FSC nav atjaunojusi “Latvijas Valsts mežiem” izsniegto sertifikātu
Londonā bāzētais Kataras televīzijas "Al Jazeera" angļu valodas ziņu kanāls "Al Jazeera English" veicis apjomīgu pētījumu par mežu izciršanas apmēriem Latvijā, vainojot valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārmērīgā mežu izciršanā, vēsta aģentūra LETA.
Trešo daļu koksnes Latvija eksportē uz Lielbritāniju, un ka šai koksnei piešķirts prestižais Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts. FSC sertifikātu piešķir tikai tādiem materiāliem, kuru ražotāji garantē, ka koksne iegūta, rūpējoties par resursu atjaunošanu. Pircējs, iegādājoties izstrādājumus ar marķējumu FSC, ir pārliecināts, ka neveicina mežu iznīcināšanu.
Tomēr, reportāžas veidotāji norāda uz pārmērīgu Latvijas mežu izciršanu, ko pārvalda Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Latvijas koksne izmantota par Londonas olimpiskā stadiona būvēšanā. "Latvijā dienu un nakti strādā 150 mežu izciršanas tehnikas vienības, kuru kopējā jauda ir 15 miljoni kubikmetru gadā, kas divreiz pārsniedz legālo limitu," stāsta žurnālists.
Kāda persona no mežizstrādes industrijas telekanālu informējusi, ka neviens īsti nezin, cik lielās teritorijās meži ir izcirsti. Meža statuss teritorijai tiek piešķirts uzreiz pēc apstādīšanas ar kokiem, kaut koku izaugšanai vajadzīgi simts gadi.
LVM korporatīvo komunikāciju pārstāvis Tomass Kotovičs telekanālam apgalvoja, ka mežu izciršana Latvijā tiek pārvaldīta atbildīgi. Viņš demonstrē kailcirtes izcirtuma vietu, kur mežs bijis vecāks par 135 gadiem, pārsniedzot parasto vecumu. Tikmēr ornitologs Māris Strazds kā šokējošāko LVM mežu izciršanas piemēru demonstrē kailcirti dabas liegumā "Ābeļi". Kaut arī tā ir aizsargāta gan pēc nacionālajiem, gan Eiropas Savienības (ES) likumiem, tomēr izcirsta.
Reportāžā teikts, ka pēdējos gados Latvijā populāras kļuvušas kailcirtes, atstājot cirsmā tikai dažus kokus. No helikoptera uzņemtajos žurnālista kadros redzami dramatiski izcirstas mežu teritorijas, kur nelieli mežu fragmenti mijas ar plašām kailcirtēm. Arī ornitologs Māris Strazds norāda, ka Latvijas satelītattēlos kailcirtes ir atrodamas jebkurā vietā valstī, turklāt lielā platībā.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka izcirtumu kvotu palielināšana ir pagaidu risinājums, kas galvenokārt orientēts uz darba vietu saglabāšanu mežizstrādes jomā. Māris Strazds norāda, ka sākotnēji noteiktais divu gadu termiņš ir beidzies, bet palielinātās kvotas pagarinātas uz vēl trim gadiem. “Iespējams, vēl pēc trim gadiem, tiks teikts – labi, tagad mums vajadzēs vēl desmit gadus”, reportāžā pauž Strazds.
Reportāžā intervēts mežsaimnieks Guntars Dolmanis, titula “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” īpašnieks, kurš demonstrē vētras ietekmi uz pārējo mežu, kad tam blakus bijusi kailcirtes platība. “Mēs te esam tādā vietā, kur, grūti iedomāties, bet kādreiz bija ļoti skaists mežs, un tagad ir tikai celmi un izcirtums. Vēl te viena maliņa nav izstrādāta – tā te visā lielajā teritorijā gulēja koki,” Dolmanis rāda uz lielu klajumu un nelielu, kritušiem kokiem klātu laukumu. “Savukārt otrā pusē – tas mežs stāv uz kājas un tur tā cirsma nav bijusi vēja pusē, un līdz ar to tie koki ir dzīvi. Tas parāda to, ja nebūtu tā nelaimīgā cirsma, viss mežs būtu tāds pats kā tas tur,” mežsaimnieks norāda uz neskarto audzi.
Dolmanis esot organizējis parakstu vākšanu, lai LVM pārtrauktu mežu izciršanu kailcirtēs. “Nav jau jāaizstāv tikai tropu meži, jāaizstāv arī Latvijas lielā bioloģiskā daudzveidība, kamēr tā vēl saglabājusies.” Agrākais Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis, tagad Saeimas deputāts, reportāžā stāsta par apgabaltiesas lēmumu atcelt LVM izsniegtu kailcirtes atļauju. Mežsaimniecība to apstrīdējusi, jo plānotās cirsmas platība trīskārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo kailcirtes virsmu platumu. Tomēr tiesas spriedumā arī piebilsts, ka "Valsts meža dienests nevar ietekmēt AS "Latvijas valsts meži" saimnieciskos lēmumus gadījumos, kad tie ir pretrunā ar mežsaimniecības principiem, bet atbilst normatīvajiem aktiem."
Komentējot tiesas spriedumu, Caunītis norāda, ka pēc šādas tiesas atbildes mežziņi vairās apstrīdēt LVM izsniegtās atļaujas, jo spriedums ir radījis precedentu.
FSC pēc pērn veikta LVM ikgadējā audita apsaimniekošanas atbilstībai FSC standartiem norādīja, ka mežu atjaunošana un mežu saglabāšana nav funkcionējošā līmenī. Tāpat ziņojumā teikts, ka LVM "nav nekādas sistēmas nacionālo un ES aizsargāto sugu dabiskās vides aizsardzībai". LVM pārstāvis Kotovičs, lūgts komentēt FSC pētījumu, sākumā nepierīt audita rezultātiem un galu galā lūdz interviju pārtraukt.
Pēc audita FCS sertifikāts LVM tika apturēts, un “viņi nocirsto materiālu nevar realizēt kā FSC sertificētu kamēr neatgūs sertifikātu. FSC sertificēta materiāla tirdzniecība no Latvijas turpinās, jo koksnes pārstrādātājiem bija FSC sertificētas koksnes uzkrājumi. Turklāt, ir ziņas, ka martā divās no LVM mežsaimniecībām tiks veikts audits ar mērķi atkal sertificēt LVM mežu apsaimniekošanu saskaņā ar FSC standartu prasībām,” informējis Latvijas Mežu sertifikācijas padomes valdes loceklis Imants Krūze.
Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) noraida kritiku par pārmērīgu mežu izciršanu valstij piederošajos mežos, norādot, ka galvenās problēmas pastāv privātajos mežos.
Savukārt, lūgts komentēt, ko ES var darīt šādā situācijā, ES vides aizsardzības komisārs Janešs Potočniks skaidro, ka Brisele var sākotnēji izteikt valstij brīdinājumu, bet vēlāk vērsties tiesā, galu galā piemērojot soda naudu.
Komentāri (66)
Juris Millers 04.02.2011. 12.44
Sasodīti interesants raidījums. Jāatzīme divas ļoti pozitīvas lietas: 1. Al Jazeera nepārtraukti slavināja Latvijas mežu skaistumu un biologisko daudzveidību. 2. Šis raidījums gāja gaisā neskatoties uz to, ka visas šīs dienas Al Jazeera praktiski bez pārtraukuma 24 stundas diennaktī translē tiešraides no Ēģiptes. Tas parāda, ka Latvijas dabas jautajums ir svarīgs pasaules mēdijiem un arī dos ievērojamu pozitīvo publicitāti Latvijas mežiem kā tādiem.
No otras puses, ja LVM strauji un skaļi neatgriezīsies pie atjaunojama mežu izciršanas līmeņa, tad Latvijas koks var pazaudēt FSC sertifikāciju, kas nozīmētu ļoti ieverojamu ta vērtības kritumu rietumu tirgos. Pēc dažiem aprēķiniem var vairāk nopelnīt izcērtot ne vairāk kā FSC prasa, nekā izcērtot divreiz vairāk (kā tagad) bet bez FSC zīmoga.
Manuprāt LVM un Dombrovskim ir šeit jaķeras vērsim pie ragiem un jaaizstāv valsts lielākā eksporta nozare skaļi un strauji samazinot izcirtuma kvotas, pieņemot janus likumus, kas dotu mežziņiem pilnvaras bloķēt izciršanu un ieviest visas FSC rekomendācijas.
Lielbritānija arī kādreiz bija plaši meži. Taču dēļ pārmērīgas ciršanas tagad Lielbritānija ir praktiski kā pļava. Nedrīkst pieļaut, ka Latvijā gadā tiek nocirsts vairāk meža (koksnes kubikmetros) nekā pa to pasu gadu izaug. Ja grib cirst vairāk – stādi vairāk stādus. Nopērc lēto lauku zemi un iestādi tur mežu.
9
esmeralda_se > Juris Millers 05.02.2011. 00.49
Kas ir “habitāts”, tu gudriniek?? Varbūt vajag iepazīties ar tēmu, pirms klaigāt?
0
Juris Millers > Juris Millers 04.02.2011. 15.35
Ja tu paskatīsies pašu raidījumu vai izlasīs FSC audita ziņojumu, tad redzēsi, ka LVM atņēma FSC serftifikāciju, jo tā rupji pārkāpa FSC prasības. Nenodrošināja apdraudeto sugu habitātu aizsardzību, nepietiekosi izvērtēja kailcirtumu ietekmi uz apkāresošo mežu, ļāva izcirst vairāk nekā valstī mežs izaug.
Jā – arī tā var saumniekot, tacu tas vairs nav FSC – cilveks, kas pērk koka produktu ar FSC zīmogu grib būt 100% pārliecināts, ka šis koks ir iegūts dabai draudzīgā un ilgtspējīga veidā. Lai to nodrošinātu ir audits ar konkretiem parametriem. Un LVM konkrēti izgāzās un šos parametrus jau divus gadus neievero. Līdz ar to viniem pilnīgi pamatoti vairs nevar būt FSC sertifikācija.
0
Maija > Juris Millers 04.02.2011. 14.34
bija samazinājusies par apmēram 1 000 000 ha, tas Latvijai ir ievērojams skaitlis. No tā laika aizaugušas ir vēl lielākas platības (man skolā mācīja, ka Latvijā ir 37% mežu, tagad presē redzēti skaitļi, ka jau ap 50%. Tā, ka al kajidas TV var nestresot tik daudz par Latvijas mežiem. un nevajag visas mūsu labklājībā dzīvojošo ziemeļu kaimiņu nekrietnības asociēt ar rūpēm par Latvijas mežiem.
0
Maija > Juris Millers 04.02.2011. 14.30
Lielbritānijā meži bija Robina Huda laikos! :)
Starp citu, vēl pagājušā gadsimta 30-tajos gados, Latvijas lauku ainava bija pavisam citāda! Meži klāja pavisam nelielu Latvijas teritoriju un arī tad tikai tajās vietās, kur augsne nav īpaši piemērota lauksaimniecībai.
70-gados aramzemes platība salīdzinot ar Ulmaņa laikiem bija samazinājusies par
0
Juris Millers > Juris Millers 09.02.2011. 14.19
‘habitāts’ ir sugas dzīves telpa, jeb vieta kur šī suga dzīvo. Es šo terminu lietoju pareizi, varbūt tu biji domajis ‘habibi’?
0
lebronj2356 > Juris Millers 04.02.2011. 15.11
Pievienojos valynx, vienīgais par ko var uztraukties ir mežu struktūra, jeb cik daudz ir koku attiecīgajā vecumā. Zaļo histērija, ka teju, teju Latviju izcirtīs iet vaļā jau kādus gadus desmit vismaz, bet koku mums ir daudz – pabrauciet ar vilcienu kaut vai līdz Saulkrastiem, Jūrmalai, gar sliedēm vieni vienīgi koki un tas ir Rīgas rajons ! Ko zaļie bļāvēji nepiemin ir tas, kā jau pareizi teica valynx, ka Ulmaņa laikos mežu bija daudz mazāk, jo zemi apsaimniekoja daudz vairāk un starp citu dzīves līmenis arī bija nesalīdzināms, turklāt Latvija ir ideāli piemērota koku augšanai, par to var pārliecināties apskatoties aizaugošas pļavas, grāvjus ar kārkliem un apsēm, utt. Ar kaut ko jau Latvijai būs nauda jāpelna, ar aizaudzēšanu diez vai tas izdosies, ja nu vienīgi rezervātu uztaisīt – tāds laikam ir visu zaļo kustību mērķis ! Es ļoti priecātos, ja pie mums šķeldas ražošana no zariem un aizaugušiem grāvjiem paplašinātos, taču izskatās, ka krievu gāzi importēt ir kādam daudz izdevīgāk ! Šī ažiotāža tiešām smird pēc mūsu skandināvu ”draugiem” !
0
Maija > Juris Millers 04.02.2011. 14.37
es gan domāju, ka atjaunoja pamatoti! nepamatoti tas tika atņemts un par to pilnīgi noteikti parūpējās mūsu “draugi” svensoni un suukineni!
turklāt jāņemvērā, ka vispasaules zaļo kustība jau sen ir ļoti labi pelnošs bizness, nu kaut kas līdzīgs kādas tautas biznesam ar WWII nogalinātajiem.
0
Maija > Juris Millers 04.02.2011. 14.27
tu ļoti pareizi uztvēri šī raidījuma galveno stīgu! :)
šis bez šaubām ir Latvijas konkurentu koku tirzniecībā iniciēts vai pat apmaksāts raidījums. Visa sāls ir tajā FSA sertifikātā. To atņemot, mēs tiksim izsviesti no UK tirgus un mūsu “draugi” no Zviedrijas un somijas varēs aizpildīt radušos tukšumu!
Elementarno Vatson!
0
Juris Millers > Juris Millers 04.02.2011. 14.33
Al Jazeera ir diezgan labi pazīstama ar savu žurnālistu integritāti. Lai gan ir iespējams, ka kāds ‘piespēlēja’ viņiem tematu, pateica, kads bardaks te pie mums darās. Pārejo visu viņiem nebija grūti pasiem atrast un salikt kopā. Nav nevienam nekas jamaksā, lai negatīvi parādītu pārmērīgu koku izciršanu un rezervātu iznīcināšanu. Patjautrāk ir tas, ka tagad zem jautājuma zīmes ir paša FSC zīmola uzticamība, jo vini nepamatoti atjaunoja LVM sertifikātu. Tāda publicitāte viņiem ir daudz mazāk vajadzīga par visiem Latvijas mežiem kopā ņemtiem.
Līdz ar to ir cerība, ka FSC piespiedīs LVM patiešām veikt reformas, lai dabūtu sertifikāta pagarinājumu. Naiva cerība, bet ir.
0
andrisskrastins 04.02.2011. 12.40
Sižets nebija 100% objektīvs, bet stāsts bija stāstīts labi. Ja LVM tiešām ir pēkšņi palaidusies un ir sākusies nekontrolēta izciršana, tad par to ir jārunā. Valda taisnošanās šoreiz nepārliecināja. Es zinu, kāds ir ZZS, bet šajā jautājumā ir jārunā, jo šis stāv pāri pašreizējām politiskajām spēlītēm.
1
kreëstliv > andrisskrastins 05.02.2011. 15.56
Protams, ka bija, un to Jums apliecinās tie, kas zinātniski nodarbojas ar šīm lietām. Ja, protams, mērķis ir izzāģēt visus kokus un ražot lauksaimniecisko produkciju tām valstīm, kur pašreiz pārtikas cenu krīze, attiecīgi vietējiem Latvijas cilvēkiem zemi atstājot, tad, protams, sižets bija neobjektīvs. Ekonomikas principi darbojas objektīvi, nevis sakņojas ilūzijās. Nekādas darba vietas tur netiek ne saglabātas, ne radītas, tās zāģmašīnas ir ar ļoti lielu produktivitāti un nepieciešams ļoti mazs cilvēka darba ieguldījums. Varbūt laiks atmosties…
0
Vija Stikāne 04.02.2011. 13.07
“The Baltic nation of Latvia is blessed with some of the most beautiful forests in the world, millions of square kilometres of pristine woodland”
Laikam esam izpletušies platībā, pie tam krietni. Miljoni kvadrātkilometru!
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@vilcēns, madarīnmeit > Vija Stikāne 05.02.2011. 00.23
Laikam viņiem nav tādas pie mums lietotas mērvienības kā hektārs.
0
Life Quality Managem > Vija Stikāne 07.02.2011. 13.38
:D :D precīzi dati Latvijas teritorija ir 64 589 km² :D :D
0
Blondais > Vija Stikāne 04.02.2011. 16.30
Par lielu Latviju! :)
0