Saeimas komisija dienas laikā maina domas par aizklātiem balsojumiem
Iepriekšējām Saeimām piemita kāds vēlētājus kaitinošs hronisks niķis – pirms slēgtajiem balsojumiem teikt vienu, bet nobalsot pretēji iepriekš teiktajam.
Ilustrācijai var minēt 9.Saeimas laikā balsojumā par atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā “izšūpoto” Jāni Maizīti. Līdzīgs liktenis jau 10.Saeimas laikā piemeklēja Andreju Judinu, kas varēja kļūt, bet slēgtā balsojuma negatīvā iznākuma dēļ nekļuva par Augstākās tiesas tiesnesi. Tiesa, iespējams, tieši šis fakts deva viņam papildus balsis 11.Saeimas vēlēšanās un ļāva kļūt par Saeimas deputātu.
Trešdien parādījās satraucoša ziņa, kas rosināja domāt, ka Saeimas sastāvs gan mainījies, bet netikumi palikuši nemainīgi. Saeimas Juridiskā komisija slēgtā balsojumā neatbalstīja Alda Vīksnes virzīšanu apstiprināšanai tiesneša amatā. Vīksne strādāja Jelgavas Administratīvajā rajona tiesā, kļūšana par rajona/pilsētas tiesas tiesnesi viņam nozīmētu pakāpšanos pa karjeras kāpnēm.
Tiesa nav tāda darbavieta, kurai var atnākt pieteikties ikkatrs, pastāv profesionālās atbilstības vērtēšanas filtrs – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Pirms mēneša tā “iztaustīja” Vīksni, un slēdziens bija pozitīvs. Ja Vīksne šā mēneša laikā būtu sastrādājis kaut ko “lielu un sliktu”, viņš nemaz nenonāktu līdz Juridiskās komisijas slieksnim. Tiesa, amata kandidāta likteni lemj nevis komisija, bet visa Saeima, taču nav tā, ka komisijas vērtējums ir tukša vieta.
Komisijas sēdes laikā slikti vārdi par Vīksni, pēc aculiecinieku teiktā, neesot izskanējuši, tomēr balsojums iznācis negatīvs. Juridiskajā komisijā pārstāvētas visas Saeimas frakcijas, kopumā 11 deputāti. Uz pieres nevienam nav rakstīts: slēgtajā balsojumā katrs dara, kā labpatīkas, un nekāds pamatojums nav vajadzīgs. Nepatika, un viss. Atliek gaidīt, kādu “spriedumu” Vīksnem “nolasīs” Saeima.
Ceturtdiena nāca ar “citu vēju”. Tā pati Juridiskā komisija sabāza galvas kopā un vienprātīgi nolēma turpināt virzīt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai gandrīz pilnīgi izskaustu slēgtos balsojumus amatpersonu iecelšanas procesā. Kā izņēmumi paredzēts slēgtos balsojumus saglabāt, vienīgi ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus, jo to paredz Satversme. Lai nu tā būtu, kaut gan arī Satversme nav negrozāms dokuments.
Iets pa īsto ceļu. Runa jau nav par to, ka deputātiem tiktu liegts vispār neiecelt kandidātus amatos. Tāpat kā līdz šim, varēs iecelt un varēs arī neiecelt. Atšķirība tāda, ka savu par vai pret balsojumu vajadzēs pamatot un rēķināties ar to, ka šo pamatojumu vērtēs ne tikai kolēģi plenārsēžu zālē, bet arī vēlētāji.
Komentāri (27)
Una Grinberga 27.10.2011. 20.05
Pirms pāris gadiem valsts iestāžu darbinieku algas arī bija lielākais valsts noslēpums. Cik gan daudzi neteica, ka tas kaitēs valsts drošībai utt.! Tagad jau visi ir pieraduši un uzskato to par normu. Tāpat arī par aizklātajiem balsojumiem – tas ir pilnīgākais blefs, ka aiz aizklātiem balsojumiem deputāti var balsot pēc sirdsapziņas. Ar aizklātiem balsojumiem tieši notiek lielākā tirgošanās (kā to pierāda pieredze)!
1
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 27.10.2011. 20.48
—–
Ir cēloņi, ir sekas jeb ‘paši pūta, paši dega’ –
I.Sudraba, Valsts kontroliere:'(..)Caur partiju sistēmu pārsvarā notiek savtīgu interešu realizācija un sabiedrības šķelšana. ‘(NRA.24.10.2011.).
0
mary75 27.10.2011. 18.34
Arī ST tiesnešus vajadzētu ievēlēt atklātos balsojumos.
Latvijā deputātam par savu balsojumu nekāda vajāšana nedraud, un viņš var balsot “pēc pārliecības un sirdsapziņas” arī pilnīgi atklāti, ar vienīgo atšķirību, ka savs balsojums tam būs jāpamato vēlētājam.
Tas arguments, ka tā viņš tiek pakļauts frakcijas vadītāja kontrolei, neiztur kritiku, jo, tas ir daudz mazāks ļaunums, nekā iespēja deputātu uzpirkt vai ietekmēt no ārpuses, un deputāta absolūta nesodamības un bezatbildības sajūta, balsojot anonīmi.
Katrā ziņā, Latvijā šī sistēma sevi absolūti nav attaisnojusi, iespējams, tur pie vainas arī bijušu un daļas esošo deputātu morālās īpašības, par kādu “sirdsapziņu un pārliecību” var runāt, piem., tas pats galvenais Lemberga einuhs Brigmanis ar to savu Lemberga harēmu Saeimā, kuriem visa sirsapziņa Lemberga stipendijās, un ne viņi vienīgie.
7
mary75 > mary75 28.10.2011. 09.24
lama – kāpēc šodien pieminēji tikai Zatleri, par SC aizmirsi, programma “uzkārās”?
Uzspied “restartēt”.
0
oskaar > mary75 28.10.2011. 00.14
Cienījamais dzeri!
Ar interesi lasīju Jusu komentāru līdz atdūros pret “einuhs”. Nu- var taču iztikt arī bez rupjībām.
Lai arī cik trāpīgas tās nebūtu.
0
ilmisimo > mary75 28.10.2011. 11.00
jātiek līdz ..
_________________– kāpurķēdēm-vienojošais elements ir “guseņica”.
0
ilmisimo > mary75 28.10.2011. 10.10
par SC ….., programma “uzkārās”?
_________________________
Nemaz jau nebūtu tik peļami, ja tā arī paliktu.SC programma uzkārusies.
Kopā ar Karaganova doktrīnu.
0
piziks > mary75 28.10.2011. 10.42
Lama, lai līdz Zatlera runām uzdienētos, jātiek līdz tārpiem.
0
mary75 > mary75 28.10.2011. 06.35
Pirmā dzirdēšana, ka vārds “einuhs” ir rupjība, līdz šim domāju, ka tas ir kastrāts, un ar to, pārsvarā, domāts amats sultāna harēmā, kaut kas līdzīgs galvenajam menedžerim.
Palasiet 1000 un 1 nakts pasakas, tā ir klasika.
Te vēl par einuhiem no Gugleshttp://vecaa-deriiba.blogspot.com/2010/11/einuhi-vecaja-deriba.html
0
ilmisimo > mary75 28.10.2011. 08.45
Te vēl par einuhiem no Gugle..
____________________________________
tad no turienes tie “”bezdzimuma kosmopolīti”?
Raksti Zatleram runas?
0
oskaar 28.10.2011. 00.31
Kas notiek ar deputātu, kurš atklāti balso pretēji frakcijā nolemtajam?
Man vispār nav skaidrs, priekš kam Saeimā sēdēt tiem 100 pogu spaidītājiem, ja visu varētu izpildīt pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Atnāktu, bez liekas vāvuļošanas nospiestu frakcijas izvēlēto pogu un iegūtu attiecīgo balsu skaitu.
Zustu teātra efekts, mēs nedzirdētu dažu labu pērli, ko mēdz izspļaut kāds orators, bet balsošanas rezultāts droši vien nemainītos. Vienīgi uz slimojošo un komandējumos izbraukušo rēķina varētu būt kādas mazas nianses.
3
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@inesite15 > oskaar 29.10.2011. 09.01
– i pat uz slimojošo rēķina nē – tik jau tehnika iespēj, kā šito skaitli atņemt :)
Bet principā – a ko es saku ! Pilnībā PAR .
Pie kam me te-ne te cik jau neieteic – ne tik vien tā – bet nemaz i neljaut iet tiem oluštainu vai pelēkajiem bariem uz saimesmāju darbā – kak bi – formēties – tik pa vienam no partijas – ka tav māti! – un TAM TĀDU ALGU UZTAISĪT … kad šamiem – fiksākajiem – pielektu, un, ja vien būtu iespēja …
ka tik viens otram rīkles nepārgrauztu uz TO ( koppartijas poguspieža ) VIETU IEMĒRĶĒJOT …
0
janis17 > oskaar 28.10.2011. 11.59
Tieši tā, tāpēc ir nepieciešami slēgtie balsojumi, lai kaut atsevišķos gadījumos varētu izpausties sirdsapziņa, ne partijas viedoklis.
0
vitazaloksne > oskaar 28.10.2011. 22.57
Tā sirdsapziņa izpaudīsies latos vai eiro? Varbūt dolāros? Naudiņas saņemt atklāti vai piesegti?
0