Tūlīt dziesminieks Kārlis Kazāks (32) būs visur – televīzijā ceļos pa Irānu, radio spēlēs viņa jauno albumu. Iepriekšējā nedēļas nogalē piedzīvoti divi izpārdoti Kazāka albuma 16 stundas tautās izvešanas koncerti Nacionālajā teātrī, kuros apmeklētāju vidējais vecums bija puse no šā teātra ierastā kontingenta
Pirms tas viss sākas, sēžam Kārļa sievas dzimtas 19.gadsimta sākumā celtajās dzirnavās ap 100 kilometru no Rīgas. Tur ģimene dzīvo jau ilgāku laiku. Vienā galā iemitināta improvizēta studija, kur blakus ģitārai un Blue mikrofonam organiski dzīvo par piecīti Talsos nopirktas «kapu» ērģelītes. Uz galda no tipogrāfijas svaigi atvests 16 stundu disks ar Kārļa dēla zīmētajiem tēliem uz vāka.
Albumā Kazāks no «barda ar ģitāru» ir atgriezies pie «Kazāka ar grupu», bet saglabājis sajūtu, ka viņa dziedātais ir tiešs trīsdesmitgadnieka skatījums uz lietām, kas nav «šallalalala» vai svarīgas tikai viņam, bet liek aizdomāties, piemēram, par simtiem televizoru, kuros tiek nošauts viens un tas pats.
To, ka Kazākam nav vienalga, kas notiek pasaulē ap viņu, var pamanīt – viņš gan startējis Saeimas vēlēšanās, gan kā RTU doktorants aizrāvies ar cilvēkam un videi draudzīgu māju izpēti. Tāpēc intervijā runājam ne tikai par mūziku, bet arī par to, kas ir greizi augstskolās, un to, kāpēc viņam šķiet svarīgi iesaistīties politikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.