Kopējais siltuma parādu apjoms janvārī sasniedz 61 miljonu latu
Plānotā dabasgāzes aplikšana ar akcīzes nodokli un PVN pamatlikmes piemērošana tai no šā gada 1. jūlija nav pieļaujama, jo palielinās parādus par siltumu, uzskata Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA). Vēstules ar iebildumiem jau nosūtītas Ministru prezidentam, Saeimas Tautsaimniecības komisijai, Budžeta un finanšu komisijai, kā arī Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai. LSUA arī cer tikties ar minēto Saeimas komisiju pārstāvjiem, Ir.lv informēja LSUA valdes loceklis Andris Akermanis.
LSUA rīcībā nav apkopotu datu par siltuma parādu pašreizējo apjomu, taču, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības datiem, šī gada janvārī tas sasniedza aptuveni 61 miljonu latu. „Šie dati gan neparāda, cik lieli ir „vecie” jeb ilggadējie siltuma parādi, jo ietver arī nesamaksātos rēķinus par janvāra mēnesi, taču ilgāku laiku nesamaksātie siltuma parādi varētu veidot aptuveni pusi no šīs summas,” norāda Akermanis.
LSUA uzsver arī, ka atbalsta Ekonomikas ministrijas ierosmi līdz 10% no hipotekārā kredīta ķīlas vērtības novirzīt komunālo maksājumu parādu nomaksai. Savukārt to siltuma parādnieku gadījumā, kuri nav ņēmuši hipotekāro kredītu, LSUA cer panākt vienkāršāku parādu piedziņas procesu. „Tagad ir tā, ka bieži vien parādnieks neierodas tiesā, tad process tiek atlikts un velkas gadiem. Mums pārmet, ka nepietiekami strādājam parādu piedzīšanas jomā, taču gadījumos, kad parādnieks vainu neatzīst, process ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts, un pat, kad nonāk galā, bieži tiesa piespriež parādniekam maksāt 5 latus mēnesī, neskatoties uz to, ka parāds mērāms vairākos simtos latu,” skaidro Akermanis. LSUA vēlas panākt ātrāku un efektīvāku parādu piedziņas procesu tādā veidā, lai tiesa varētu notikt arī, parādniekam tiesā neierodoties, līdzīgi, kā tas ir ar parādniekiem, kuri vainu atzīst.
„Diemžēl bankas, hipotekāro maksājumu parādu dēļ pārņemot parādnieku dzīvokļus, ļoti bieži vilcinās ar īpašnieku maiņas reģistrāciju Zemesgrāmatā, jo nevēlas maksāt komunālo maksājumu parādus. Bijušie īpašnieki arī to nedara. Dzīvoklis tiek apsildīts, jo nav iespējas to atslēgt no centralizētas apkures, un tā nu parādi krājas,” skaidro Akermanis.
LSUA ir sabiedriska profesionāla organizācija, kas apvieno centralizētās siltumapgādes uzņēmumus, siltumiekārtu ražotājus, konsultantu un montāžas firmas, siltumiekārtu un aprīkojuma piegādātājfirmas, kā arī atsevišķus individuālos biedrus. LSUA biedri – siltumražotāji saražo ap 95% no Latvijas centralizētā siltuma.
Komentāri (20)
ronalds_vuskans 12.03.2011. 12.03
Kā īsti ar tām siltumlietām ir?
Maza pilsētiņa.Centralizētā katlumāja (kādreiz bija 6), kurināmais dabas gāze, atzars uzbūvēts vēl krievu laikos.Bija pašvaldības ST uzņēmums, tagad vai nu pavisam privatizēts, vai daļēji, nezinu.
Sezonā kurina pamatīgi, vienalga, vai laukā plusi vai mīnusi, rēķini arī pieklājīgi.
Ražo elektrību un pārdod Latvenergo. bet kā tad ar tām cenām?
Krievu laikos partkoms lamāja siltumdirektoru, ja ziemas vidū uz trasēm zālīte zaļoja,un kāds žēlojās, ka logus jātur vaļā.Tagad katram peļņas lieta.
Tas pēc paziņu stāstītā, vairs tur nedzīvoju, bet vai tās siltuma, gāzes elektrības lietas nevajadzētu skatīties kopumā?
0
martins_spravniks 12.03.2011. 13.05
Loģika prasītu maksimāli decentralizēt siltuma ražošanu no dabasgāzes. Ja nav koģenerācijas – gāzei transportēšanas zudumi krietni mazāki kā siltumam. Savukārt koģenerācija ar visām dotētajām elektrības iepirkuma cenām tikai EM zināmu iemeslu dēļ nespēj ražot siltumu par cenu, kas ir konkurētspējīga ar cenu, ko iegūst pa tiešo kurinot gāzi.
0