Izstrādāts koncepcijas projekts „Par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi”
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trešdien publicētajā koncepcijas projektā no trim piedāvātajiem variantiem par pieņemamāko atzīst vienu – progresīvo modeli.
To Ir.lv apstiprināja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece sakot, ka tomēr galavārds pieder Ministru kabinetam. Tas, ka oktobrī jāievēl jauni padomes locekļi, nevarētu būt šķērslis lemšanai par jauna elektroniskā medija izveides koncepciju.
Latvijas elektronisko mediju modelis šobrīd ir novecojis, uzskata NEPLP. Tāpēc koncepcija piedāvā trīs risinājumus – piesardzīgo, progresīvo un radikālo.
No 2014.gada sāksies jauns ES struktūrfondu plānošanas periods, kas ļauj izstrādāt septiņu gadu stratēģiskos plānus, realizācijā apvienojot Latvijas un ārvalstu finansējumu.
Progresīvais modelis paredz lielāku saturisko daudzveidību un tehnoloģiju uzlabošanu. Vienlaikus tiktu nodrošināta arī finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana. Šajā modelī apvienotas visas priekšrocības, sākotnējais investīciju apjoms ir vidējs. Arī uzturēšanas izmaksas prognozētas kā viszemākās, jo sabiedriskais medijs izmantotu vienu infrastruktūru.
Koncepcija paredz, ka sabiedriskais medijs nodrošinātu ziņu raidījumus ar augsta līmeņa analītisko materiālu, ievērojot ģeogrāfiskās un reģionālās atšķirības. Saturs tiktu nodrošināts 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.
NEPLP arī turpinātu uzraudzīt sabiedriskā medija darbu. Finansēšanas modelī notiktu pakāpeniska pāreja uz valsts budžeta dotācijām kā galveno līdzekļu avotu.
Savukārt piesardzīgajā variantā būtu tikai vidējas izmaiņas sabiedrisko mediju darbā. Tiktu izveidota vienota kapitālsabiedrība, bet arī saglabāta LTV un LR kā sabiedrisku mediju struktūrvienību autonomija satura ražošanā un pārraidē. Saturā parādītos vairāk plašas auditorijas pieprasīti raidījumi, bet saturs tiktu nodrošināts ierobežotā laika periodā.
Ja tiktu pieņemts radikālais modelis, saturs tiktu izplatīts 24 stundas diennaktī visu nedēļu. Būtu arī iespēja straumēt TV un radio internetā, un nodrošinātu arī piekļuvi istermiņa un ilgtermiņa arhīvam. Finansējuma modelis šajā gadījumā paredzētu pakāpenisku pāreju uz licenču maksu kā galveno finansēšanas avotu, pakāpeniski atsakoties no reklāmas ieņēmumiem.
Šis risinājums varētu būt visgrūtāk īstenojams, lai gan tas palielinātu saturisko daudzveidību un uzlabotu arī pieejamību tehnoloģiskajai infrastruktūrai, jo nodrošinātu finansiālu neatkarību. Tā kā visas tehnoloģijas tiktu nomātas, izmaksas šajā gadījumā būtu vislielākās.
Buceniece pastāstīja, ka koncepcijas modeļus palīdzējis veidot plašs ekspertu loks – NEPLP, Konsulatīvā padome, abu sabiedrisko mediju vadītāji – LTV valdes loceklis Edgars Kots un LR ģenerādirektors Dzintris Kolāts, arī auditori no “Ernst and Young” sniedza finanšu konsultācijas, citi eksperti nodarbojās ar juridiskajiem jautājumiem. Tika iesaistīti arī neatkarīgie eksperti, piemēram, žurnālists Juris Kaža un sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis. Piedalījās arī speciālists no Eiropas Padomes, kurš strādājis britu sabiedriskajā raidsabiedrībā BBC.
„Tam, ka jauna padome Saeimai jāievēl oktobrī, nav īsti nozīmes. Ja līdz tam brīdim sāks šo jautājumu izskatīt, nekāda kavēšanās nevarētu notikt ar lēmuma pieņemšanu. Tagad jautājums steidzīgi tiek virzīts caur Kultūras ministriju, un ceram, ka Ministru kabinets koncepciju izvērtēs jau drīzumā,” teica Buceniece.
Komentāri (18)