ātrāk un ērtāk

Rīgas-Liepājas autopārvadātāju kasei pērn garām pagājuši 604,4 tūkstoši latu – tie ir oficiālie valsts kompensējamie zaudējumi 2010.gadā. Taču nelegālie pārvadātāji jeb tautā saukti par „dušmaņiem” nekaunīgi turpina savu biznesu, pārvadājot tikpat nelegālus pasažierus. Šie privātie „uzņēmēji” pelna, veidojot savu pasažieru tīklu, nemaksājot valstij nodokļus un pārņemot oficiālo pārvadātāju klientus.

Ļoti populāri un rentabli maršruti ir Bauska-Rīga-Bauska un Liepāja-Rīga-Liepāja, kuros ir vismaz trīs reisi dienā, kā arī vairāki pārvadātāji. Pārvadātāji izmanto gan vieglās automašīnas, gan busiņus, kur minimālais pasažieru skaits ir astoņi cilvēki. Parasti transportlīdzeklis ceļā dodas pilns.

Četras Stradiņa universitātes komunikāciju studentes pētīja, kas liek izmantot šos pārvadātājus pasažieriem, ko iegūst pārvadātāji.

„Bauska! Iecava, Bauska!”

Tuvojoties Rīgas Starptautiskās autoostas ieejai, katru dienu no privātpersonām dzirdami piedāvājumi „Bauska! Iecava, Bauska”. Šādi „dušmanis” iegūst sev pasažierus, kuri sākumā ir plānojuši braukt ar autobusu. Cena par braucienu abos ir viena un tā pati – divi lati. Tomēr pasažieris ērtības labad izvēlas pārvietoties ar privāto transportu – parasti tas izbrauc 10-15 minūtes pirms sabiedriskā transporta un galapunktā nonāk ātrāk.

„”Dušmaņi” neņem iereibušus vīriešus. Citreiz ir pat jautri ar viņiem braukt,” atzīst kāda baušķeniece, kas vēlējās palikt anonīma. Nelegālajiem pārvadātājiem, iepriekš piezvanot, varot pieteikt sev vietu transportlīdzeklī. Pasažieri kā galvenos ieguvumus „dušmaņu” izmantošanai min ceļā pavadīto laiku – tas ir īsāks, un komfortu, jo šoferim var palūgt, lai izlaiž jebkurā pasažierim ērtā vietā.

Braucot ar „dušmani” X, noskaidrojām, ka šoferis strādā katru dienu. Pirmais reiss sākas plkst. 6.45 no Bauskas viesnīcas laukuma, pa ceļam apstājoties arī Iecavā, Codē un Ķekavā, ja pasažieriem ir tāda nepieciešamība. Noteikta reisu skaita dienā nav, „jāskatās pēc darba dienas un cilvēku daudzuma”, atzīst šoferis, kurš brauc ar astoņvietīgu busiņu un labprāt sarunājas ar pasažieriem. Brauciena laikā busiņš piestāj arī pieturās ceļmalā, lai jau iepriekš uzņemtu papildus pasažierus, zinot, ka pēc brīža daļa cilvēku kāps ārā. Samaksa vienmēr tiek veikta brauciena beigās.

Liepājniekus izvadā pa mājām

„Ir divi tādi mikriņi, atšķirīgas kompānijas. Vieni savāc Rīgā pie Zinātņu akadēmijas, otri – pie Centrāltirgus tādos sešpadsmitvietīgos busiņos,” stāsta students Kristaps, kas šos mikriņus izmanto regulāri, lai nokļūtu mājās Liepājā. „Cenas ziņā nekādas atšķirības nav, bonuss ir ātrāka nokļūšana (tiesa, ne vienmēr tā ir ātrāka, jo auto reizēm brauc caur lidostu un paņem pasažierus arī no tās) un tas, ka Liepājā mūs izvadā pa mājām – lai ar pilsētas transportu nokļūtu mājās, arī aiziet nauda, tāpēc izdodas nedaudz ietaupīt.” Arī braucot uz Rīgu, sistēma esot tāda pati – piezvanot sarunā laiku, paņem no mājām un Rīgā izlaiž pie Zinātņu akadēmijas.

Mēģinām pieteikties nelegālajiem pārvadātājiem, piezvanot Liepājas mikriņiem. Telefona numurs tiek atrasts internetā, saruna norisinās oficiāli un laipni, bet tomēr it kā slēpti. Pēc fona trokšņiem secinām, ka zvanu pieņēmusi sekretāre, kas visu informāciju tūlīt ievada datorā. Tātad zvanīšana nenotiek tieši šoferim.

Autobusu parki pret nelegālajiem

Liepājas Autobusu parka valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons pastāstīja, ka maršrutā Rīga-Liepāja vien valsts kompensējamie zaudējumi 2010.gadā bijuši 604,4 tūkstošu latu. SIA „Liepājas Autobusu parks” (LAP) veicis komplicētu pētījumu, ko izvēlas pasažieri, apsverot gan LAP un „mikriņu” piedāvājuma vājās puses, gan klientu vēlmes un vajadzības. Tomēr iegūtos datus Kristapsons nevēlējās izpaust. Vien norādīja, ka jaunums pārvadājumu jomā ir. Tā kā lidostas iekļaušana maršrutā ir viens no „mikriņu” piedāvātajiem plusiem, sākusies sadarbība ar „Baltic Taxi”, kas no šā gada 1.novembra klientiem piedāvā iegādāties kuponus, lai Rīgā lētāk nokļūtu lidostā vai no lidostas līdz centram. Tur viņus gaidīs autobuss, lai dotos uz Liepāju.

Vaicāts par citiem veidiem, kā liepājnieki cīnās ar šīs mazās uzņēmējdarbības pastāvēšanu, Kristapsons stāsta: „Regulāri veicam izmaiņas autobusu maršrutu plānojumā. Nevis braucienus samazinām, bet gan pieliekam klāt. Patlaban autobusi uz Liepāju kursē gandrīz katru stundu, pēdējais atiet plkst. 20.30. Kad tiks pārbaudīta šī laika rentabilitāte, domāsim par vēl vēlāku reisu ieviešanu.”

Izsniedz licences, bet nepārbauda

Pasažieru pārvadātāji, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus Autotransporta direkcijā (ATD), uz pieciem gadiem var saņemt licenci, kas dod tiesības veikt neregulārus pasažieru pārvadājumus, piemēram, tūristu braucieniem. Taču viņi šo licenci var arī izmantot, lai regulāri pārvadātu pasažierus starppilsētu maršrutos, par to nemaksājot nodokļus.

Oficiālie pārvadātāji tai pašā laikā saņem valsts dotācijas, kas paredzētas zaudējumu segšanai nerentablajos pasažieru pārvadājumos. Tādējādi valsts apmaksā pustukšu autobusu kursēšanu. Statistikas dati rāda, ka līdz šā gada 1.janvārim pasažieru autopārvadājumiem Latvijas teritorijā bija 30 darbojošas licences un 1817 licences kartītes.

„Licenci var iegūt jebkurš, kuram ir kaut vai viens autobuss. Neviens nejautā, kurp vedīs, cik daudz un cik bieži,” informē Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta finanšu analīzes un audita daļas vadītāja vietniece Ināra Briksne. Vienīgais veids, kā direkcija licences kontrolē, ir to izsniegšanas brīdī. ATD Licencēšanas daļas vadītājs Māris Vaics stāsta, ka „pārbaudes uz ceļiem veikt esot tiesības gan tikai valsts policijai”.

Interesējoties, vai pārvadātajiem izsniegtās licences un to lietošana atbilst visām likuma prasībām, Valsts policijas pārstāvis Ģirts Mundurs teica, ka policijai kontrolēt un atklāt šādus likumpārkāpumus esot grūti. „Konstatēt, vai ir noticis pārkāpums, var tikai maršruta galapunktā, kad šoferis par braucienu iekasējis naudu. Taču viena maršruta „izsekošana”, kurā jāiesaista lieli laika un naudas resursi, ir nerentabla – pārvadātajam pienākas vien administratīvais sods,” saka policists.

No ēnas uz caurspīdīgumu

Nelegālie pārvadātāji ir daļa no Latvijas „ēnu ekonomikas” barotājiem. Legalizējot savu biznesu un maksājot nodokļus, pārvadātāji dotu būtisku pienesumu budžeta robu aizlāpīšanai.

Te kā piemēru var minēt tuvākos kaimiņus – Igauniju un Lietuvu, kur valsts dotācijas tiekot maksātas tikai dažos gadījumos, tā radot dabisku brīvā tirgus konkurenci. Brīvajā tirgū gan mazajiem, gan lielajiem pasažieru pārvadātājiem ir jādomā par piemērotākajām cenām un reisu laikiem, par kvalitatīvu transportu.

Tā Lietuvā pārvadātājiem valsts kompensē tikai zaudējumus pakalpojumu sniegšanā vietējos autobusu un dzelzceļa maršrutos. Savukārt Igaunijā valsts kompensē tikai piecus maršrutus, kas ir nerentabli.

Toties Latvijā starppilsētu maršruti tiek dotēti 15-25% apmērā, un 2010.gadā kompensācija kopā ar sociālā tīkla finansējumu šajā sektorā pārsniedza 14 miljonus latu.

Autores ir Stradiņa Universitātes Komunikāciju fakultātes studentes