“Ķieģeļi” pasaules, Baltijas un Latvijas ekonomikas nākotnei

Kas ir tie tirgi, kas augs visstraujāk – BRICS

Latvijā plaši tiek runāts par nepieciešamību uzlabot konkurētspēju un apgūt jaunus eksporta tirgus. Kas ir tie jaunie perspektīvie tirgi, kurus būtu vērts apgūt no stratēģiskā viedokļa, respektīvi, kuri tirgi augs visstraujāk, nodrošinot tādējādi stabilu pieprasījumu pēc Latvijas produktiem un pakalpojumiem? Atbilde uz šo jautājumu varētu slēpties piecu burtu akronīmā – BRICS.

Pirmajā acu uzmetienā atgādina angļu vārdu “bricks” – ķieģeļi, taču ekonomikā ar šo terminu apzīmē piecu valstu kopu, kurām ir līdzīgs attīstības līmenis un uz kurām tiek liktas lielas cerības kā uz globālās ekonomiskās izaugsmes dzinējiem jau tuvākajā nākotnē. Paredzams, ka šīs valstis nodrošinās lielu daļu starptautiskās tirdzniecības un tūrisma plūsmu.

BRICS ir Brazīlija (B – Brasil), Krievija (R – Russia), Indija (I – India), Ķīna (C – China) un kopš 2011.gada februāra arī Dienvidāfrika (S – South Africa). Vispirms terminu BRIC ierosināja lietot investīciju banka “Goldman Sachs”, lai apzīmētu globālās izaugsmes centra pārbīdi no G7 valstīm uz jaunattīstības valstu pusi, kā arī uzsvērtu faktu, ka šīm četrām (tagad jau piecām) valstīm piemīt līdzīgas ekonomiskās īpašības un attīstības pakāpe. Lai arī sākotnēji šis grupējums bija tikai nosacīts un neeksistēja ekonomisks vai politisks šo valstu bloks, pēdējo gadu laikā Brazīlijā, Krievija, Ķīna un Indija ir izveidojušas ekonomisku un politisku aliansi, šī gada sākumā “klubā” pieņemot arī Dienvidāfriku. Bloks nav fiksēts, un iespējams, ka nākotnē tam pievienosies vēl kāda no jaunatīstības valstīm.

BRICS ir milzīgas teritorijas, milzīgi dabas resursi un milzīgs, lēts un arī kvalificēts darbaspēks

Pirmkārt, šīm valstīm jau tagad ir ievērojama loma globālajā ekonomikā, un to īpatsvars pasaules IKP arvien vairāk pieaug un turpinās pieaugt arī nākotnē. Pēc SVF aprēķiniem, šo valstu īpatsvars pasaules IKP ir palielinājies no 6% deviņdesmito gadu sākumā līdz 13% šā gadsimta pirmajā dekādē, un sagaidāms, ka jau 2015.gadā šis skaitlis būs tuvs 22%. Ķīna jau tagad ir otrā lielākā pasaules ekonomika, un, pēc pētnieku prognozēm, nākamajā desmitgadē tā kļūs par pasaules lielāko ekonomiku.

BRICS valstis ir milzīgas gan teritorijas ziņā (to teritorija nedaudz pārsniedz ceturtdaļu visas Zemes sauszemes platības), gan iedzīvotāju ziņā (gandrīz 40% no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita). Pateicoties kuplam iedzīvotāju skaitam, darbaspēks šajās valstīs ir lēts, noteiktos reģionos/profesijās arī kvalitatīvs, tādējādi sniedzot neapšaubāmu konkurētspējas priekšrocību. Liels iedzīvotāju skaits nozīmē arī to, ka šī bloka patēriņa tirgum ir milzīgs potenciāls, un tās valstis, kurām izdosies daļu no šī lielā tirgus iekarot ar savu produkciju un pakalpojumiem, būs uzvarētājas sīvajā konkurences cīņā jau tuvākajā nākotnē.

Avots: SVF

Otrkārt, tiek prognozēts, ka, pateicoties ļoti dinamiskai attīstībai, dažu tuvāko desmitgažu laikā BRICS valstis jau pilnībā dominēs pasaules ekonomikā.

Dati rāda, ka šīs ir valstis ar visstraujāko attīstību, lai gan šī raitā izaugsme slēpj potenciālus riskus (piemēram, ekonomikas pārkaršanu). Tomēr atšķirībā no daudzām industriālajām valstīm, kurām ir uzkrāti lieli parādi un priekšā stāv ievērojama fiskālā konsolidācija un zemas izaugsmes perspektīvas, BRICS valstīm nopietnu fiskālu izaicinājumu nav, līdz ar to tām ir visas iespējas turpināt dinamiski augt, vismaz tuvākajā nākotnē. Laika posmā no 2000. līdz 2011.gadam vidējais IKP pieauguma temps Ķīnā bija 10,6%, Indijā – 8,0%, bet eiro zonā – 1,1%. Šogad veiktais The Conference Board pētījums prognozē, ka šīs desmitgades laikā, t.i., no 2010. līdz 2020. gadam, attīstīto valstu devums pasaules IKP izaugsmē būs tikai tuvu 1 procentu punktam, bet jaunattīstības valstu devums – 3,4 procentu punkti, turklāt 50% globālās izaugsmes notiks, pateicoties tikai divām valstīm – Ķīnai un Indijai.

Treškārt, BRICS ir valstis ar milzīgām dabas bagātībām un izaugsmes potenciālu (Brazīlija, Dienvidāfrika un Krievija ir bagātas ar dabas resursiem, Ķīna un Indija ar lētu un arī ļoti kvalitatīvu darbaspēku).

Ir sagaidāms, ka, pateicoties raitai ekonomikas attīstībai, tuvākajā nākotnē šajās valstīs ievērojami pieaugs tā saucamās “vidējās klases” iedzīvotāju skaits, kas nozīmēs lielāku pieprasījumu gan pēc lauksaimniecības precēm (īpaši, pārtikas), gan precēm ar augstāku pievienoto vērtību. Tas arī varētu nozīmēt saturiskas izmaiņas daudzu ražotāju produkcijas sortimentā. Piemēram, tagad lielākie ienākumi autoražotāju firmām ir no luksusa auto segmenta, bet jau tuvā nākotnē tie varētu rasties no lētāko modeļu ražošanas, ko noteiks augošs pieprasījums pēc šāda veida transporta līdzekļiem no BRICS un citām jaunattīstības valstīm. Tāpēc preču un pakalpojumu eksportētājiem ir svarīgi jau laikus saprast, kāda būs šī nākotnes pircēja gaume un vajadzības, lai ietu roku rokā ar pārmaiņām globālajā vidē un spētu gūt labumus no šīm pārmaiņām.

Eiropa paver eksportu uz BRICS

Jau tagad arvien biežāk medijos parādās informācija par to, ka daudzas Eiropas valstis meklē iespējas aktīvāk sadarboties ar BRICS bloka valstīm, lai laicīgi rezervētu sev daļu no šī “sātīgā pīrāga”, nodrošinot sekmīgas nākotnes perspektīvas savām eksporta nozarēm, laikus pārorientējot tās uz perspektīvākajiem tirgiem. Tā, piemēram, Vācija, redzot, ka no 2009. gada Ķīna ir apsteigusi to kā lielākais pasaules preču eksportētājs un importētājs, ir iecerējusi divkāršot divpusējās tirdzniecības apjomus ar to tuvāko piecu gadu laikā. Vācija plāno arī divkāršot tirdzniecības apjomus ar Indiju divu tuvāko gadu laikā un palielināt apgrozījumu ar Krieviju. Jāsaka, ka Vācijai jau tagad Ķīna ietilpst 10 lielāko eksporta tirdzniecības partneru sarakstā, un, lai arī pārējās BRICS valstīs nav šai desmitniekā, tomēr kopumā 2010.gadā 11,5% Vācijas eksporta tika novirzīti uz BRICS. Vācijas tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu 2010. gada laikā pieauga par 38,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 196,6 miljardus ASV dolāru.

Kamēr tādi pasaules tirdzniecības giganti kā Vācija meklē iespējas nostiprināt savas pozīcijas Ķīnā un citās BRICS valstīs, interesanti aplūkot, kas notiek pie mums un tuvākajiem kaimiņiem.

Procentuālā izteiksmē Baltijas valstu eksporta apjomi uz BRICS valstīm ir tuvu Vācijas līmenim un Lietuvai pat augstāki. Apskatot eksporta uz BRICS valstīm struktūru, redzams, ka galvenokārt eksporta plūsmas no Baltijas valstīm iet uz Krieviju (10,6% Latvijas kopējā eksporta, 15,7% Lietuvas un 9,7% Igaunijas), kamēr parējās šī bloka valstu tirgi vēl ir mazāk apgūti; uz kopējā fona nedaudz izceļas Igaunija, kurai 1,3% no kopējā eksporta ir uz Ķīnu. Krievijas dominējošo lomu mūsu un kaimiņu eksportā uz BRICS bloku lielākoties skaidro tās ģeogrāfiskais tuvums.

Tabula: Valstu eksports uz BRICS reģiona valstīm % no kopējā eksporta, 2010. gadā

Avots: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas Statistikas pārvaldes

Lietuva domā par pārtikas eksportu un tūrismu

Lai sekotu globālajām norisēm un nākotnē gūtu labumu no BRICS valstu milzīgā potenciāla, jau tagad tiek domāts par iespējam paplašināt sadarbību ar bloka valstīm. Piemēram, Lietuva, kurai lauksaimniecības produkcijas ražošanas loma tautsaimniecībā ir lielāka nekā mums vai Igaunijai, jau ir spērusi konkrētus soļus, lai ieietu Ķīnas lauksaimnieciskās produkcijas tirgū. Ir panākta vienošanās izveidot abu valstu darba grupu, kas strādās pie pārtikas produktu standartu harmonizācijas, kas pašreiz ir lielākais šķērslis Lietuvas pārtikas eksportam uz Ķīnu. Presē parādījās informācija par to, ka Lietuva no nākamā gada pavasara plāno sākt tiešos avioreisus divas reizes nedēļā uz Pekinu, kas Lietuvai nozīmētu tūristu skaita pieaugumu. Saskaņā ar tūrisma nozares ekspertu prognozēm, pateicoties dinamiskai ekonomikas attīstībai, arvien vairāk ķīniešu ceļos un jau 2015.gadā Ķīna varētu kļūt par valsti ar vislielāko izbraukušo tūristu skaitu pasaulē. Pēc 2015.gada Ķīna, visticamāk, kļūs arī par valsti ar vislielāko iebraukušo tūristu skaitu pasaulē, līdz ar to kaimiņu iecere par tiešajiem reisiem uz Ķīnu, ja tā piepildīsies, neapšaubāmi veicinās Lietuvas tūrisma nozares attīstību.

Igaunija pretendē kļūt par globālu transporta centru; apspriež Āzijas jautājumu parlamentā

Igaunija strādā vairākos virzienos – gan paplašinot esošo sadarbību ar Krieviju, gan meklējot jaunus ceļus ciešākās sadarbības izveidošanā ar Ķīnu, Indiju un citām jaunatīstības valstīm. Igaunijas pārtikas nozares eksports arvien lielāku daļu produkcijas novirza Krievijas tirgum, ko sekmē arī nesen notikusī Igaunijas ražotāja AS Tere pievienošanās Krievijas piensaimnieku asociācijai “Soyuzmoloko”. Kā ļoti svarīgu un perspektīvu virzienu sadarbībai ar BRICS valstīm Igaunija saskata loģistikas nozari. Šī gada pavasarī tika parakstīts sadarbības līgums starp Igaunijas valstij piederošā Tallinas ostas operatoru, Igaunijas dzelzceļa kompāniju un Ķīnas vadošo loģistikas un transporta kompāniju, kas ļaus pārvadāt tranzīta kravas caur Tallinas ostu, un nākotnē Tallinas osta varētu kļūt par kravu no Āzijas distribūcijas centru Baltijā.

Vēl viens perspektīvs loģistikas projekts, kurā iesaistījušies mūsu ziemeļu kaimiņi, ir transkontinentāla vairāku moduļu transporta koridora izveidošana, kas savienotu ASV un Kanādas attālinātus rajonus ar Krieviju, NVS, Centrālo Āziju, Afganistānu un Ziemeļķīnu ar Halifaksas un Tallinas ostu starpniecību. Ja viss ies kā cerēts, šāda projekta īstenošana sniegs daudzsološas perspektīvas Igaunijas transporta nozarei un valstij kopumā, ņemot vērā visu iesaistīto partneru neaptveramo tirdzniecības potenciālu. Tādā gadījumā Igaunija kļūs par svarīgu jūras transporta ceļu savienojuma punktu starp Rietumiem un Austrumiem. Igaunijas intereses neaprobežojas ar Ķīnu un Krieviju – pavisam nesen, šī gada septembrī, Igaunija parakstīja vienošanos ar Indiju par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Sagaidāms, ka tas veicinās IT nozares attīstību Igaunijā, par kuru Indija ir paudusi interesi. Jāsaka, ka Igaunijas valdība uztver Āzijas jautājumu ļoti nopietni, un pašlaik notiek lasījumi parlamentā veltīti Āzijas stratēģijas izstrādei, kas definēs Igaunijas intereses Āzijā līdz pat 2025. gadam. Igaunija plāno atvērt vēstniecību Indijā jau nākamgad – tādējādi tā varētu kārtējo reizi apsteigt Latviju, kura kā vēlamo gala termiņu vēstniecību atvēršanai Indijā un Brazīlijā definējusi tikai 2015. gadu.

Latvijas eksports uz BRICS aug, bet nepieciešama valsts stratēģija

Latvijai darbojas vēstniecības Krievijā un Ķīnā un diplomātiskās pārstāvniecības Dienvidāfrikas Republikā, bet Indijā un Brazīlijā Latviju pārstāv nerezidējošais vēstnieks. Tādējādi saskaņā ar LR Ārlietu ministrijas viedokli Latvijas pārstāvniecība Āzijā un Latīņamerikā ir nepietiekama. Jaunu vēstniecību atvēršana ļautu uzlabot Latvijas sadarbības perspektīvas ar BRICS valstīm, sekmētu savstarpēju preču un pakalpojumu tirdzniecību un veicinātu investīciju piesaisti, ka arī palīdzētu attīstīt tūrismu. Pēc ĀM teiktā, Latvija varētu sevi pozicionēt kā tranzīta un loģistikas centrs Brazīlijas preču eksportam uz NVS valstīm. Pagaidām nevienai no Baltijas valstīm nav vēstniecības Brazīlijā, bet septembra beigās Brazīlija ir atvērusi savu vēstniecību Igaunijā – pirmo un pagaidām vienīgo Baltijas valstīs.

Atgriežoties pie ārējās tirdzniecības, statistikas dati rāda, ka Latvijas eksporta apgrozījuma apjomiem ar BRICS pēdējo desmit gadu laikā ir tendence strauji pieaugt – izņemot 2009. gadu, kad eksports saruka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu globālās krīzes iespaidā. 2010. gadā Latvijas eksports uz Indiju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gandrīz četrkāršojās, bet uz Ķīnu, Dienvidāfriku un Brazīliju gandrīz dubultojās. Analizējot statistiku, jāpatur prātā, ka runa ir par ļoti nelieliem apjomiem. Piemēram, eksports uz Indiju, neskatoties uz straujo kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā bija tikai ap 25 milj. latu jeb 0,5% no kopējā eksporta. Un tomēr tik straujš eksporta apjomu kāpums liecina par to, ka interese un pieprasījums pēc Latvijas precēm BRICS valstīs pastāv, un, lai šī interese saglabātos un augtu, ir nepieciešama stratēģiskā vīzija un atbalsts arī no valsts puses.

Raugoties uz pozitīvajiem kaimiņu piemēriem, gribētos cerēt, kā arī Latvija pēc iespējas ātrāk definēs stratēģiski svarīgas jomas sadarbībai ar BRICS valstīm, lai sekotu līdzi pārmaiņām, kas notiek modernajā ārpasaulē, un gūtu labumu no šiem perspektīvajiem tirgiem.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste