Kamēr valstu vairākums ANO Ģenerālajā asamblejā, visticamāk, saņemsies drīzumā atzīt Palestīnas suverenitāti, Izraēla aprij arvien vairāk tās teritorijas
Diplomāti, kā vienmēr, regulāri ceļo starp Vašingtonu, Briseli un Tuvo Austrumu galvaspilsētām. Pēc skarbiem Turcijas premjera paziņojumiem tiek sarautas Turcijas un Izraēlas diplomātiskās saites. Pūlis cenšas iebrukt Izraēlas vēstniecībā Kairā. Palestīniešu prezidents iesniedz ANO pieteikumu atzīt viņa valsts pastāvēšanu, kuru amerikāņi, izmantojot savas veto tiesības Drošības padomē, nobloķēs. Tādi ir pēdējo nedēļu virsraksti. Taču, lai ko darītu turki, ēģiptieši vai amerikāņi un lai vai kādu simbolisku gandarījumu palestīnieši saņemtu Apvienotajās Nācijās, fakts paliek fakts – viņu zemes okupācija turpinās. Jau 44 gadus. Kā cilvēks, kas nupat atgriezies no Rietumkrastā pavadītas vasaras, varu apgalvot, ka Izraēla steidz izmantot ikvienu iespēju, lai nākotnē jaunatzītā valsts Palestīna būtu pēc iespējas mazāka un pēc iespējas dzīvotnespējīgāka. Cīņa notiek par katru kvadrātmetru.
Kā likt zemei pazust
Savos daudzajos braucienos no vienas Rietumkrasta pilsētas uz citu – vai tas būtu ceļojums no Rāmallas uz Dženīnu, vai arī no Bētlemes uz Hebronu – parasti izmēģinu vienkāršu spēli: vai iespējams vismaz minūti neredzēt fiziskas okupācijas liecības? Jāsaka godīgi, reizēm tas ir iespējams, ja ceļš iegriežas kādā garākā ielejā. Taču tas nenotiek bieži. Gandrīz katrā panorāmā, katrā nākamajā ceļa pagriezienā parādās ebreju kolonistu apmetnes, Izraēlas armijas kontrolpunkti, militāri sargtorņi, masīvais betona mūris, dzeloņstieples ar norādi par aizliegto zonu vai armijas džipi, kas aptur citas mašīnas un pārbauda jaunu vīriešu dokumentus.
Sliktu galu ņēmušais Oslo «miera process», kas sākās ar Oslo līguma parakstīšanu 1993.gadā, nevis apturēja izraēliešu ekspansiju, bet realitātē panāca gluži pretējo – deva tai zaļo gaismu. Kopš tā laika ebreju kolonistu skaits Rietumkrastā ir trīskāršojies, sasniedzot gandrīz 300 000. Turklāt šis skaitlis neietver vairāk nekā 200 000 kolonistu, kas ievākušies Austrumjeruzālemē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.