Ja valdība nekavēsies, KNAB vadītāju varētu ievēlēt trīs mēnešos līdz iespējamām ārkārtas vēlēšanām
Saeima nebūtu tik strauji un vienprātīgi atbrīvojusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) no priekšnieka Normunda Vilnīša, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nebūtu ierosinājis tās atlaišanu. Taču stāsts nav galā. Šai Saeimai būtu padzītā korupcijas apkarošanas novērsēja vietā arī jāapstiprina nopietns korupcijas apkarotājs. Ja valdība nekavēsies ar konkursa izsludināšanu, līdz vēlēšanām atlikušajos trīs mēnešos to var pagūt izdarīt.
Balsojums bija graujošs – 82 deputāti “par”. Piepeša apskaidrība, ka Vilnītis tomēr neder, bija ķērusi arī gandrīz visas tās “gudrās galvas”, kuras bija ilgi un uzstājīgi stāstījušas, ka Vilnītis esot vīrs īstajā vietā un varot turpināt iesākto – par “reorganizāciju” dēvēto biroja likvidēšanu.
Nupat pavasarī KNAB likvidatora un “zaļo zemnieku” patrons Aivars Lembergs, kas laikam aizmirsis skolā mācīto literatūras tēlu nozīmi, zīmēja ērmotu ainu par Vilnīti kā Donu Kihotu, kas varonīgi cīnoties ar “sorosiešu vējdzirnavām” (tātad, iznāk, iedomātu ienaidnieku). Ceturtdien, kad Saeima viņa cīnītāju atlaida, Lembergs laikam bija aizņemts ar “sorosiešu vējdzirnavu” meklēšanu Anglijas tiesā, kuras prasību iesaldēt viņam piederošos aktīvus 135 miljonu ASV dolāru vērtībā Latvijas tiesa tieši todien apmierināja. Bet ZZS ļaudis gan korī, gan pa vienam dedzīgi piebalsoja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumam, ka Vilnītis neatbilst amatam. Kaut ko bilst viņam par labu mēģināja tikai SC deputāti. Taču viņa liktenis jau bija izlemts.
Upurējams bandinieks
Iespējams, ka Vilnītis oligarhu kambaros tika norakstīts jau vismaz pirms mēneša – kad komisija lūdza pagarināt vērtēšanas termiņu un kļuva skaidrs, ka viņa darbībā netrūkst, ko vērtēt.
Komisijas atzinums ceturtdien vēl nebija atslepenots, tāpēc nebija zināms Vilnīša pārkāpumu saturs. Taču bijušais KNAB vadītājs, Vienotības deputāts Aleksejs Loskutovs ziņojumā saskaitījis, ka Vilnītis pieļāvis divus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, piecus KNAB likuma pārkāpumus, trīs Operatīvās darbības likuma pārkāpumus, Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārkāpumu. Vēl viņš pārkāpis Ministru kabineta noteikumus, Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūcijas klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus. (Uz šādu likumu pārkāpumu fona pavisam ticama nu šķiet arī Vilnīša vēlme noklausīties politiķus, par ko tika ziņots martā.
Pārāk daudz, lai ticami skaidrotu ar kādu “politisku pasūtījumu” vai “iekšējām nesaskaņām” birojā. Turklāt Vilnītis varbūt izrādījās nemaz arī neesam neaizstājami vērtīgs. Divos gados kopš ielikšanas par priekšnieku tā arī nebija paralizējis KNAB darbību un nebija spējis novērst ne Latvenergo šefa Miķelsona un “neaizskaramā muitnieka” Vaškeviča aizturēšanu, ne arī nesenās vērienīgās kratīšanas visu triju oligarhu īpašumos.
Taču atlaist viņu ar tādu blīkšķi un atstāt pildīt viņa pienākumus korumpantu līdz aknām nīsto Jutu Strīķi, saprotams, nebija plānots. Lai arī kas bija plānots, Zatlers to izjauca. Bandinieku upurēja, lai nezaudētu lielo spēli – Saeimas vēlēšanas.
Jāturpina mīcīt
Uzreiz pēc komisijas atzinuma saņemšanas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Vienotības frakcija Saeimā rīkojās izlēmīgi un ātri, un rezultātā Vilnītis krita jau tajā pašā dienā. Premjerministrs tagad vēlētos precizēt KNAB likumā noteiktos biroja priekšnieka amata kandidātu atlases kritērijus. Savus priekšlikumus Saeimai viņš nosūtījis jau martā, tāpēc precizējumi, ja tiešām ir nepieciešami, daudz laika neprasītu. Konkursu uz vakanto amatu var izsludināt jau tuvākajā laikā.
Protams, ka tiklab ZZS, kā arī SC iebilst pret “steigu” un uzstāj, ka šai Saeimai vairs neesot atlicis daudz laika, ko strādāt. Taču ZZS ir jārēķinās, ka Dombrovskis, parādījis tai “dzelteno kartīti” pēc balsojuma pret KNAB lūgumu ļaut veikt kratīšanas Aināra Šlesera dzīvesvietās, kas kļuva par iemeslu Zatlera “rīkojumam nr.2”, jebkurā brīdī var parādīt arī “sarkano”. Turklāt tolaik premjerministrs tieši lemšanu par KNAB vadītāju minēja kā iespējamo iemeslu “problēmām koalīcijā”. Tagad ir īstais brīdis to atgādināt.
Ja pēc tam, kad prezidents Zatlers pieteicis karu oligarhiem un ierosinājis Saeimas atlaišanu, Ministru prezidents Dombrovskis vēl arī padzītu galvenā oligarha pakalpiņu partiju no valdības, gaidāmo vēlēšanu iznākums būtu gandrīz izšķirts – atā oligarhu varai un pērn aprīlī ar balsojumu pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu amatā pieteiktajai “sarkanā kvadrāta” – Lemberga, Šķēles, Šlesera un Urbanoviča – valdīšanai.
Var bez ZZS
Dombrovska valdība var pāris mēnešus līdz vēlēšanām nostrādāt arī mazākumā. Ieguvumi no ZZS padzīšanas ilgtermiņā būtu nesalīdzināmi lielāki nekā īstermiņa zaudējumi. ZZS to ļoti labi saprot un nupat gatava ar visām četrām atbalstīt teju jebkādus Vienotības un Zatlera priekšlikumus par naudas ietekmes mazināšanu politikā. Tāpēc jo biedējošāka šķiet ZZS, SC un PLL uzdrošināšanās šādā pašiem tik riskantajā situācijā turpināt ņirgāties par vēlētāju veselo saprātu un apdraudēt budžetu.
Ceturtdien ar SC labi aprēķinātu atbalstu – tā, lai tikai dažu balsu pietrūkst, taču nevienam nerodas šaubas par īstā Saeimas vairākuma spēku, – gandrīz vai tika nobalsots par ZZS klaji idiotiskiem grozījumiem Satversmē un vairākos likumos, ka arī pilsoņiem Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanās būtu jābalso atklāti. Toties “zaļgani sarkanīgais” vairākums vakar nobalsoja par pensiju indeksāciju, kas prasīs papildus vismaz 10 miljonus latu, bet pagājušo ceturtdien – par valdībā nesaskaņotu 200 tūkstošu latu dotāciju pašvaldībām, kuras apvienojušās novados. Tam vajadzēs papildus sešus miljonus latu no budžeta.
Katrs no šiem gadījumiem varētu būt tas pēdējais piliens, lai ZZS patriektu no valdības ar visu viņu “premjerministra kandidātu”. Vēl jo vairāk tāds varētu būt atteikšanās vai vilcināšanās lemt par jaunu KNAB priekšnieku. Dombrovskim un Vienotībai pašlaik ir iespēja panākt būtisku politiskās un tiesiskās vides uzlabošanu – “pielikt punktu gan ēnu ekonomikai, gan ēnu politikai”, kā uzrunā Saeimai ceturtdien teica prezidents Zatlers. Šī iespēja ir jāizmanto. “Partneriem” koalīcijā jāizvirza stingri noteikumi, kuru nepildīšana viņiem nozīmētu “sarkano kartīti”.
Komentāri (41)