Komercbanku asociācija: norēķinu sistēma ir caurspīdīga

Konkurences padome 22 bankām par aizliegtu vienošanos uzliek 5,5 miljonu latu sodu

Latvijas Komercbanku asociācija uzskata par absurdu un nepamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru Latvijas banku industrijai tiek pārmesta neatļauta vienošanās, ieviešot un uzturot starpbanku komisijas maksu par maksājumu karšu sistēmu, vēsta aģentūra LETA.

Komercbanku asociācijas skatījumā, KP vēlas sodīt bankas par norēķinu karšu apkalpošanas sistēmas izveidi un attīstību. Asociācija arī uzsvērusi, ka KP nespēj skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo tās lēmumā minētā komisijas maksa neskarot ne patērētājus, ne tirgotājus.

Asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai – iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas.

“Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā,” uzsver Komercbanku asociācija.

Turklāt tiek arī apgalvots, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpusēja vienošanās Latvijā jau esot aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.

Banku asociācijas prezidents Teodors Tverijons ir pārliecināts, ka apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Viņaprāt, nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama.

Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar KP lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.

A/S “Swedbank” piemērotais sods bankai ir pārsteigums, tā biznesa portālam “Nozare.lv” atzinusi bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Viņa norādīja, ka, lai arī KP pārbaude bankām bijusi zināma un divu gadu garumā notikušas sarunas, lai skaidrotu un argumentētu norēķinu sistēmas darbību, KP pieņemtais lēmums tomēr ir pārsteidzis. No plašākiem komentāriem “Swedbank” atturas, jo vēlas iepazīties ar KP sprieduma pilno tekstu un tajā paustajiem argumentiem.

Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) uzskata, ka KP jāturpina iesāktais darbs un jāpārbauda, vai arī citās nozarēs nepastāv līdzīgas slēptas vienošanās, kas nav izdevīgas patērētājiem, vēsta aģentūra LETA. Finanšu ministrs, kurš pirms stāšanās amatā bija “SEB bankas” Latvijas filiāles galvenais ekonomists, uzsvēra, ka “KP atklātā banku vienošanās nav bijusi klientu un visas sabiedrības interesēs un tā viennozīmīgi kropļo veselīgu konkurenci, kurā zaudētāji ir patērētāji”.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) ir atklājusi aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksas piemērošanu maksājuma karšu pieņemšanā, aģentūru BNS informējusi KP.

Bankām piemērots naudas sods 5,495 miljonu latu apmērā. Padome secinājusi, ka bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.

Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem. Vienošanās pastāvējusi vairāk nekā astoņus gadus no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr atsevišķu banku darbības ilgums tajā bijis atšķirīgs.

Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.

Ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un “MasterCard” piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.

Lielākais naudas soda piemērots “Swedbank” – 2,83 miljonu latu apmērā un “Citadele bankai” – 1,217 miljonu latu apmērā. Mazāk par miljonu latu sods piemērots “SEB bankai” – 558,7 tūkstoši latu, “Latvijas Krājbankai” – 259 tūkstoši latu, bet “DnB NORD Bankai” – 167,5 tūkstoši latu.

“Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle sodīta ar 158,4 tūkstošu latu naudas sodu, “Rietumu Bankai” piemērots 103,9 tūkstošu latu sods, bet “GE Money Bank” – 79,4 tūkstoši latu. “Latvijas Hipotēku un zemes bankai” būs jāmaksā 55,6 tūkstoši latu, “Norvik bankai” – 25,2 tūkstoši latu, “Aizkraukles bankai” – 15,5 tūkstoši latu, “PrivatBank” – 5,5 tūkstoši latu, “UniCredit Bank” – 5,4 tūkstoši latu.

Sodītas arī “Danske Bank” filiāle Latvijā, “Baltic International Bank”, “Trasta komercbanka”, “SMP Bank”, “Akciju komercbanka “Baltikums””, “Reģionālā investīciju banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “LTB Bank” un “VEF banka”.