Lessons for Greece, lessons from Greece 55

Grieķu taksometru šoferi protestē pret finansējuma samazinājumu. Atribūtika pazīstama arī Latvijā - zārks. Foto: AFP/LETA
Morten Hansen

Greece has long been bankrupt, various politicians and the ECB have just been in denial about this but with interest rates and CDS spreads exploding it seems that the end is indeed nigh on all fronts.

I have often had the question: What can/could Greece learn from the Latvian internal devaluation experience? My answer has been that they can learn that there is nothing for them to learn. No Southern European country is likely to be able to copy the Latvian experience (and this is not said in order to cheer over the Latvian experience – as I have often argued the current harsh and unpleasant austerity measures are – regrettably – necessitated by disastrous fiscal policy mistakes during the boom times of 2004-07).

Greeks took to the streets before consolidation measures were even introduced there – Latvians didn’t protest (I don’t count 13 January 2009 as that serious, quite frankly).

Latvia undertook a somewhat belated but from summer 2009 very severe frontloaded fiscal consolidation, bigger than for any other country. Whereas Greece has actually done something, there is still too much political disagreement and too much resistance from interest groups to believe that they will accomplish what they have to do.

Latvia’s internal devaluation actually seems to work – exports account for a higher share of GDP than ever before, although we should not declare victory yet – broad-based growth still has to resume. Again, I don’t see Greece mimicking the kinds of pay cuts and thus the gains in competitiveness that has been experienced here. Too strong unions for that.

In short, Latvians (largely) accepted fiscal consolidation and the ensuing hardship, perhaps realizing that the ‘fat years’ had indeed been too good to be true – Greeks still don’t seem to have realized that they have been overspending for years.

Greece ‘learning’ from Latvia or copying Latvia is thus impossible.

But Latvia certainly has lessons to be learned from Greece! If a country wants to maintain a fixed exchange rate (Latvia) or is in a monetary union (Greece and later Latvia) it a) cannot allow its competitiveness to deteriorate and b) it cannot allow large accumulation of government debt.

Latvia didn’t pay much attention to the former during the 2004-07 ‘fat years’, which necessitated the internal devaluation and all the pain it invoked but I sure hope the lesson has been learned by now. If a) and/or b) are not adhered to, a country should not operate with a fixed exchange rate not to mention join a monetary union. The years of pain that Greece will go through, having violated a) and b) should be a very stark lesson for this country.

Morten Hansen is Head of Economics Department, Stockholm School of Economics in Riga

 

Komentāri (55)

kreëstliv 14.09.2011. 20.29

Protams, ka nav vairs jautājums par vai, bet kad. Vācieši nevar atļauties lielu inflāciju – tas politiski un vēsturiski neiespējami, bet pašreizējais kurss ar ECB vērtspapīru pirkšanu tieši to nozīmē.

Man patīk, ka Internetā iekš twitter viens viedais raksta:

“Mums ir milzīga ēnu ekonomika + nezināms faktiskais iedzīvotāju skaits, tomēr “ekonomistiem” liekas, ka LV IKP per capita rādītājam ir jēga”

Viedajam vajadzēja saprast, ka no Prof.Hazana izpētītā izriet, ka nodarbinātība pēc apsekojuma (ja aprēķinam paņem reālos iedzīvotāju ciparus) valstī apmēram atbilst nodokļu maksātājiem, tādēļ nav nekādas milzīgas ēnu ekonomikas, kur vispār netiktu maksāti nodokļi. Ir tikai dažu viedo vēlme to tur saskatīt.

+4
-2
Atbildēt

11

    kreëstliv > kreëstliv 15.09.2011. 18.30

    Naudas plūsma no aizbraucējiem uztur ekonomiku pie dzīvības un ar to atbildēts arī Jūsu jautājums par iemaksām bankomātos, jo izbrauc lielāks skaits un arī tādi, kas vēlāk strādā labākos darbos, vairāk pelna, vairāk var atkal atsūtīt. Ārvalstu valūtu var samainīt latos.

    Izlasiet vēlreiz rūpīgi manis rakstīto – teicu, ka aplokšņu algas pastāv darbojošajos uzņēmumos, nevis ārpus tiem, jo ārpusē vairs nenotiek naudas aprite, bet barters, kas ir atbilstošas sekas pielietotajai monetārajai politikai. Otra lieta – aplokšņu algu apmērs darbojošos uzņēmumos ir problēma, bet jautājums Jums – kurš maksā vairāk aplokšņu algas – valsts pasūtījumu veicēji vai eksportētāji? Un kādēļ to dara, kādas ir sekas un ietekme abos gadījumos?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > kreëstliv 16.09.2011. 00.01

    Ivar – pieauga ne tikai iemaksājamo bankomātu skaits, bet arī paplašinājās banku loks, kas tos ieviesa un ne mazsvarīgs faktors – pieauga cilvēku uzticība tiem.
    Ja grib būt korekts, tad jāpēta visa naudas in/out plūsma, tai skaitā maiņas akcijas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > kreëstliv 16.09.2011. 11.25

    Cik vērtīgi ir skaitīt skaidrās naudas iemaksu darījumu skaitos? Katra iemaksa pa piecītim vai desmitniekam uzskatāma par nopietnu rādītāju?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Maija > kreëstliv 15.09.2011. 17.46

    Tieši tā, Ivar!
    ja gribi būt korekts, tad jāsalīdzina cik vispār 2007. g. tika iemaksāta skaidrā nauda banku kontos (privātos un jur. personu), cik izņemta un cik to dara 2011.g
    Apgalvojums, ka 2007. g. bankomātos iemaksāja daudz mazāk nekā šodien ir bez satura, uz ko jau norādīja kungs Klusais

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > kreëstliv 15.09.2011. 10.10

    Ivar – cik naudas iemaksas automātu bija 2008 un cik 2011 gadā?
    – cik liela ir naudas plūsma no aizbraucējiem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdemārs Valdemārs > kreëstliv 15.09.2011. 09.57

    Econ, ja Latvijā “nav nekādas milzīgas ēnu ekonomikas”, tad latu skaidrās naudas kāpums, kurš strauji tuvojas pirmskrīzes līmenim laikam liecina par patēriņa bumu? Jeb arī iedzīvotājiem apnikušas elektronisko norēķinu priekšrocības un atgriežas nostaļģija pēc čaukstošiem papīriem makā. Tikai kā skaidrot faktu, ka darījumu skaits skaidrās naudas iemaksu bankomātos 2011. gada 1. pusgadā salīdzinot ar to pašu periodu 2008. gadā ir pieaudzis 2.5 reizes, savukārt izmaksu skaits šajā laikā ir samazinājies? Tās pašas tendences arī attiecas uz darījumu apjomiem (skat. LB apkopoto maksājumu sistēmu statistiku).

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > kreëstliv 16.09.2011. 11.32

    Klusais!
    prof. Morten Hansen!

    Arī man gribētos sagaidīt kādu LB — Rimševica vai kāda no viņa LB analītiķiem — apskatu ar analīzi par naudas plūsmām, kas Latvijā ienāk no ārstrādājošo valstīm.

    Līdz šim netīši gadījies redzēt 2 skaitļus: 2008., pēdējā treknajā gadā, no Īrijas vien esot ienākušies 280 milj. latu un pirmajā īstajā krīzes gadā, 2009., no visām ārstrādnieku darbvalstīm kopā = 300 000 milj. eiro/210 milj. latu.

    Sagadīšanās vai likumsakarība, kādēļ nav nevienas publiski pieejamas finansu analīzes par šīm parādībām gadiem ilgi?

    Vai tādēļ, ka valdībām un to pietuvinātajiem bail atzīt, cik rentabls un Valsts Kasei ienesīgs ir darbaspēka eksports, — līdz ar to arī īstermiņos neizdevīgas pūles nodarbinātību paplašināt tepat, Latvijā?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Verners Losbergs > kreëstliv 14.09.2011. 21.44

    Tavi spriedelējumi par lata devalvācijas pozitīvo pusi ir maigi sakot domāta ekonomiski analfabētiskajai tautas daļai.
    Nu kāds var būt labums no lata devalvācijas privātpersonai vai juridiskai personai, kuriem kredīti ir ņemti EIRO? Tas ka nevarēs nomaksāt kredītus? No tā taču labums ir tikai dažiem izredzētajiem ar lieliem EIRO uzkrājumiem, kas varēs pa lēto sapirkt maksātnespējīgus uzņēmumus, parasti tik lieli uzkrājumi ir tādiem, kas nemaksā nodokļus un lieko naudu tur ofšoros.
    Būsi par daudz kafijas sadzēries rakstīdams ŠRP un Saskaņas propogandu.

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    Ruta Kalniņa > kreëstliv 14.09.2011. 23.01

    vēl viena muļķība ir fanoties par islandi – salīdzini islandes datus ar lv, vari palasīt Hansena vai LB rakstus par šo. Nav vēl atrisinātas daudzas islandes problēmas, tajā skaitā par noguldījumu atdošanu gb un nl

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Valdemārs Valdemārs > kreëstliv 15.09.2011. 11.09

    Jā, var diskutēt par iemaksu skaita pieaugumau (šādu ATM ir divreiz vairāk), bet iemaksu apjomu galvenokārt mērā nosaka reālie faktori. Līdzīgi kā, piemērām, paplašinoties degvielas uzpildes staciju tīklam, degvielas uzpildīšanas reižu skaits varētu pieaugt, bet degvielas patēriņš tādēļ būtiski nekāps.

    Salīdzinot ar peļņas ziedu laikiem Īrijā un Lielbritānijā treknajos gados, naudas plūsma no aizbraucējiem droši vien ir apsīkusi. Turklāt tā nekad nav bijusi latos, bet ārvalstu valūtā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > kreëstliv 14.09.2011. 22.37

    Man ar ŠRP un SC nav nekāda sakara. Ir iespēja bankai bankrotēt, ja sadevusi kredītus neapdomīgi.

    Labums ir tāds, ka var atteikties no savas ķīlas (nobankrotēt) un sākt no jauna, nevis līdz mūža galam maksāt par kaut ko. Maksātspējīgus uzņēmumus jau tagad var pirkt un pērk, piemēram, krievi, tāpat kā maksātnespējīgus. Izdomājiet kaut ko gudrāku par “Šķēle tad izpirktu visu Latviju” (tas tiešām der tikai ekonomikas analfabētiskajai pusei), jo jau tagadējie rezultāti parāda, ka Islande ir daudz labāk tikusi cauri, nekā Latvija.

    Man gribētos Rimšēviča komentāru par SVF misijas vadītāja izteikumiem un prezentāciju, ko visi var nolādēt internetā, no pasākuma, kad Dombrovskis Vašingtonā prezentēja grāmatu par krīzes pārvarēšanu. Izteikumi bija visai interesanti, vai arī SVF pēkšņi ir kļuvis par analfabētiem? Vai SSE arī uzskata, ka SVF izteikumi prezentācijas laikā ir analfabētiski?

    Tagad jau tāpat ir par vēlu – jāgaida, ko tālāk Vācija darīs ar eiro, bet uzskatu, ka tā bija ļoti liela kļūda nenodevalvēt. Neba jau citu iemeslu dēļ Bondara studiju biedri un pasniedzēji (laikam visi analfabēti) izteica līdzjūtību Latvijas iedzīvotajiem. Deflācija Latvijā arī īsti nenotika, Grieķijā vajadzētu apmēram 30%, lai atgūtu konkurētspēju – mission impossible.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

kreëstliv 15.09.2011. 18.24

Monetārajā politikā darbojas dažādi likumi, arī labās naudas izspiešanas iespēju utt. Bet šāda rīcība dod iespēju cirkulēt naudai tautsainiecībā, ko pašreiz izmanto, piemēram, Zviedrija, nevis darīt pretējo – izspiest pēdējo, kas cilvēkiem ir un to pašu izvest kā hipotekāro kredītu atmaksu.

+1
0
Atbildēt

0

bebiekste 15.09.2011. 00.02

Kurš var droši apgalvot, ka devalvācijas gadījumā Latvijā būtu Zviedrijas, Polijas, Šveices etc. scenārijs nevis Batkrievijas vai Zimbabves gadījums?

+3
-2
Atbildēt

19

    Signija Aizpuriete > bebiekste 15.09.2011. 00.35

    ——
    Nedaudz pacietības – un jau 18. septembrī būs ‘skaidrāka bilde’ par Latvijas vēlētāja uzskatiem. Nedaudz pacietības – un, Grieķijas defolta gadījumā, redzēsim to virzienu uz Baltkrievijas pusi. Ar to domāju ES federalizācijas variantu – kārtībai jābūt!
    http://www.youtube.com/watch?v=0XjIcGT40fw

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 18.25

    >OT
    Kāpēc jāizvairās visiem spēkiem? Varbūt nav jāsteidzas ar eiro un jāizmanto iespējas ko dotu devalvācija pie labvēlīgiem nosacījumiem. Tas, kas nederēja vakar, varbūt der rīt?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 18.34

    Pieņemu, ka valdība Latvijā ir saprātīga un devalvētu konkurētspējas atgūšanai, nevis drukātu naudu budžeta segšanai. Diezin vai ārpuse aizdotu, ja izdomātu darīt otro.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 18.39

    >Econ
    Pieņemt kaut ko, manuprāt, te ir nevietā. Tad jau labāk ekonomistiem padziļināti studēt pūļa psiholoģiju un uzvedību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 19.05

    >Econ
    Es neko neapgalvoju, nepieņemu un nebaidu. Es jautāju/prasu speciālistiem nevis nosaukt veiksmīgus vai neveiksmīgus piemērus (tie jau ir zināmi un saukti daudzas reizes), bet atbildēt uz jautājumu tieši kāpēc vieni ir veiksmīgi un citi neveiksmīgi. Ja nevar uz to atbildēt, tad sanāk tikai zīlēšana kafijas biezumos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 23.08

    Mana atbilde ir tāda, ka līdz šim vēsturē neviens tādu lietu kā iekšēju deflāciju un vēl atvērta darba tirgus apstākļos veiksmīgi nav veicis, jo nepieciešama pārlieku liela pielāgošanās un cilvēkiem pārāk daudz iespēju aizbēgt.

    Jā, manuprāt, ar devalvāciju rezultāts būtu bijis daudz labāks. Kāpēc vieni ir veiksmīgi un citi neveiksmīgi – tādēļ, ka vieni to dara konkurētspējaš atgūšanai, otri – drukā naudu, lai segtu budžetu. Abos gadījumos tā ir devalvācija.

    Par racionālu domāšanu – pats redziet šodienas premjera kandidātu debates – 2 apsūdzētie, 1 ne visai gudrs vidusskolēns un vēl viens, kas bija tieslietu ministrs, kad tika zagts Air Baltic. Kaut kā skumji paliek un beigu beigās ir vienalga, jo tas izraisa papildus emigrāciju, cilvēkiem skatoties šo teātri.

    Un vēl viens stāsta par lielo sasniegumu par 70% normu valsts iepirkumos – man patīk, ka kāds pārsūdzēja Satversmes tiesā, jo tas bija absolūts ekonomiskais nonsense, šī iemesla dēļ ekonomikā tika ievazāts milzīgs Holandes sindroms, kas visu ekonomiku pataisa atkarīgu no ārējas naudas, izzūd pašuzturošā un eksportējošā, kas nevar bez devalvācijas konkurēt ar algām, ko piedāvā valsts pasūtījumu veicēji. No otras puses tiem prasa deflāciju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 23.27

    >Econ
    Hehe, teijāteris. Es ne par velti pieminēju uzticību valdībai kā vienu no nosacījumiem.

    Tātad jau siltāk. Ir jau vismaz viens parametrs – valdība nedrukā naudu, lai aizbāztu budžeta caurumus.

    Es pareizi sapratu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 23.41

    Ja izbrauks pārāk daudz cilvēku, tad būs vienalga devalvēs vai nē – kailcirtēm tas nav būtiski, arī atkritumu novietnēm. Tas ir svarīgi, ja ir vēlme uzturēt līdzīgu ekonomiku, kādas darbojas Rietumeiropā, ar cilvēku labklājību. Tikai tad nevar taisīt visādas pseidogudrības ar algu sistēmas modifikācijām ar iepirkumu nosacījumiem un milzīgiem naudas ieplūdumiem situācijā, kad vajag deflāciju, pretējā gadījumā būs skaists emigrācijas un koku izciršanas apvienojums. 70% noteikums darbojas pretim deflācijas stratēģijai, tādēļ kaut kad var nonākt pie situācijas, kad risinājums ir tikai devalvācija.

    Zviedrijas valdība pieļauj devalvāciju, lai atgūtu un noturētu konkurētspēju, Zimbabve, lai segtu budžetu. Man kaut kā gribētos domāt, ka Latvija tuvāk pirmajam variantam.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 23.53

    >Econ
    Akmentiņš ekonomistu lauciņā.
    Tādi viedokļi – “es domāju” Latvijā būs tāds vai tāds scenārijs ir lasīti kaudzēm. Vēl tiek pamatots ar kādu matemātisku modeli. Bet kad parok dziļāk tādi viedokļi jāpieņem tikai ar ticību.

    Mani interesē kas cits. Fizikā Ņūtona likumi nedarbojas kvantu mehānikā. Vai ekonomisti spēj atšķirt, kad sistēma darbojas pēc vieniem likumiem un kad pēc citiem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 16.09.2011. 00.07

    Tas ir pavisam vienkārši – ekonomikas likumi ir universāli, tie darbojas vienmēr, tāpat kā fizikas likumi. Kvantu mehānikas abnalogs ir finanšu ekonomika, kas ir mazliet mākslīga ekonomikas nozare, kas balstās uz cilvēki ticību un cerībām, bet beigu beigās tāpat pakļaujas vispārējiem ekonomikas likumiem. Tikai vieglāk cerēt, ka šoreiz jau būs savādāk, esam gudrāki par antīkajiem grieķiem vai romiešiem (un tiem, kas vēl pirms viņiem) un tādas ekonomikas muļķības nepieļausim, bet tā nav – sakarības un notikumi ir tie paši. Variet noņemt “es domāju”, bet kaut mirklīti padomājiet, kādēļ visi citi (nopietni personāži, ne jau tas zviedru ekonomists) saka, ka tas ir neprāts, kas tika izdarīts. Pavisam vienkārši, jo ir cenšanās pierādīt, ka ekonomikas likumi Latvijā nedarbojas, apmēram tas pats, kas apgalvot, ka Saule griežas ap Zemi, ne otrādi. Kas tagad notiek – bija gaidīts liels algu samazinājums, notika pretējais un valdība ar Vienotību priekšgala pretējo pat vēl veicināja ar antikonstitucionāliem Iepirkuma likuma grozījumiem. Rezultāts ar emigrāciju un dabas resursu noplacināšanu ir tikai likumsakarīgs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.15

    >Econ
    Tātad atgriežamies pie tā ko jau rakstīju. Ja iet tik sūnaini, tad acīmredzot ekonomisti nepietiekami studē pūļa psiholoģiju. Vismaz viņu rokās nav rīku kā tādas zināšanas pielietot ārpus finanšu tirgiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.24

    >Econ
    Labi, pavilka uz afilozofēt. ->
    Bet varbūt ekonomikā vajag kaut ko līdzīgu Hipokrāta zvērestam? 🙂

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 16.09.2011. 00.41

    Studē, bet bieži domā, ka šoreiz būs savādāk. Un īstenībā, ja ir laba izglītība, tad jau zin, kam jānotiek un kas notiks. Tāpat kā ar Sauli un Zemi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 16.09.2011. 00.48

    Es jau nepārmetu, ka nestudē. Es rakstīju “padziļināti”. Tā, lai ne tikai zinātu kam jānotiek tad kad jau notiek, bet…
    Nu labi, tur ekonomistiem pašiem iekšēja pretruna starp burbuļa pūšanu peļņai un stabilitāti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > bebiekste 15.09.2011. 13.32

    Puika!

    Precīzi, — tieši šajā uzskaitījumā ir jāredz atškirība starp to devalvāciju, kas derēja Polijai, bet no kuras Latvijai bija un ir jāizvairās visiem atlikušajiem spēkiem.

    Viens sarežģījums: tagadējā valdība acīmredzami par izdevīgu uzskata darbaspēka eksportu, — līdzeklis kā istermiņa ielāps vilinošs, BET…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Maija > bebiekste 15.09.2011. 17.57

    viens “labums” no lata devalvācijas būtu bijis pilnīgi noteikti. nebūtu jāgriež pensijas un budžetnieku algas. nebūtu Satversmes tiesai ar tās bijušo kompartijas biedru priekšgalā jātaisa politiski motivēti lēmumi, lai izdabātu “darbaļaužu masām”
    būtu arī “sliktums” – visādi mūsu pārlieku dāsni apmaksātie uz budžetu sēdošie “vidusšķiras” pārstāvji, tipa rimšēviči, dažādu aģentūru vadītāji visu pakāpju algoti pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki utm., ar nenormālām kredītsaistībām € būtu spiesti taisīt personīgo maksātnespēju un atlikt savu rietumu ziepenēs noskatīto sapni par “cilvēka cienīgu dzīvi” līdz brīdim, kad viņu pašaizlidzīgas un nesavtīgas kalpošanas valsts un tautas labā to vispārējais labklājības līmenis būtu pacēlies tik augstu, ka no samaksātajiem nodokļiem varētu uzturēt šo tobrīd krietni pārvērtēto darboņu varzu un to atalgojumu

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 01.05

    Vāja dziesma un vājš klips.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > bebiekste 15.09.2011. 18.57

    Gan Godmanis bija, gan Dombrovskis ir racionāli domājoši. Jūsu apgalvojums ir tāds, ka man pūļa psiholoģijas dēļ jāuzskata pretējais. Latvijai tika aizdots tik daudz naudas, ka noturēt varētu jebkādu valūtas kursu. Ekonomika ir zinātne par cilvēku (pūļa) uzvedību. Ar haosu arī nevajag baidīt – ne Zviedrijā, ne Šveicē haosa nav, lai gan pamanās valūtas vērtību samazināt būtiski (ar dirty floating).

    Nepieminat vēl vienu lietu – neatbilstošs kurss ne tikai apgrūtina darbību eksportētājiem (Šveices piemērs), bet arī īerobežo jaunu rašanos, esošo pārorientēšanos uz eksportu. Tātad nav tik būtiski, cik eksportspējīgi tie uzņēmumi ir, Grieķijas gadījumā pie pašreizējām izmaksām cilvēki brauks uz Turcijas, nevis Grieķijas kūrortiem, neatbilstošs kurss nozīmē, ka tie arī nevarēs rasties pietiekamos apmēros.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    bebiekste > bebiekste 15.09.2011. 02.04

    >nulle
    Jautājums ir mazliet par citu. Man nav izglītības ekonomikā, bet esmu sekojis diskusijai par devalvāciju jau no pirmsākumiem.

    Mans secinājums ir tāds – lai no devalvācijas būtu labums ir jābūt dažiem nosacījumiem:
    a) +/- normālai ekonomikas struktūrai ar pietiekošu procentu eksportspējīgu nozaru/uzņēmumu. Ir jau jābūt ražošanai ko stimulēt. Vai ir?
    b) un tomēr kaut kādai nebūt ticība vietējai valūtai/valdībai utt. lai neizceltos panika. Ko darīs uzņēmumi, ja darbinieki pieprasīs algas izmaksāt eiro? Cik saprotu speciālistu pārpalikums mums nav.

    Tāpēc jautājums ir par to vai ekon. speciālisti var modelēt, kāds scenārijs būtu Latvijā – izaugsme vai panika un haoss?
    Tāpat kādu iespaidu devalvācija atstātu uz iekārtu un tehnoloģiju importu?

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu