Āboltiņa: Mana pārliecība – SC bija jābūt valdībā

Šis potenciāli atlaižamais parlaments ir labāks par iepriekšējo, saka Saeimas spīkere.

Žurnālā “Ir” publicēts raksts par piecām kļūdām, kuru dēļ Saeima ir pelnījusi atlaišanu. Raksta tapšanas gaitā tika intervētas valsts augstākās amatpersonas – premjers Valdis Dombrovskis  (Vienotība) un Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) pilnu interviju ar S.Āboltiņu.

Zatlers savā runā minēja Saeimu, kas nav zaudējusi vecās niķus un nevar mazināt plaisu starp sevi un vēlētāju, un valdību, kas atskaitās kādam ārpus tās. Ja Jūs piekrītat vērtējumam, kā valdība un Saeima ir nonākusi līdz šādai situācijai?

Vispirms gribu teikt, ka, lai arī šis parlaments ir pieņēmis lēmumu uzsākt procedūru par savu atlaišanu, tas jebkurā gadījumā ir labāks par 9.Saeimu un mums ir dota iespēja, lai 11.Saeima varētu būt vēl labāka.

Labāks ar ko?

Ejot uz 10.Saeimas vēlēšanām, cilvēki izvēlējās ne tikai sarakstus, par ko balsot, bet ļoti rūpīgi izdarīja izvēli par personālijām, konkrēti svītrojot cilvēkus. Šis parlaments sāka ar to, ka samazināja algas, un atteicās no kompensācijām un piemaksām. Šis parlaments ir labāks ar to, ka sabiedrībai netiek demonstrēts, ka cilvēki ceturtdienās atnāk uz sēdi tikai ķeksīša pēc un pauž necieņu viens pret otru, savu darbu un sabiedrību, kas to vēro. Par likumprojektiem tika ziņots, notika kvalitatīvas debates, arī ārpolitikas debate. Nevienu reizi vien esmu uzsvērusi – ja 27 no 100 spēj kvalitatīvi diskutēt par ārpolitiku, tas ir zināms kvalitātes rādītājs. Ir jau arī sliktās lietas, kas visupirms izpaudās lēmumā neļaut kratīšanu pie Šlesera, kad deputāti par savu kompetenci uzskatīja vērtēt likumsargu lēmumus.

Vai jūs atzīstat arī kļūdas – nevis kā Saeimas, bet bijusī Jaunā laika vadītāja?

Ja mēs salīdzinām JL 2002.gadā, kas ir tomēr Vienotības sākums ar bezkompromisu cīņu pret oligarhiem, ar 2011.gadu, Vienotība ir nogājusi garu evolūcijas un attīstības ceļu.

Evolūcijas un attīstības vai degradācijas?

Evolūcijas un attīstības, jo ne tie principi ir pazuduši, ne arī cilvēki, kas par šiem principiem cīnās, ir tikai nākuši jauni klāt. Pie kļūdām mēs vēl varam atcerēties vēlēšanu rezultātus, kur sabiedrība atdeva 55 balsis valdošajai koalīcijai un es jau vēlēšanu naktī izpelnījos bargu kritiku no vēlētājiem un saviem partneriem, aicinot veidot plašāku koalīciju, lai nenonāktu situācijā, kurā viens no partneriem var uzspiest savus noteikumus. Ja tā būtu plašāka koalīcija, tad iespējas reaģēt un pieņemt citus lēmumus būtu plašākas. Protams, mēs arī redzam, ka, ja galvenais pārmetums šim parlamentam ir tiesiskuma jautājumi, diemžēl SC ir balsojusi vairākumā kopā ar ZZS un PLL pret šiem principiem. Jebkurā lēmumā, par ko parlaments ir kritizēts tiesiskuma sakarā, Vienotība ir balsojusi konsekventi un izvirzījusi arī jautājumus sabiedrības diskusijai – ne nulles deklarācija, ne kriminālatbildība par partiju finanšu jautājumiem nekur nav pazudušas.

Tajā pašā laikā jūs sēžat pie viena galda ar Lembergu, kas tiesiskumu grāvis kā reti kurš šai valstī.

Zatlers ir teicis, ka savā situācijā labākie premjeri ir bijuši Kalvītis, Godmanis un Dombrovskis savā laikā un savā vietā. Negribu piekrist, jo abās situācijās alternatīva bija Dombrovskis, kam uzticēja valdību tikai tad, kad viss jau bija sagruvis un Zatlera favorīts Godmanis bija izgāzies. Tad situācija tiešām bija tāda, ka jāglābj valsti no bankrota. Lai man būtu cik grūti atzīt kā tieslietu ministrei un JL vadītājai, tajā brīdī svarīgāk bija atrast partnerus, ar kuriem pieņemt lēmumus, un tie bija ZZS, jo TP aizgāja un cerēja, ka viss sabruks. ZZS palika ar mums un pieņēma visus nepopulāros lēmumus. Pat balsoja kopā ar mums par pensiju samazināšanu, saprotot, ka cita ceļa nav.

Vai viens budžeta balsojums jums likās gana, lai pēc tam ļautu viņiem darīt visu, kas ir pretējs pašu principiem?

Es negribu piekrist, ka viņi dara visu, nekur un nekādā veidā tas nenotiek. ZZS nobalsoja par Vilnīša atcelšanu un ir atbalstījuši virkni likumprojektu gan par tiesu varu, lai tiesnešu kvalifikāciju pārbauda regulāri, gan deputātu valodas zināšanām, gan budžetu un tā grozījumiem. Tas nav viens lēmums.

Teicāt, ka neviens no JL principiem nav zudis un viss ir ievērots. Iesim pa vienam. Aizdomās par korupciju aizturētais Ķipurs Jelgavā.

Viņš no partijas ir izslēgts.

Kad? Kad jau bija izmantota visa TP retorika par politisko pasūtījumu?

Runāsim tad nevis par partiju, bet mani. Mana pirmā atbilde bija konsekventa, ka gadījumā, ja kaut kas tāds notiek, brīdī, kad ir šaubu ēna, tu vari pierādīt taisnību un uzticēties cilvēkiem, bet, ja to apšauba tiesībsargājošās iestādes, tad tiesiskā valstī ir ceļš, kā to pierādīt, un ir jāatkāpjas. Tas diemžēl tika izdarīts pēc nedēļas. Es aicināju atkāpties uzreiz.

Kampara deklarācija.

Arī Kamparu aicināju pašam atkāpties. Katrā ziņā es augstu vērtēju, ko Kampars ir izdarījis kā ekonomikas ministrs. Esmu publiski paudusi arī, ka Kampars nebūs nākamajā valdībā. Es nevienu brīdi neapšaubu viņa godīgumu, bet, ja ir apšaubīta tava darbība, tad jāatrod veidi, kā pierādīt pretējo, un tikai tad vari būt publiska peersona. Viņa nomaiņa ekonomikas ministra amatā nenotiks tādēļ, ka trūktu kompetences, bet gan tādēļ, ka vajag jaunu jaudu.

Tas nozīmē, ka viņam ir jāiet nevis tāpēc, ka nevar paskaidrot, kur dabūja 35 tūkstošus, bet tāpēc, ka vajag kādu jaunāku un kompetentāku?

Nākot politikā, Kampars bija krietni turīgāks uzņēmējs nekā viņš ir šodien. Kad JL sašķēlās, viņš bija mans domubiedrs partijā un nostiprināja partiju, lai tā paliktu. Es zinu Kampara darbaspējas un viņa spējas organizēt partiju ir fenomenālas. Kā partijas domes vadītājs viņš ir veicis milzīgu darbu. Tā ir pieredze – nevis teikt skaistas runas Likteņdārzā, bet braukt un organizēt nodaļu darbu, izskaidrot, aicināt, un to viņš ir veicis perfekti.

Tas nav jautājums par Kamparu kā organizatoru, tas ir jautājums par Kampara reputāciju agrākajā pretkorupcijas partijā.

Manuprāt, atbildēju pietiekami izsmeļoši – ka tiesībsargājošām institūcijām ir visas iespējas, Kampars sadarbosies un visu informāciju sniegs. Un viņš pats pieņems lēmumu, vai uzskata par iespējamu kandidēt, bet, visdrīzāk, ka partija viņu nedeleģēs izpildvarai.

Vēl viens principu nenodošanas gadījums – Linda Mūrniece, kura teica, ka būs ministre jebkurā gadījumā, ievēlēta vai nē. Tā arī nebija kļūda?

Veidojot valdību, personāla atlases process vispār bija viena liela kļūda. Linda ir attālinājusies no politikas, un to, kas notiks tālāk, organizācija vērtēs, jo mēs esam demokrātiska organizācija un uzklausām cilvēkus.

Lielākā kļūda bija valdības veidošanas process, partijas un personas, kas tika akceptētas?

SC valdībā ir mana pārliecība, par ko es esmu saņēmusi ļoti skarbu biedru un vēlētāju kritiku, bet, ja demokrātiskais vairākums ir pret, tad koalīcija ir tāda, kāda ir. Veidojot valdību, tika pieļautas daudzas kļūdas – gan nominējot ministrus, gan atspoguļojot šo procesu, un tā ir viena no lietām, kas lika vēlētājiem par mums šaubīties. Bet es gribu uzsvērt, ka mēs kā partija vēl mācāmies demokrātiju, aiz mums neviens nestāv un nenosaka – būs tā.

Kāds ir izskaidrojums, kā nepilnā gadā var zaudēt tik daudz uzticības kā esat zaudējuši jūs?

Viena lieta ir valdības veidošanas process pēc vēlēšanām. Otrs – pirmā Dombrovska valdība nepopulāros lēmumus pieņēma nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, lai glābtu valsti. Uzreiz pēc tiem uzlabojuma nebija, un tad bija nākamais budžeta samazinājums un grozījumi, kur arī nebija uzlabojumu. Sociālā sfēra, pensijas netika aiztiktas, bet lēmumi par uzņēmējdarbības attīstību un nodokļu politiku nebija tādi, kā mūsu atbalstītāji sagaidīja.

Kādus bijāt solījuši, cita starpā.

Par to vēl aizvakar runājām, Dombrovskis, kam ir labāka matemātiskā atmiņa, mēģināja pierādīt, ka solījumi lielākā daļā ir pildīti. Zinu, būs grūti piekrist, bet Valdis Dombrovskis tā skaidro un var pamatot. Trešais iemesls ir tas, kāpēc es daudzas tēmas mēģināju pārnest uz parlamentu: ja sabiedrība pieņēma to, kas tika izdarīts, lai novērstu krīzi un bankrotu, tad arī gaida skaidru vīziju, kad beidzot būs labāk. Tas ir liels mīnuss, ka no valdības tas neskanēja, tādēļ to mēģināja diskutēt parlamentā.

Tiešām šie iemesli, nevis tas, kā ļāvāt ZZS savākt SM uzņēmumus padomes, tad sargājāt savējos, tad noskatījāties, kā KNAB izposta?

Vienotības vēlētājs ir pragmatisks un novērtē, kas ir izdarīts un ir vērsts uz valsts attīstību. Viņš saprot, ka ir jābūt līdzsvarā vērtībām un valsts attīstībai. Nevar runāt tikai par vienu vai otru.

Kādus principus jūs pēc visa šī solīsiet savam vēlētājam vēlēšanu kampaņā?

Pirmkārt, tā ir līdzsvarota valsts attīstība. Otrais – ka vēlētājs, ne tikai Vienotības vēlētājs, izvērtēs Zatlera rīkojuma Nr. 2 nozīmi un to, kāpēc lēmums pieņemts. Tas, ko mēs piedāvāsim, būs nevis cīņa ar oligarhiem, bet pamatota valsts attīstība un uz vērtībām orientēta politika, ar to saprotot ne tikai tiesiskumu un cīņu ar oligarhiem, bet arī latviešu valodu, ģimeni un citas vērtības.

Izklausās, ka Vienotība putrā ar VL-TB/LNNK un PLL. Tas pats, kas jau ir šobrīd.

Neuzskatu, ka valsts attīstība ir nosaucama par putru. Vienotības rindās ir cilvēki, kuru vērtības netiek apšaubītas – ne kompetence korupcijas apkarošanā un tiesiskuma ar mani kā bijušo tieslietu ministri un Ilmu Čepāni, ne Sandru Kalnieti jautājumos par vēsturi vai nu Druvieti jautājumos par valodu kā vērtību. Tie visi ir Vienotības politiķi, kas joprojām ir politikā un kas ir liela vērtība.

Rīkojums Nr. 2 bija pamatā par to, ka, lēmumi netiek pieņemti vēlētāju, bet dažu cilvēku, konkrēti Lemberga interesēs. Ko jūs teiksiet vēlētājam, kad viņš vaicās, vai atkal sēdēsiet pie viena galda valdībā pēc visa notikušā?

Es stāstīšu par tiem lēmumiem, kas ir pieņemti un vēl ir pieņemami sabiedrības interesēs. Stāstīšu, ka Vienotības 33 balsis ir konsekventi bijušas par tiesiskuma lēmumiem.

Bet ko teiksiet par Lembergu un ZZS, un iespējām turpināt to pašu?

Man nekad neviens vēlētājs tādu jautājumu nav uzdevis.

Gribat, tūlīt piezvanīšu kādam, kurš uzdod?

Arī ZZS piedalīsies vēlēšanās, un es ceru, ka Latvijas vēlētājs, ne tikai mūsējais, izdarīs savu izvēli par labu tam, lai mēs varēt izveidot nākamo valdību brīvu no oligarhiem. Ar savu pieredzi es neteikšu, ka ar šiem iesim, ar šiem ne, jo, ja grib lēmumu vairākuma interesēs, to nevar pieņemt 33 Vienotības politiķi. Arī pēc šīm vēlēšanām būs koalīcijas valdība, un tā būs vēlētāju atbildība, kāda tā būs.

No jums vismaz publiski nāca ideja atrisināt KNAB konfliktu, aizvācot no vadības gan vadītāju, tā vietniekus. Otrreiz jūs to teiktu?

Šo ideju es biju pārrunājusi ar Zatleru, viņš ļoti atbalstīja un atļāva publiskot. Ir acīmedzams, ka ļoti novājinātā iestāde ir ieguvusi jaunu iespēju, un es ceru, ka šai Saeimai vēl izdosies pieņemt likuma grozījumus, kas attiecas uz prasībām KNAB vadītājam. Es arī atbalstītu principu, ka viņu izvirza tāda pati neatkarīga komisija kā lemj par KNAB vadītāja noņemšanu. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un, lai kā man patiktu vai nepatiktu kāds KNAB vadītājs vai vietnieks, lēmumi jāpieņem tiesiski. Un tiesiskums attiecas ne tikai uz Saeimu, bet uz visiem, tostarp ieskaitot pienākumu maksāt nodokļus.