"Al Jazeera" vēsta par pārmērīgu mežu izciršanu Latvijā 66

FSC nav atjaunojusi “Latvijas Valsts mežiem” izsniegto sertifikātu

Londonā bāzētais Kataras televīzijas "Al Jazeera" angļu valodas ziņu kanāls "Al Jazeera English" veicis apjomīgu pētījumu par mežu izciršanas apmēriem Latvijā, vainojot valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārmērīgā mežu izciršanā, vēsta aģentūra LETA.

Trešo daļu koksnes Latvija eksportē uz Lielbritāniju, un ka šai koksnei piešķirts prestižais Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts. FSC sertifikātu piešķir tikai tādiem materiāliem, kuru ražotāji garantē, ka koksne iegūta, rūpējoties par resursu atjaunošanu. Pircējs, iegādājoties izstrādājumus ar marķējumu FSC, ir pārliecināts, ka neveicina mežu iznīcināšanu.

Tomēr, reportāžas veidotāji norāda uz pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu, ko pārvalda Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Latvijas koksne izmantota par Londonas olimpiskā stadiona būvēšanā. "Latvijā dienu un nakti strādā 150 mežu izciršanas tehnikas vienības, kuru kopējā jauda ir 15 miljoni kubikmetru gadā, kas divreiz pārsniedz legālo limitu," stāsta žurnālists.

Kāda persona no mežizstrādes industrijas telekanālu informējusi, ka neviens īsti nezin, cik lielās teritorijās meži ir izcirsti. Meža statuss teritorijai tiek piešķirts uzreiz pēc apstādīšanas ar kokiem, kaut koku izaugšanai vajadzīgi simts gadi.

LVM korporatīvo komunikāciju pārstāvis Tomass Kotovičs telekanālam apgalvoja, ka mežu izciršana Latvijā tiek pārvaldīta atbildīgi. Viņš demonstrē kailcirtes izcirtuma vietu, kur mežs bijis vecāks par 135 gadiem, pārsniedzot parasto vecumu. Tikmēr ornitologs Māris Strazds kā šokējošāko LVM mežu izciršanas piemēru demonstrē kailcirti dabas liegumā "Ābeļi". Kaut arī tā ir aizsargāta gan pēc nacionālajiem, gan Eiropas Savienības (ES) likumiem, tomēr izcirsta.

Reportāžā teikts, ka pēdējos gados Latvijā populāras kļuvušas kailcirtes, atstājot cirsmā tikai dažus kokus. No helikoptera uzņemtajos žurnālista kadros redzami dramatiski izcirstas mežu teritorijas, kur nelieli mežu fragmenti mijas ar plašām kailcirtēm. Arī ornitologs Māris Strazds norāda, ka Latvijas satelītattēlos kailcirtes ir atrodamas jebkurā vietā valstī, turklāt lielā platībā.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka izcirtumu kvotu palielināšana ir pagaidu risinājums, kas galvenokārt orientēts uz darba vietu saglabāšanu mežizstrādes jomā. Māris Strazds norāda, ka sākotnēji noteiktais divu gadu termiņš ir beidzies, bet palielinātās kvotas pagarinātas uz vēl trim gadiem. “Iespējams, vēl pēc trim gadiem, tiks teikts – labi, tagad mums vajadzēs vēl desmit gadus”, reportāžā pauž Strazds.

Reportāžā intervēts mežsaimnieks Guntars Dolmanis, titula “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” īpašnieks, kurš demonstrē vētras ietekmi uz pārējo mežu, kad tam blakus bijusi kailcirtes platība. “Mēs te esam tādā vietā, kur, grūti iedomāties, bet kādreiz bija ļoti skaists mežs, un tagad ir tikai celmi un izcirtums. Vēl te viena maliņa nav izstrādāta – tā te visā lielajā teritorijā gulēja koki,” Dolmanis rāda uz lielu klajumu un nelielu, kritušiem kokiem klātu laukumu. “Savukārt otrā pusē – tas mežs stāv uz kājas un tur tā cirsma nav bijusi vēja pusē, un līdz ar to tie koki ir dzīvi. Tas parāda to, ja nebūtu tā nelaimīgā cirsma, viss mežs būtu tāds pats kā tas tur,” mežsaimnieks norāda uz neskarto audzi.

Dolmanis esot organizējis parakstu vākšanu, lai LVM pārtrauktu mežu izciršanu kailcirtēs. “Nav jau jāaizstāv tikai tropu meži, jāaizstāv arī Latvijas lielā bioloģiskā daudzveidība, kamēr tā vēl saglabājusies.” Agrākais Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis, tagad Saeimas deputāts, reportāžā stāsta par apgabaltiesas lēmumu atcelt LVM izsniegtu kailcirtes atļauju. Mežsaimniecība to apstrīdējusi, jo plānotās cirsmas platība trīskārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo kailcirtes virsmu platumu. Tomēr tiesas spriedumā arī piebilsts, ka "Valsts meža dienests nevar ietekmēt AS "Latvijas valsts meži" saimnieciskos lēmumus gadījumos, kad tie ir pretrunā ar mežsaimniecības principiem, bet atbilst normatīvajiem aktiem."

Komentējot tiesas spriedumu, Caunītis norāda, ka pēc šādas tiesas atbildes mežziņi vairās apstrīdēt LVM izsniegtās atļaujas, jo spriedums ir radījis precedentu.

FSC pēc pērn veikta LVM ikgadējā audita apsaimniekošanas atbilstībai FSC standartiem norādīja, ka mežu atjaunošana un mežu saglabāšana nav funkcionējošā līmenī. Tāpat ziņojumā teikts, ka LVM "nav nekādas sistēmas nacionālo un ES aizsargāto sugu dabiskās vides aizsardzībai". LVM pārstāvis Kotovičs, lūgts komentēt FSC pētījumu, sākumā nepierīt audita rezultātiem un galu galā lūdz interviju pārtraukt.

Pēc audita FCS sertifikāts LVM tika apturēts, un “viņi nocirsto materiālu nevar realizēt kā FSC sertificētu kamēr neatgūs sertifikātu. FSC sertificēta materiāla tirdzniecība no Latvijas turpinās, jo koksnes pārstrādātājiem bija FSC sertificētas koksnes uzkrājumi. Turklāt, ir ziņas, ka martā divās no LVM mežsaimniecībām tiks veikts audits ar mērķi atkal sertificēt LVM mežu apsaimniekošanu saskaņā ar FSC standartu prasībām,” informējis Latvijas Mežu sertifikācijas padomes valdes loceklis Imants Krūze.

Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) noraida kritiku par pārmērīgu mežu izciršanu valstij piederošajos mežos, norādot, ka galvenās problēmas pastāv privātajos mežos.

Savukārt, lūgts komentēt, ko ES var darīt šādā situācijā, ES vides aizsardzības komisārs Janešs Potočniks skaidro, ka Brisele var sākotnēji izteikt valstij brīdinājumu, bet vēlāk vērsties tiesā, galu galā piemērojot soda naudu.