Šogad daudz atzinīgu vārdu izteikts par tūristu pieplūdumu Latvijā un to labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku
Statistikas dati apliecina, ka tūristu skaits šā gada 1.pusgadā tiešām ir būtiski palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, un sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Tomēr ne viss ir rožaini – gultas vietu un numuru noslogojums pirmskrīzes līmeni nav sasniedzis, un samazinājies diennakšu skaits, kurās ārvalstu viesis vidēji uzturas Latvijas tūristu mītnē.
Lielākā ietekme uz labajiem tūristu skaita datiem pēdējos piecos gados bijusi tieši viesu pieplūdumam no Krievijas. Tomēr ar visu to Latvijai nav izdevies pietuvoties ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas sniegumam tūrisma jomā.
Komentāri (16)
Artis Červinskis 19.09.2011. 20.15
Prieks par tūrisma izaugsmi(stabilizāciju) mūsu mazajā Latvijā)))
Žēl,ka daži uztver krievu tūristus,nevis kā mūsu ciemiņus,bet gan pielīdzina viņus tai saucamajai “urlu” auditorijai. Vai tiešām latviešu mūžīgā čīkstēšana un pīkstēšana nevar robežoties kaut kādās saprāta robežās? Zinu, ir grūti,pati ar daudz ko esmu neapmierināta,bet šī “austrumcilvēku” tendence iepazīt mūs labāk,izprast kultūru…vai tas nav apbrīnas vērts,kad pasniedzēja no Kaļiņingradas ar spīdošām acīm man stāsta,cik gan mūsu Rīga ir burvīga.
Vai nav jauki,kad es apmeklējot Tallinu,spēju vien rast gaišus vārdus savā diezgan skeptiskajā dzīves uztverē? Domāju, Latvijai ir potenciāls arī bez somu dzērājiem,kaut gan doma par prāmi man ,personīgi, simpatizē)))
1
Una Grinberga > Artis Červinskis 20.09.2011. 01.16
Piekrītu. Es arī esmu dzirdējis no Krievijas tūristiem tikai tās labākās atsauksmes! Rīgai ir nevis jādomā, kā atvērt kādu jaunu dzertuvi, bet kā vairāk organizēt dažādus kultūras pasākumus, mākslas izstādes un dažādot tūrisma pakalpojumu klāstu!
0
nikolete32 19.09.2011. 12.11
Igauniju visvairāk noteikti apmeklē Somu stipro dzērienu mīļotāji ar prāmjiem. Mēs esam tālāk, ko tur var darīt?
5
Liene > nikolete32 19.09.2011. 13.28
“Jā, vēl sarkano lukturu klāju var ierīkot. Apakšā, zem mašīntelpām.”
Un arī Rīgā jāierīko sarkano lukturu iela. Kā Amsterdāmā.
0
nikolete32 > nikolete32 19.09.2011. 12.48
Laba doma! Kurš to varētu noorganizēt? Spirits&Wine Andrejsalā kopā ar Mr. Flick? ;)
0
andrisskrastins > nikolete32 19.09.2011. 12.54
Ja nemaldos, paši igauņi nav stāvā sajūsmā par tiem alkašiem un pēdējos gados ir centušies piesaistīt kvalitatīvāku publiku. Taču prāmis Rīga – Helsinki būtu reāli laba lieta.
0
disassociative > nikolete32 19.09.2011. 13.14
No Tallinas uz Helsinkiem prāmis drusku vairāk kā 80 km iet 2 stundas. No Rīgas līdz Tallinai pa sauszemi ir 300 km, pa jūru nezinu, tur gar krastu varētu būt pašvaks kuģu ceļš. Rīga – Stokholma gandrīz 550 km pa jūru. Nu, ja to visu saliek kopā un izdara secinājumus, tad jātaisa prāmis Rīga – Helsinki, kas iet pa nakti, uz prāmja labi daudz alko un cigarešu veikalu un mums būs tikpat tūristu kā Tallinai.
Jā, vēl sarkano lukturu klāju var ierīkot. Apakšā, zem mašīntelpām.
0
Juris Millers > nikolete32 19.09.2011. 12.46
Starp Somu dzērājiem ir ļoti populāri kuģi, kas no Tallinas uz Helsinkiem peld nevis taisni (1 stunda), bet apmet visādus līkumus un kopā brauc stundas sešas. Tajā brīdī nav starpības vai brauc no Tallinas vai Rīgas. Vajag kārtīgu deal gruppu taisīt – piektdienas vakarā lielais Boeing Helsinki-Rīga un svētdienas vakarā prāmis Rīga-Helsinki, kas pilns ar tax-free alkoholu kastēs.
0
Oslejs 19.09.2011. 17.38
Man gan, godīgi sakot, neērti to tūristu priekšā, kas autobusiem vien tiek vesti uz Alberta ielu – Rīgas jūgendstila pērli, lai sajūsminās un fotografē Mihaila Eizenšteina gara lidojumu. 3 nami tiešām sakopti un atjaunoti, bet pārējie izskatās vienkārši traģiski – slavenajām sfinksām deguni nodauzīti, dekori nolupuši, 6.nams dzīvībai bīstams jau desmit gadu,… Vai tiešām šo ēku fasādes ir tikai īpašnieku problēma? Izskatās, ka Rīgas dome uzskata tieši tā. Pilsētai nav naudas – tāda ir mūžīgā atbilde. Interesanti, ka rallija Parīze – Dakāra atbalstam Attīstības fondā nauda atrodas regulāri. Tāpat vajadzētu risināt jautājumu par liepām un vientulīgo kļavu, kas aizsedz un bojā unikālās fasādes. Ja paraugāmies senajās pastkartēs, tad koku tur nav. Ir glītas sētiņas ar puķu stādījumiem. Kokus iestādīja pēc kara, lai garāmgājēju acīm apslēptu buržuāzisko greznību. Ja gribam piesaistīt tūristus, varbūt pienācis laiks atjaunot Alberta ielu tās pirmatnējā skaistumā.
0