Intervija ar ekonomikas ministru par aiziešanu no aktīvās politikas
Ekonomikas ministrs Artis Kampars pagājušā svētdienā “Jaunā laika” kongresā paziņoja, ka nolēmis vairs nestartēt Saeimas vēlēšanās, bet turpmāk visu uzmanību veltīt “Vienotības” stiprināšanai. Partijas biedri šo lēmumu uzņēma ar aplausiem.
Ir.lv intervija ar ministru par to, kādēļ viņš nolēmis aiziet no politikas, par “Vienotības” [ne]piekāpšanos ZZS un Lembergam, kā arī “Jaunā laika” [ne]zaudētajiem principiem.
Kas ir tie patiesie iemesli, kādēļ nolēmāt aiziet no politikas?
Es par šiem patiesajiem iemesliem esmu runājis publiski.
Publiski jūs piesaucāt divas lietas – nomelnošanas kampaņu un to, ka gribat stiprināt “Vienotību”, bet tas neskan pārliecinoši.
Es nevaru, man nav iespējas katram individuāli radīt pārliecību, ka runāju patiesību un ka mans viedoklis, mana izpratne par to situāciju ir patiesa. Es tūliņ argumentēšu, bet zinu, ka ne vienmēr tas izdodas. Mēģināšu vēlreiz tā precīzāk – redziet, ārkārtīgi nopietna man liekas situācija, ka nu jau vairāk nekā desmit gadus ar dažādiem mēģinājumiem, gan sākot ar “Jauno laiku” un Einaru Repši, gan daloties “Jaunajam laikam”, “Pilsoniskajai savienībai”, gan nākot visādām citām partijām, mēs joprojām atrodamies situācijā, ka parlamentu, Saeimu atbalsta 5-7% vēlētāju. Ja mēs joprojām turpināsim cerēt, gribēt un, esmu ļoti pārliecināts, ka tā tam vajadzētu notikt, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra valsts, tad elementāra loģika saka, ka ilgtermiņā, visticamākais, tas būs ļoti grūti izdarāms ar tik zemu [sabiedrības] atbalstu. Savukārt neviens nav parādījis pasaulē citu demokrātisko modeli, kas bāzējas uz politiskajām partijām kā demokrātiskās sistēmas mugurkaulu. Kā var ilgstoši pastāvēt demokrātija, ja politiskās partijas ir tādas, kādas tās ir šobrīd – vājas, nestrukturētas, vāji finansētas vai nefinansētas vispār. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kurā netiek finansētas politiskās partijas no valsts budžeta. Vai mēs gribam cerēt, ka pēc gada atkal kāds neatlaidīs Saeimu? Vai tās ir pamatotas cerības? Manuprāt, nē. Līdz ar to, ja mēs šodien raugāmies konkrētajā situācijā, kā es ar visu to atbildību pret politisko situāciju gribētu rīkoties, tad tas ir tiešām strādāt vietā, kur mans darbs ir daudz noderīgāks, efektīvāks, zinot arī to, ka aktīvā politikā ir jāpaiet malā.
Jūs sakāt – noderīgāks, efektīvāks. Vai jūs sevi ekonomikas ministra amatā neredzējāt tik noderīgu un efektīvu?
Nē, es to redzēju, bet saprotiet, tā objektīvā realitāte ir tāda, ka patlaban, startējot uz parlamentu, ir jāsaprot, ka tas darbs turpināsies daudz smagāk nekā līdz šim.
Tad jūs negribat tik smagi strādāt?
Nē (smejas). Parlamentā esot, neviens nepārmanto ekonomikas ministra amatu un man nav ilūziju, ka, divarpus gadus strādājot, un šobrīd esmu visilgāk strādājušais ekonomikas ministrs pēc neatkarības atjaunošanas, tomēr potenciālā nākamā koalīcija varētu mani atkal nominēt kā ministru. Es to ļoti labi saprotu, respektēju, izvēloties arī ar kolēģiem kopā, kas varētu būt tās šābrīža aktualitātes, kur jāpieliek plecs. Mēs esam nolēmuši, es esmu nolēmis personiski, ka šī ārkārtīgi lielā atbildība partijas “Vienotība” dibināšanā, veidošanā un padarīšanā par spēcīgu politisko spēku ir prioritāte numur viens.
Jūs pieminējāt arī nomelnošanas kampaņu.
Es negribu par to šobrīd runāt. Mēs redzam, ka to 1:1 metodi izmanto pret Štokenberga kungu. Protams, ka jebkuram cilvēkam, kurš jebkad ir atradies privātā uzņēmējdarbībā, visticamāk, var Latvijā atrast kādu iemeslu, lai pr viņu katru dienu mēnesi pēc kārtas, reizēm – divreiz dienā, reizēm – trīsreiz, rakstītu kādus rakstus.
Tas nav kaut kāds iemesls. Tā ir viena konkrēta lieta – investors, kurš ir iemaksājis konkrētu summu, pat savā īpašumā neiegūstot jūsu uzņēmuma kapitāldaļas, – viņa vārds un uzvārds.
Jā, vēlreiz. Šis investors ir zināms, patlaban, cik man zināms, ar viņu sazinās atbildīgās institūcijas, pārbauda viņa finanšu rādītājus. Šis uzvārds nav slēpts, viņš nav nekādā veidā nekur ārzonās paslēpies, un arī šogad manā deklarācijā viss sabiedrībai būs zināms gan par šo darījumu, gan to, kas ir šis investors. Tā kā es joprojām uzskatu, ka tajā grūtajā situācijā, kas man bija pagājušā gadā, esmu rīkojies un arī deklarējis visu tā, kā ir, nevis mēģinājis grāmatvediski kaut kādā veidā rakstīt to, kā nav.
23.jūlijā tauta neierasti lielā aktivitātē devās uz referendumu, atlaida šo Saeimu un faktiski izteica neuzticību šim Ministru kabinetam. Jūsuprāt, kas ir tās lietas, ko “Vienotība” izdarīja nepareizi?
Pirmkārt, “Vienotības” iekšējā lēmumu pieņemšanas struktūra, kas ļauj nemitīgu diskusiju, kas ir laba un pareiza lieta partijas iekšpusē, laužas uz āru. “Vienotība” nespēja, jau sākot no Dombrovska valdības veidošanas laika, šādas normālas, kā redzams, smagas, reizēm asas diskusijas noturēt, tādā veidā sabiedrībai radot iespaidu, ka “Vienotība” ir iekšēji nestabila.
Tas iespaids ir maldīgs?
Cik man zināms, piemēram, Republikāņu, Demokrātu partijās Amerikā vai, ko es precīzi zinu, CDU Vācijā, šāda veida diskusijas ir divreiz asākas, divreiz garākas un katrā veidošanās procesā ir vienkārši neizbēgamas. Tas, ka diskusijas ir normāla parādība partijas iekšpusē, manuprāt, mums kā demokrātiskai sabiedrībai būtu jāsaprot. Tam, kam pēc diskusijas ir jānāk, ir sabiedrībai saprotamam, labi paskaidrotam rezultātam. Turpinot, tā ir pirmā diezgan nopietnā problēma, kas sabiedrībai rada šādu nepareizas virtuves sajūtu, kurā, protams, sabiedrībai vajadzētu zināt viedokļus, bet svarīgākais ir konkrēts lēmums, rīcība.
Tālāk, ja atceramies pagājušo Saeimas vēlēšanu rezultātus, tos politiskos spēkus, raugoties no kampaņu viedokļa, ko sabiedrība pietiekami korektās vēlēšanās tika ievēlējusi, rezultāts beigās bija, ka “Vienotība” kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību veidoja koalīciju. Varam kritizēt šo risinājumu, zinot, ka tagad tiek kritizēts jebkurš cits risinājums – vai tā būtu sadarbība ar margināliem multikulturālisma noliedzējiem vai ar cilvēkiem, kuru daļa joprojām neatzīst Latvijas okupāciju, bet Latvijas tauta šādus spēkus ievēlēja Latvijas parlamentā. Tā ir tā realitāte. Tāpēc šis lēmums strādāt ar ZZS bija ļoti grūts, bet bija tāds, kurš tomēr deva iespēju strādāt. Tās pamatlietas, kuras Valda Dombrovska otrai valdībai bija jāizdara, manuprāt, tika izdarītas pietiekami kvalitatīvi.
Kurš patiesībā vadīja Ministru kabinetu – Lembergs vai Dombrovskis?
Dombrovskis.
Iepriekš jūs medijos izteicāties par Lemberga lielo ietekmi.
Jā, tā ir, tā ir ļoti liela uz katru ZZS lēmumu. Lemberga kungs spēj strukturēt šo organizāciju, spēj pulcēt ap sevi cilvēkus, kuriem tiek deleģēts detaļās sekot, galvenokārt finanšu jautājumiem. Tas ir fakts.
Bet, ja mēs runājam par ietekmi uz Ministru kabinetu, uz Valda Dombrovska lēmumiem, es absolūti noliedzu jebkādus apgalvojumus, ka Lembergs ir mēģinājis, nevis mēģinājis, bet diktējis, pilnībā pārņēmis šādu te vadību. Tas, kas ir fakts, neapšaubāmi atsevišķos jautājumos, ņemot vērā, ka koalīcijā ir tomēr divas partijas, bijuši tādi kā Lemberga aktivitāšu, viņa interešu virzīšanas mēģinājumi. To mēs redzam arī Saeimā.
Mēģinājumi, kurus “Vienotība” nav pieļāvusi?
Nu, lielākā daļa, gandrīz visi [nav pieļauti], ja neskaita gadījumus, kuros Saeimas balsojums notiek nevis ar “Vienotību”, bet ar kādu citu politisko spēku, kurš tobrīd ir gatavs runāties daudz lietišķāk ar Lemberga kungu.
“Vienotība” uzskatīja, ka, piemēram, bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) ir vislabākais speciālists darbam “Lattelecom” padomē?
“Vienotība” tā neuzskatīja, tomēr, ja koalīcijas partneris – “zaļie zemnieki” virza cilvēku…
Jūs taču sacījāt, ka “Vienotība” nav piekāpusies gandrīz nekur.
Jūs saprotiet, mēs varam kritizēt Mārtiņu Rozi, bet padome ir uzraudzības institūcija, padome nav operatīvā vadība un, piemēram, zviedru kompānijas “TeliSonera” pārstāvis, kurš tiek deleģēts “Lattelecom” padomē, pret Mārtiņa Rozes konkrēto gadījumu var tikt kritizēts daudz daudz vairāk. Cilvēks, kurš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā atbildīgs ierēdnis – es negribētu teikt, ka viņa atrašanās šajā amatā ir kategoriski nepieņemama. Atcerieties, es divus, trīs mēnešus pats personīgi iebildu pret šādu risinājumu.
Jā, bet beigās viņš tur ir.
Jā, beigās tā iemesla dēļ, ka mēs kā “Vienotība” neesam pārstāvēti ar 51 balsi Saeimā un nevaram visus risinājumus vieni paši pieņemt.
Roze nav vienīgais ar koalīcijas partijām saistītais cilvēks, kurš nonācis dažādos amatos, piemēram, fizkultūras skolotāja [“Vienotības” izvirzītā 71 gadu vecā RD vēlēšanu komisijas locekle Gundega Drēska, kas pēc izglītības ir fizkultūras skolotāja. – Red.] Privatizācijas aģentūras valdē. Kur pazudušas “Jaunā laika” idejas, uzstādījumi, kas bija sākotnēji, veidojoties partijai?
Tās nekur nav pazudušas. Es gribētu tomēr ilustrēt to procesu, kā tas notiek īstenībā. Piemēram, šī pati “Lattelecom” padome, kurā pirmo gadu, lai attiecīgi deleģētu cilvēkus, kuri patiešām ir nozares profesionāļi, ir strādājuši šajā nozarē, kuriem ir pieredze, kuri nav atradušies nevienā no politiskajām partijām, kā mēs to vēlētos redzēt, es uzrunāju kādus 5-6 cilvēkus. Izrādās, ka visi no viņiem principā ir interešu konfliktā, jo telekomunikāciju nozare Latvijā ir ļoti šaura, viņi nevar strādāt “Lattelecom” padomē, jo viņi ir bijuši kaut kur citur. Otrs arguments, ka viņi vienkārši nevēlas tur atrasties, jo viņu atalgojums, ņemot vērā stingros nosacījumus par amatpersonas atbildību, par deklarācijas iesniegšanu un visu pārējo, vienkārši šādi cilvēki uz tādiem amatiem nepretendē, neiet un nestrādā. Latvija ir maza valsts, un šī sistēma ir darboties nespējīga.
Bet kur palikuši šie principi?
Principi ir šeit. Mēs, es personīgi esmu izstrādājis dokumentu, kurš saucas “Valsts kapitāldaļu pārraudzības modelis”. Tas iesniegts Ministru kabinetā jau aprīlī. Tas paredz pilnīgi citus mehānismus – nevis pa vienam cilvēkam mēģināt lauzt šo sistēmu, bet to sistēmu nomainīt tā, lai funkcionē saprātīgi un sabiedrības interesēs, sabiedrībai caurskatāmi.
Jūs tagad runājat tā, it kā būtu nupat atnākuši. “Vienotība” vadīja valdību divus termiņus. Kas liedza īstenot savus plānus, pieturēties pie saviem principiem?
Latvijas sabiedrībā ir viena tāda interesanta lieta. Šeit jūs nevarat nepiekrist – mēs katru lēmumu esam ļoti plaši diskutējuši, esam likuši uz galda, aicinājuši sabiedrību pie galda, nozares pārstāvjus vienmēr šādos gadījumos. Es aicinātu biežāk tādos būt klāt, tā realitāte ir tāda, ka ne vienmēr puses, sabiedrības pārstāvji spēj vienoties par to, kas ir risinājums, kā labāk. Tieši tāpēc visi šādi konceptuāli dokumenti virzās tik lēni, smagi un grūti, jo mēs neesam gatavi atrast kopējo modeli, lai arī tas ir tepat blakus – Somijā, Igaunijā, Vācijā – un darbojas perfekti. Kaut kādu iemeslu dēļ visa tā diskusija velkas ļoti gari. Šis ir viens no tiem gadījumiem.
Kādam, jūsuprāt, būtu jābūt labam ekonomikas ministram?
Ir četri principi, kas politikā ir ārkārtīgi svarīgi. Es domāju, ka ne vienmēr mēs spējam deleģēt no sava vidus, es domāju, sabiedrība caur parlamenta vēlēšanām, caur parlamenta apstiprinātu valdību, – cilvēkus, kuri varētu atbilst šiem principiem. Proti, godīgums, atklātība, profesionalitāte, darbaspējas. Ne vienmēr pliks godīgums ir tas, kas ļauj cilvēkam būt rīcībspējīgam šajā dinamiskajā pasaulē. Tātad, apvienojot visus šos četrus principus kopā, gan darbaspējas, gan izpratni par to, kas ir mūsu mērķi, ko mums vajadzētu sasniegt, kopā ar šo atklātību, atvērtību, godīgu attieksmi pret sabiedrību -, tie ir tie pamatprincipi, ko es vēlētos redzēt, kas būtu ideālais politiķis.
Jūs pats atbilstat šiem kritērijiem?
Es negribu sevi vērtēt. Loģiski, ja es uzskatu, ka šie ir tie principi, kādiem vajadzētu būt politiķim, tad esmu centies, darījis visu, lai tāds būtu.
Komentāri (118)
Janka, Janic 05.08.2011. 18.20
… lembe pats neko nevar uzspiest , viņam priekš tam ir trubas zaļie ar piemeinekļu apgaaniitaaju priekšgalaa
0
putekliic 05.08.2011. 18.42
Labam ministram (jebkuram!) vispirmām kārtām ir jābūt labam un profesionālam POLITIĶIM! Savukārt labs politiķis ir tas, kuram ir spējas radīt vīziju, idejas, prast tās formulēt un attiecīgā veidā pasniegt un izskaidrot sabiedrībai. Tātad viņam ir jābūt spējām “pārredzēt laukumu” un apveltītam ar spīdošām komunikācijas spējām. Protams, ir jāpārzina arī “drēbe”, bet tas nav galvenais. Bieži vien var dzirdēt apgalvojumus, ka attiecīgajam ministram ir jānāk no tās pašas nozares. Bet, ja seko šai loģikai, tad iznāk, ka vislabākais izglītības ministrs būs tas, kurš ir vislabākais pedagogs, veselības ministrs – ārsts, ekonomikas ministrs – uzņēmējs utt. Bet tā taču nav! Uzņēmējs (nezinu gan vai dikti talantīgs) Kampars izrādījās pavājš kā ministrs. A izglītības ministrs? Mani ir sajūta, ka mūsu valdībā tāda vispār nav! Tas pats ar Štokenbergu – izglītots un gudrs, bet kā politiķis ļoti vājš. Arī tāpēc vienmēr pasmaidu par aicinājumiem veidot „profesionāļu” valdību.
7
oskaar > putekliic 07.08.2011. 22.23
>andrejs_gr. Varbūt nav gluži patiess izteiciens par politiķa primāro aicinājumu KALPOT. Tā tam vajadzētu būt, bet laikam jau patiesībā par politiķiem lielākoties kļūst savādāki ļaudis.
Kā redzam, arī demokrātiskajos Rietumos ne reizi vien izrādās, ka politiķis, kurš iesēdies kādā varas krēslā, papildus kalpošanai mēdz kaut ko ieslidināt savās kabatās- un ik pa laikam šādus politiķu nedarbus to opozicionāri ar žurnālistu starpniecību izvelk dienas gaismā.
Galvenais laikam ir mehānismi, kas PIESPIEŽ politiķi vairāk vai mazāk tomēr kalpot. Un tajā momentā, kad izrādās, ka viņš papildus kalpošanai vēl bāž savās kabatās nodokļu maksātāju naudu- aši vien izsviež šādu politiķi no krēsla. Nedodot tam nekādu iespēju politikā atgriezties.
Latvijā, kā redzam, šādi mehānismi vēl ir gaužām vārgi. Vienīgais mierinājums, ka arī Itālijā nav daudz labāk:)).
0
putekliic > putekliic 07.08.2011. 13.37
“Bet kur Latvijā tādus- kas būtu ar mieru pamest visu aizsākto, un uz pāris gadiem iesēsties mazapmaksātā ministra krēslā”
____
Politiķa (ministra) darbam būtu jābūt aicinājumam. Aicinājumam KALPOT! A kas pie mums ir? “Iešanu politikā” liela daļa “gājēju” uzskata par līdzekli kā celt savu materiālo labklājību -labākajā gadījumā ar deputāta (ministra) algu, sliktākajā – korumpējoties vai negodīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. Par politiķi šī vārda īstajā nozīmē nevar kļūt “rīt uz brokastlaiku”. Tāpat kā tādā veidā nevar kļūt ne par labu ārstu, pedagogu, lauksaimnieku vai autovadītāju. Un tas, ka daudzi talantīgi, jauni cilvēki, kas jau kaut ko šajā dzīvē ir sasnieguši, nevēlas iet politikā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir, tika mazāk izteikti, arī atlīstajās valstīs. Jo darbiņš, kā smejies, ir visai nepateicīgs – priekš spējīga cilvēka atalgojums salīdzinoši neliels, ar dubļiem vari tikt noliets jebkurā brīdī utt. Tāpēc politikā daudz ir viduvējību, kuri pielietojumu sev citur nav spējuši atrast, vai arī tādi, kuri tur iet, lai iedzīvotos. Reti, gadās tādi, kas tiešām ir POLITĶI. Teorētiski demokrātijas pamatprincipam būtu jānodrošina, ka par politiķiem (ministri, deputāti, utt.) kļūst labākie no labākajiem, bet dzīvē tā diemžēl nesanāk….
0
Andris > putekliic 06.08.2011. 15.12
Es ar.
0
runivs > putekliic 07.08.2011. 19.43
Patiešām ļoti žēl, ka cilvēks nevar vai neprot atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Šāda neizlēmīga laipošana nodara partijai lielu ļaunumu. Žēl…
0
P_Dancis > putekliic 06.08.2011. 10.36
Es arī piekrītu.
0
RD IKSD. Juglas mūzikas skola > putekliic 05.08.2011. 21.44
Pilnībā piekrītu!
0
oskaar > putekliic 06.08.2011. 15.18
Es arī piekrītu. Burvīgs uzskaitījums- kādam IR JĀBŪT ministam.
Bet kur Latvijā tādus- kas būtu ar mieru pamest visu aizsākto, un uz pāris gadiem iesēsties mazapmaksātā ministra krēslā, zinot, ka MK sēdēšanas laikā viņu vēl kārtīgi aplaistīs ar samazgām- atrast?
Daži tādi, kas atbilst Jūsu kritērijiem, mums ir bijuši. Ir radījuši vīziju un idejas, pratuši tās formulēt un izskaidrot sabiedrībai, Uzlidojuši slavas virsotnēs; kurš vairāk, kurš mazāk sabāzuši savās kabatās nodokļu maksātāju naudu; bet šobrīd jau izčākstējuši.
Būtu labi, ja mēs Latvijā vispār spētu uzaudzināt kaut kādus POLITIĶUS. Šobrīd tādu, manuprāt, pie mums vispār nav. Un pie tā vainojami ir vēlētāji, nevis tie, kurus mēs dēvējam par politiķiem.
0
raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 10.33
Manā skatījumā Kamparam nav ne vainas – ne labāks un ne sliktāks par pārējiem Vienotības ministriem. Pārliecība par Kampara efektivitāti man radās pēc viņa intervijas Dienā, kas bija profesionāla un interesanta. Savukārt šī IR intervija ir ļoti vāja un diletantiska.
Kampara sliktā tēla radīšana visos medijos man liek aizdomāties – kam tas ir izdevīgi un kuriem spēkiem viņš ir uzkāpis uz varžacīm. Intervija Dienā dod atbildi uz to – Savickis, Itera. Kas ir Savickis un ko pārstāv Itera laikam ne vienam nav noslēpums. Gaidīt no IR kaut kādu objektivitāti laikam vairs nav jēgas. Tā spēj tikai atgremot to, ko sagrābsta no citiem portāliem, kur pret Kamparu aizdomīgā kārtā bija vienprātīga negatīva attieksme.
Mums tagad priekšā ir divas intervijas – IRā un Dienā. Varam salīdzināt un izdarīt secinājumus. IRam vajadzēja tādā uzbrūkošā stilā nointervēt kaut vai Auguli, kura ministrijā notiek lietas, kas jau ož pēc afēras un skandāla.
Kampara pamuļķa tēla izplatīšana ir atradusi dzirdīgas ausis mūsu lasītājos, kas vēl aizvien ir viegli ietekmējami. Diemžēl mums vēl tagad ir jāpielieto padomju laiku metodes – jālasa un jāizloba informācija “starp rindām”. Arī pie informācijas no ” Pietiek ” ir jāiet ar lielu sietu rokās, jo, kā jau teicu, Lapsa liek vienā plauktā visus – gan smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu, gan nenozīmīgus pārkāpumus izdarījušus, gan arī pārpratuma upurus.
IR portāls kopumā atstāj nožēlojamu iespaidu, kas joprojām darbojās uz “simpātiju – antipātiju” principa, kas nevar pārkāpt pāri savam “profesionālajam lepnumam” un pārpublicēt labu,sakarīgu Kampara interviju tikai tāpēc, ka tā bija atrodama Dienā, no kuras Ločmele, Ozoliņš bija aizgājuši.
Spēlēsimies šajā IR smilšukastē, skatīsimies kritiski uz mūsu “neatkarīgajiem” un “profesionālajiem” žurnālistiem, meklēsim alternatīvu, patiesi objektīvu mediju un gaidīsim, kad mūs pa vienam sāks mest laukā no šejienes.
14
+4
-7
Atbildēt
+3
-5
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+9
-3
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@dro > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.13
Skumjais Bruņinieks. Nu kā tad ar Kampara reputāciju? Nu ja, atkal žurnālisti vainīgi! KĻeveščut!:) Varbūt tomēr vainīgs pats Kampars, kurš joprojām nav atklājis sava labdara vārdu?
0
dro > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.23
dzeris49. Tu jūsmo par Skandināviju – šis gadījums Zviedrijā būtu pietiekošs, lai Kampars demisionētu, bet ĀBoltiņas blice šo virzot par apvienības vadātāju…
0
dro > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.20
Sumjais Bruņinieks. Spēlēsimies šajā IR smilšukastē, skatīsimies kritiski uz mūsu “neatkarīgajiem” un “profesionālajiem” žurnālistiem…
_______________________
Emocijas, nekas vairāk. IR žurnālistu simpatijas tikpat dažādas kā lasītāju. Viņi jau tur V kanti, bet ko darīt, ja spogulis vienalga rada šķību ģīmi?:)
0
piziks > raimondsb_mail_lv 07.08.2011. 00.07
Upurjēru pie plāna siena savā aplociņā palaida vēl mazliet. Varēs miessargu vietā Āboltiņas zemenu grozus pa supermarketiem nēsāt un TV labi izskatīties.
0
piziks > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 17.36
Dzeri, ja godīgi, viņi — V — nepasniedz sevi citādus: viņi cenšas sevi pasniegt kā vienīgos godīgos un, ja vēlēšanās kaut kā pietrūkst, tad atzīst, ka godīgi varētu būt arī visgodīgāko draugi un viņu draugudraugi ZZS, SC, kā nu populisma vējš un pašu aplamību un nedarbu sekas uzpūš visiem redzami, nenoslēpjami.
0
dro > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.39
dzeris49. Kā gan tiks sasniegti rietumu standarti, ja V atbalstītāji tik pieticīgi? Tādā gadījumā nekritizēsim ZZS elektorātu:)
0
mary75 > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 12.30
Neiet runa par žurnālu, bet, par portālu.
Pret žurnālu nekādas pretenzijas nav.
Kā redzi, pats to abonēju.
Un kas tad tu – vairs V atbalstītājs neesi?
0
Maija > raimondsb_mail_lv 08.08.2011. 16.54
absolūti piekrītu tam par to fizkultūras skolotāju! it kā būt par fizkultūras skolotāju ir kaut kāds kauns. Riekstiņš ar sākotnēji bij fizkultūrietis.
manuprāt, Latvijā būtu jākaunās visiem, kas beiguši žurnālistus, jo tik zems IQ kā vidējam Latvijas žurnālistam ir reti kuras profesijas pārstāvjiem, smaga fiziska darba veicējus ieskaitot, ja nu vienīgi pašvaldības policisti ir mazāk apdāvināti.
0
mary75 > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.34
Bet es jau arī teicu, ka tas, ka Kampars vairs nekandidē, runā viņam par labu.
Labi jau būtu, ka mums būtu Skandināvijas standarti, un uz to jātiecas, bet, pagaidām dzīvojam pēc Latvijas standartiem, un Kampars nebūt nav tas sliktākais politiķis, vienkārši, pret V ir augstākas prasības, kā pret pārējiem, tas tiesa, jo viņi jau sevi arī pasniedz kā citādus.
0
dro > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.37
Interesanti gan, kur žurnāls tad būs labāks par IR? Neviens cilvēks zem šīs saules nav bez vainas. Man nepatīk Ozoliņa attieksme pret nacionāļiem, bet kurš uzrakstīs labāku komentāru par politisko situāciju valstī? Mani kaitina Jembergas attieksme pret SC, bet cepuri nost viņas rakstiem par par dažādām mahinācijām, nemaz nerunājot par VVF biogrāfiju, tikai labu varu teikt par Andu Burvi – Rozīti, Paulu Raudsepu. Pieprasiet, lai V izdod savu žurnālu, tad varēsiet būt pilnīgi apmierināti:)
0
jessdrthomas > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 14.03
Salīdzinājums ar Sestdienas interviju 100% vietā.
Man arī vienu laiku nebija skaidrs, kāpēc “Ir” tik lēti pakļaujas daudzām politmafijas acīmredzami inscinētajām PR provokācijām.
Stulbums, redakcijas politika, abi?
Bet jautājums par “fizkultūras skolotāju” pilnīgi stervozs. It kā fizkultūras skolotājas izglītība viņa padarītu par kaut kādu Latvijas politikai nederīgu šudru, it kā tā būtu viņas vienīgā kvalifikācija, kas tagad būtu jābāž degunā kā baigas apkaunojums. Iepriekšējā PA sēdēja Škēles švēģeris, to laikam vajadzēja paturēt amatā.
Nerunājot par oligarhu marionetēm, kas PA darbojās 90. gados privatizācijas ziedu laikos. Par viņi izglītību – kāda kuram daļa, tāpat kā par veikum – “kā nu ir, tā ir”. Bet tagad “fizkultūras skolotāja” PA valdē – “skandāls! Kur lai glābjas, pareizticīgie! Kur palikuši JL principi?!”
0
mary75 > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.12
Nu kā, viss vienkārši, patreiz jau “neiespert” kādam V ministram vai vienkārši šai partijai, vai nepateikt ko “ironisku”” par Zatleri vai ZRP Ir auditorijā skaitās gandrīz vai slikts tonis, un Ir tam visam piebalso.
Bez tam, intervēt Auguli – nozīmē zināmu sagatavošanās darbu un viņa darbības sīkāku izpēti, intervēt Kamparu, atgremojot visas tās banalitātes, kas visiem sen zināmas – pavisam viegli.
Vispār, es arī esmu zināmā šokā par Ir portāla kvalitāti, ļoti reti te parādās patiešām kaut kas svarīgs, izsvērts un analītisks, vairāk tāds uzsildīts ēdiens no aizvakardienas pusdienu atliekām.
0
jessdrthomas > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 14.24
@ lno
Policijai joprojām nav izdevies atklāt LZS ekonomikas ministra Strujēviča padomnieka Anda Bumbiera slepkavību – “pārkrita” pār 6.stāva balkona margām. Kas pie korumpētiem likumsragiem nav neiespējams, turklāt PR aspekts ari atrisināms. Uz nākamo vēlēšanu rezultātiem – nekādas ietekmes.
Bet Kampars ar savu investoru – tas gan vājprātā šokējoši. Tur, skaidro, ko skaidrodams, vienalga neizverķīsies. Labāk nekandidēt vēlēšanās, savādāk ar savu tumšo ēnu, kas jo spilgtāka kāgābešņiku un pārējās politmafijas uzturētās mediju ažiotāžas gaismā, vēl sabojāsi partijas reitingus.
0
mary75 > raimondsb_mail_lv 06.08.2011. 11.18
Par to gadījumu var runāt un jārunā, bet, Kampara darbība jau neaprobežojas tikai ar to vien, nevajag jau Ir pārvērsties par dzelteno presi.
Tā intervija vāja pati par sevi.
0