Kad Saeimas deputāts no tribīnes apgalvo, ka nedēļas nogalē uzklausījis vēlētājus un nu pauž viņu gribu, vienmēr licies interesanti, kā deputāta saruna ar lauku radiem iemanto tautas viedokļa statusu
Un vai šai retorikai tic paši deputāti, nemaz nerunājot par to tautas daļu, kas nav parlamentāriešu saskarsmes lokā un kuru domas no tribīnes neviens nepauž, tādējādi atņemot tautas statusu. Līdz šim arī nav atradies risinājums problēmai, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām pilsoņi piedzīvo vilšanos par vēlēšanu rezultātiem un šo nolemtības sajūtu uztur sevī līdz nākamajām vēlēšanām. Sabiedrības uzticība Saeimai nekad nav bijusi augsta, un tā cēlonis, iespējams, nav ievēlēto deputātu kvalitāte vai profesionālisms (lai gan nedrīkst aizmirst filozofa Aleksandra Pjatigorska tēzi, ka politikā parasti iet cilvēki, kuri nespēj sevi realizēt profesijā). Tā cēlonis drīzāk ir pasīvā pilsoņa izpratne, ka visa lēmējvara ir atdota kaut kādiem deputātiem, kuru uzvārdus pat nezini.
Kamēr masu mediji un polittehnologi nodarbojās ar «Oligarhu kapusvētku» saišu meklējumiem, pati akcija savas karnevāliskās iedabas dēļ aizēnoja konkrētu ideju, portālu Manabalss.lv jeb «Saeimas atvēršanu» – savācot 10 000 parakstu internetā, dot sabiedrībai iespējas iesniegt Saeimā dažādas likumdošanas iniciatīvas, ko Saeima var noraidīt vai arī nodot tālākai izstrādei atbildīgajās komisijās. Tas ir samērā neordinārs piedāvājums tiešās demokrātijas realizēšanai, vērā ņemama alternatīva referendumam un iezīmē iespēju, kā pārvarēt nolemtības sajūtu, ka ietekmēt Saeimu pēc vēlēšanām nav iespējams. Portāla organizatori jau vērsušies pie Saeimā pārstāvētajām partijām ar ideju grozīt Saeimas Kārtības rulli, oficiāli ieviešot šādas «dienaskārtības iniciatīvas». Šķiet, tā ir pirmā nopietnā iniciatīva interneta kā politiskā līdzdalības instrumenta izmatošanā, jo visas citas Latvijā tā arī palikušas idejas līmenī.
Cilvēku izpratne par piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā Latvijā ir aprobežojusies ar piedalīšanos vēlēšanās, «tvaika nolaišanu» pie televizoru ekrāniem un zvanot uz raidījuma veidotāju populārajiem maksas telefoniem. Tā ir līdzdalība, kuras resursi tiek iztērēti «pa tukšo».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.