Ierobežojumi varētu skart visas valsts finansētās funkcijas
Līdz 2014.gadam pilnīgi visām vispārējās valdības finansētajām funkcijām tiek plānots finansējuma apjoma samazinājums līdz 33,3% apjomam no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīts Latvijas Konverģences programmā 2011.-2014.gadam, kuru šodien apstiprināja valdība.
Kā izdevumu apjoma atskaites punkts programmā ņemts 2009.gads, kad vispārējās valdības izdevumi bija 44,2% no IKP un tiem 2014.gadā vajadzētu būt 33,3% apmērā, kas nozīmē arī turpmāku izdevumu mazinājumu.
Pret šādām prognozēm otrdien valdības sēdē iebilda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (SCP, “Vienotība”), kurš turpmāku samazinājumu savai nozarei nodēvēja par apdraudējumu valsts drošībai. Arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija, ZZS) iebilda pret šo sagatavoto prognozi attiecībā pret veselības nozari. Lai gan dokuments tika pieņemts, tajā tiks ieprotokolēts abu ministru īpašais viedoklis.
Latvijas Konverģences programmā, kuru iesniegs Eiropas Komisijā, norādīta prognoze bāzes izdevumiem funkcijām 2014.gadā, salīdzinot to ar 2009.gada faktu.
Tā izdevumu apjomā vispārējiem sabiedriskiem pakalpojumiem plānots samazinājums no 4,5% uz 3,9% no IKP, aizsardzībai – no 1,2% uz 0,7%, sabiedriskā kārtība un drošība – no 2,1% uz 1,4%, ekonomiskā darbība – no 7,3% uz 5,5%, vides aizsardzība – no 0,9% uz 0,7%, mājoklis un komunālā saimniecība – no 1,1% uz 0,8%, veselība – no 4,7% uz 3,6%, atpūta, kultūra un reliģija – no 1,7% uz 1,1%, izglītība – no 6,6% uz 5%, bet sociālā aizsardzība – no 14% uz 10,6%.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”) valdības sēdē gan atgādināja, ka 44,2% izdevumu apjoms no IKP bija 2009.gadā, kad valsts budžeta deficīts bija 10% no IKP. Latvija ir izvirzījusi mērķi ieviest eiro un budžeta deficītu samazināt zem 2%, kas nozīmē, ka konsolidācijas pasākumi pamatā izdevumu pozīcijās būs jāturpina, lai sabalansētu valsts izdevumus ar ieņēmumiem.
Latvijas Konverģences programmas 2011.-2014.gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots, arī sagatavojot grozījumus likumā par valsts budžetu šim gadam, lai īstenotu papildu fiskālo konsolidāciju ar ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pasākumiem.
Komentāri (19)
Una Grinberga 27.04.2011. 09.56
Valdības sektors arī 1/3 no IKP ir samērā augsts rādītājs priekš ilgtspējīgas attīstības. Sanāk, ka katrs privātais, kas rada vērtību 1 Ls vērtībā, atdod 33 sant. lai uzturētu valsts funkcijas. Ar šādu mērķi cerēt, ka investīcijas aktīvi ieplūdīs Latvijā, ir muļķīgi!
0
Pēterītis 27.04.2011. 10.42
Sarēķināju:
vispārējiem sabiedriskiem pakalpojumiem – 4,5% uz 3,9%, samazinājums 18%
aizsardzībai – no 1,2% uz 0,7%, samazinājums 42%
sabiedriskā kārtība un drošība – no 2,1% uz 1,4%, samazinājums 33%
ekonomiskā darbība – no 7,3% uz 5,5%, samazinājums 25%
vides aizsardzība – no 0,9% uz 0,7%, samazinājums 22%
mājoklis un komunālā saimniecība – no 1,1% uz 0,8%, samazinājums 27%
veselība – no 4,7% uz 3,6%, samazinājums 23%
atpūta, kultūra un reliģija – no 1,7% uz 1,1%, samazinājums 35%
izglītība – no 6,6% uz 5%, samazinājums 24%
bet sociālā aizsardzība – no 14% uz 10,6%, samazinājums 24%
Kad sapratīsim likumsakarību?
Ar atbalstu izglītībai un veselībai mēs veidojam radošu un pārtikušu sabiedrību.
Ar atbalstu sociālai aizsardzībai (esam Baltijas rekordisti) producējam nabagus.
4
piziks > Pēterītis 27.04.2011. 13.47
Aldi, nabagus tagadējā LR ne tikai ražīgi producē, bet arī veiksmīgi eksportē, turklāt pietiekami rentabli eksportē!
0
Una Grinberga > Pēterītis 27.04.2011. 11.30
@aldis
Strādā LM? Vai neaizmirsi, ka IKP apjoms ir mainīgs nevis fiksēts? Ja IKP aug par 4% katru gadu, tad 2014.gada beigās IKP pieaugums jau būs 12.5%. Vēl esošie procenti neietver strukturālās reformas, kuras jau ir procesa vidū – tādēļ grūti pateikt, cik liels katrai nozarei būs samazinājums, jo reālais cipars ir kaut kur jau pa vidu.
0
anita_meistere > Pēterītis 27.04.2011. 12.01
kāda jega tiem procentiem. ja mums , par piemēru, ir 100 ls un plānojam tērēt 150…tad tik un tā iztērēsim 100.
var ja izlikties, ka nekas nav noticis…un piesolīt nozarēm virtuālu neesošu naudiņu? kas no tā mainīsies?? tas samazinājums skar šo te virtuālo naudu (deficīta) likvidēšanu. naudas..kas nekad nav bijusi..un ko notērēt tik un tā nevarēs.
pēdējos paris gadus mes ar aizdevumu varējām šo te caurumu aizlāpīt…bet tagad pašiem jācenšas sabalansēt savi ienākumi/izdevumi.
komentārs par mainīgu IKP ir vietā. ja pieņemt, ka IKP pieaugumu nenoēdis inflācija (absolūtos naudas ciparus)…tad tajos pašo absolūtos ciparos kritums var pat sanāk gaužām minimāls.
0
Ieva > Pēterītis 27.04.2011. 16.48
hmm, vidējais samazinājums 27,3, tātad, vairāk par ceturtdaļu. Kaut kā neklapē kopā…
Es gan teiktu , ka atsevišķās nozarēs vajadzēt vairāk, citās mazāk.
Vislielākais bardaks ir medicīnā, mums ir visdārgākā bezmaksas medicīna pasaulē, tāpēc tieši te reorganizēties vajadzētu stimulēt visvairāk.
Iekšlietas arī prasās pēc riktīgas vētīšanas, tomēr te atšķirība no medicīnas apdrošināšanu un maksas pakalpojumus neieviesīsi. Tāpēc sistēmas uzlabošanai vajadzētu piesaistīt nevis psihologus, kā tagad, bet valsts dotācijas.
Sociālajā aizsardzībā visvairāk kaitina tie sliņķi vaidētāji, kas jau desmito gadu dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Tāpēc te būtu jāmaina izmaksu princips. T.i nemaksāt pabalstu tikai par vaidēšanu ,kā tagad, bet piemaksāt daļu no algas, ja bezdarbnieks kaut ko par pusvelti izdara vietējā uzņēmumā, vai pašvaldībā noslauka pagalmu. Ja šobrīd 40% no 100-latnieku programmas tiek atskaitīti par dažādiem pārkāpumiem, tad tas tomēr man liek aizdomāties, vai pareizi ir manu nodokļu naudu šādi tērēt tranu uzturēšanai.
Transportam nevajadzētu mazināt. Jo sabeigts rats ir laikā neapkalpots klients, papildus pašizmaksas sadārdzināšanās, jeb tas izraisa virkni blakus izmaksu, kas neiet zem transporta karoga..
Tas viss ir no sērijas par manu tanti, kura mīlēja teikt “ja man būtu teikšana”, un tad sekoja pamācības valdībai un ieteikumi visus salikt cietumos. Viņai bija 4 klašu izglītība. Man drusku vairāk, bet tantes sindroms pamācīt valdību laikam latviešos iedzimts. Visi zin, kas ir slikti, un ko nevajag. Mazāks skaits šķietami zin kā vajag. Bet profesionāļu Latvijā praktiski nav. Tikai tādas buzzwordus apguvušas tantes valdībā. Daina Robežniece, piemēram, nodokļu politikas nodaļas vadītāja finanšu ministrijā, izdomāja auto nodokli, kuru tā arī neviens nemācēja pielietot, un tā arī neiekasēja. Toties cik laika un līdzekļu tam iztērēja. Domājat tantukam kaut kas par to bija? Nekas! Amatā joprojām. Nepārstrukturēta. Profesionālism mūsu valsti nav vajadzīgs. Ķikuste cēlu mērķu vārdā 1.septembrī (tieši 1.!) gribēja visiem aizliegt tirgot alkoholu. Primitīvā līmenī viss puritāniski skaisti, kristīgai morālei atbilstoši. Par to ,kā tas darbotos reālā dzīvē gan smadzenes bija vajadzīgas. lai pārdomātu. Nu nav. LM prasa 11 miljonus no rezerves fonda, jo neesot citu iespēju šos 0,7% no LM budžeta atrast. Jurševska ir smuka, vai ar to nepietiek? Kristovkis kļūdās vienā gabalā, uztaisa tādu ārpolitikas atskaiti, ka korespondenti mediju ziņās nevar trīs teikumus par saturu savirknēt, bet kā Tu nepiedosi bijušam tautfrontietim? Kampars sabiedrības attieksmes uzlabošanas interesēs runā par nezināmiem sponsoriem un gurķu maizītēm pusdienās. Tiešām pārdomāta sabiedrības izglītošanas kampaņa, tāpat kā pasaciņa par rūpēm par tautu, izdomājot jaunos elektroenerģijas tarifus. Nu nav vienkārši latviešiem tie profesionāļi. Pārāk maz esam, lai rastos tik daudz, ka pietiktu arī valdībai. Tad nu jāiztiek ar to, kādi nu ir… un valdībai jāpacieš šie diletantu padomi, jo līmeņi jau atšķiras maz…
0
mary75 27.04.2011. 14.19
Vislielākie tēriņi ES valsts administrācijas uzturēšanai, un vismazākie medicīnai.
Jāmazina tas valsts sektors jau ir, bet, tās proporcijas, proporcijas…
0