Kirgizstāna zaudējusi premjeru

Svētdien prezidenta vēlēšanās uzvarēja premjers Atambajevs

Svētdien Kirgizstānā notikušajās prezidenta vēlēšanās negaidīti jau pirmajā kārtā (tika prognozētas divas) uzvaru guva valdības vadītājs Almazbeks Atambajevs, kuram tika ap 63% balsu. Diviem tuvākajiem sāncenšiem – turpat 15% katram. Aplēsts, ka balsojumā piedalījušies teju 60% valsts balsstiesīgo pilsoņu. Tas Kirgizstānai nav slikts rādītājs. Vēlēšanu diena un pirmā pēcvēlēšanu diena pagājušas bez cilvēku upuriem, un jau tas vien ir labi.

Kirgizstāna ir vienīgā Vidusāzijas valsts, kurā jau vairāk nekā gadu nav varas vertikāles, nav viena cilvēka vārdā nosaukta autoritāra režīma. Nav zināms, vai pēc tāda tieksies jaunais prezidents – pavedinošu piemēru visriņķī netrūkst, taču viņa iespējas būs pavisam nelielas. Pēc pagājušā gada referenduma Kirgizstāna kļuva par Vidusāzijas vienīgo parlamentāro republiku, kurā prezidenta pilnvaras ir krietni ierobežotas, ne tik daudz, kā Latvijā, tomēr krietni apcirptas, salīdzinot ar to iepriekšējo apjomu.

Kā jebkurās vēlēšanās, rodas jautājums, cik godīgas un caurskatāmas tās bijušas, ko tajās ir vai nav redzējuši starptautiskie novērotāji. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misija pirmdien publiskoja provizorisko vēlēšanu izvērtējumu, un tas nav Kirgizstānai glaimojošs. Pārskatā teikts, ka gandrīz nav bijis “caurskatāmības”, novērotāji negatīvi novērtējuši lielas iecirkņu daļas gatavību vēlēšanām, lielo jucekli vēlētāju sarakstos. Taču vienlaikus dokumentā pausts “piesardzīgs optimisms” par Kirgizstānas demokratizācijas perspektīvām. Līdzīgas domas paudusi Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju. Tā teikt, nav tik slikti, kā varēja būt, un nākotnē, cerams, būs labāk.

Atšķirīgu viedokli izteikusi Krievijas pārstāvju vadītās Neatkarīgo Valstu savienības (NVS) novērotāju misija. Tā uzskata, ka vēlēšanas Kirgizstānā noritējušas “caurskatāmi, nenozīmīgi trūkumi nav ietekmējuši balsošanas iznākumu”. Arī Kirgizstānas pārejas perioda prezidente Roza Otunbajeva paziņojusi, ka vēlēšanas bijušas “atklātas un taisnīgas”. Viņa pati nekandidēja, to liedz vienošanās, kuru politiskie līderi panāca pēc iepriekšējā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas 2010.gada pavasarī.

Dabiski, ar iznākumu nav apmierināti zaudētāji. No sākotnēji pieteiktajiem 83 kandidātiem līdz vēlēšanu listei nonāca 16. Droši vien protestēs ne jau visi, bet otrās un trešās vietas ieguvēji jau paziņojuši, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un grib panākt, lai vēlēšanas tiktu pasludinātas par nenotikušām, pretējā gadījumā draudot ar “enerģiskāku rīcību”.

Ļoti mazticami, ka no šīs ieceres kaut kas varētu iznākt. Te no svara ir starptautisko novērotāju, it īpaši jau NVS misijas viedoklis, savu vārdu pateikusi arī pēdējā pusotra gadā laikā lielu autoritāti pieaudzējusī Otunbajeva. “Enerģiskāka rīcība” varētu nozīmēt protesta mītiņus, ja daudz – neapmierinātie bloķēs autotrasi, kas savieno valsts ziemeļus un dienvidus. Ne vairāk. Pārlieku daudz asiņu mazajā kalnu zemē izliets pēdējā pusotra gada laikā. Gāžot Bakijevu, bojā gāja vismaz 90 cilvēki. Vēl četrus simtus dzīvību prasīja tā paša gada vasarā Dienvidkirgizstānā notikušās kirgīzu un turpat dzīvošo uzbeku asiņainās sadursmes. Diezin vai atradīsies gribētāji nolikt galvu par “negodīgu prezidenta vēlēšanu” revīziju.

Zināms, ka jaunais prezidents ir pat promaskaviskāks par Otunbajevu. Kirgizstāna jau izteikusi vēlēšanos pievienoties Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas Muitas savienībai un droši vien tiks tajā uzņemta. Ne tāpēc, ka to prasītu ekonomiski apsvērumi. Šāda vēlme labi iederas Krievijas nākamā prezidenta Vladimira Putinā plānā par Eirāzijas savienības izveidošanu bijušajā PSRS teritorijā. Tāpat jaunais prezidents sola neturpināt līgumattiecības ar ASV par kara bāzes saglabāšanu Manasas lidostā. Ja būs Kremļa akcepts, tā arī notiks.

Latvijā pārbīdes Kirgizstānas politiskajā Olimpā neatspoguļosies. Varbūt vienīgi Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča politiskajā retorikā.