Valdības vadītājam būtu jābūt arī partijas vadītājam
Partiju «premjerministru kandidātu» nosaukšana pirms vēlēšanām Latvijā kļuvusi par daļu no melīgās politiskās kultūras, kurā politiķi izliekas, ka runā nopietni, bet vēlētājiem jāizliekas, ka šāda izlikšanās tad arī ir īstā «politika». Partiju nosauktie lielākoties ir fiktīvi kandidāti, un viņu «nominēšana» galvenoties ir tikai polittehnoloģiska manipulācija, ar ko diemžēl nodarbojas arī tie, kuri sola un droši vien tiešām gribētu godīgu politiku.
Neīstuma rādītājs ir jau pati intriga – kurus tad īsti piedāvās? Partijām, kuras reāli pretendē uz valdības veidošanu, šāda ažiotāža ir pretdabiska. Partijas priekšsēdētājam būtu pašsaprotami jābūt arī tās premjerministra amata kandidātam, kā tas parasti ir arī citur demokrātiskajā pasaulē. Būt partijas līderim nozīmē gatavību uzņemties galveno atbildību par partijas rīcību ar iegūto varu.
Taču Latvijā «premjerministru kandidātus» piedāvā kā zaftes karoti putrā, ar ko pievilināt strēbējus. No piecām partijām un apvienībām, kurām ir reālas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā, tikai Saskaņas centrs ir nosaucis savu priekšsēdētāju par premjerministra kandidātu. Tomēr, lai kāds neiedomājas, ka tas ir nopietni, kopā ar Nilu Ušakovu piedāvā arī Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. Kurš no abiem izrādīsies vienīgais īstais, izlemšot jau pēc vēlēšanām. Acīmredzot rēķinās, ka nekas nebūs jālemj, jo katrs paliks savā vietā. Toties vēlētājiem nu ir «divi par viena cenu». Un arī arhetipiska divgalvainība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.