Laikapstākļu radīto elektrolīniju bojājumu remonta gaitā gājis bojā montieris
Ieguldījumi elektroenerģijas apgādes sistēmās un līniju sakārtošanā līdz šim bijuši nepietiekami, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas koncerna "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, paužot izbrīnu, ka šim nolūkam iepriekš nav izmantota kāda daļa valsts uzņēmuma peļņas.
Elektroenerģijas piegādes atjaunošanas darbi prasījuši cilvēka upuri – otrdien gājis bojā "Latvenergo" meitasuzņēmuma AS "Augstsprieguma tīkls" darbinieks, vakarpusē informēja energokompānijas Ārējo sakaru departamenta vadītājs Andris Siksnis. Notiek negadījuma izmeklēšana.
Nelaimes gadījums noticis netālu no Līvāniem, kur uzņēmuma darbiniekam uzkritis koks. Cilvēks atradies līdzās tehnikai, ar kuras palīdzību zāģēja elektrolīniju apdraudošu koku. Tas lūzis un uzkritis montierim. Ar ledu klātie un apsnigušie koki zāģējot lūstot neprognozējami, un tas ļoti apgrūtinot avārijas brigāžu darbu. Siksnis zināja teikt, ka citviet koki ir uzkrituši transportam. Otrdien līdz pulksten 17 elektrības piegāde lielākoties atjaunota Līvānu novadā, daudzviet darbs turpinās.
Energouzņēmuma vadītājs atgādināja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš noraidījusi tarifu paaugstinājumus, kuru mērķis bijis atvēlēt vairāk naudas infrastruktūras uzlabošanā, citē biznesa informācijas portāls Nozare.lv.
Viņš gan piekritis, ka ar "Latvenergo" peļņu pietiktu, lai veiktu infrastruktūras sakārtošanu problemātiskajās vietās "Varu pabrīnīties tikai par to, ka zināma daļa šīs peļņas nav novirzīta līniju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, bet gan izmaksāta dividendēs."
"Latvenergo" iepriekšējos gados nav iegādājies "nekādas normālas tehnikas vienības" – visurgājējus, sniega motociklus, kurus patlaban nākas "savākt pa visu Latviju", lai nokļūtu līdz ieputinātajām līnijām. Palīdzību ar īpašu helikopteru, ko izmanto koku zaru apzāģēšanai, sniedz Somija.
''Protams, bija jāpērk šāda veida tehnika un jāiegulda līdzekļi līniju uzturēšanā," sacīja Žīgurs, vienlaikus piebilstot, ka 2010.gads ir noslēdzies un Ministru kabinets nolēmis, ka lielākā daļa peļņas tiks iemaksāta valsts budžetā. Jāatgādina gan, ka līdz iepriekšējai ziemai aukstais gadalaiks Latvijā vairākus gadus nebija sniegiem bagāts.
Patlaban lielākās problēmas radījuši pārrāvumi vidēja sprieguma līnijās, kurām likumā noteiktais aizsargjoslas platums ir 6,5 metri, kamēr koku augstums sasniedz 20 metrus. "Protams, teorētiski iespējams paplašināt trases ap elektrolīnijām, taču tās ir privāto mežu īpašnieku intereses, kā arī milzīgi koksnes un zemju resursi," sacīja ''Latvenergo'' vadītājs, norādot, ka "nevienā valstī Baltijas jūras reģionā nenosaka aizsargjoslu 50–60 metru platumā, kas būtu pilnībā droši".
Latvija varētu izskatīt iespēju izbūvēt pazemes kabeļu sistēmu, taču šādi infrastruktūras pārkārtojumi prasītu vairāk nekā miljarda eiro (700 miljonu latu) investīcijas, un, iekļaujot šādas summas tarifā, "iedzīvotājiem tā būtu nepaceļama nasta", vērtē enerģētiķis.
Otrdienas rītā Latgales reģionā bez elektroenerģijas ir 21-22 tūkstoši "Latvenergo" klientu. Žīgurs pieļauj, šis skaits varētu vēl pieaugt, jo vairākas līnijas atjaunotas pagaidu variantā, pār citām pārliekušies koki, kas lūstot tās varētu pārraut.
Sliktākā situācija joprojām ir Rēzeknes apkārtnē, kur tīkli ir "saraustīti gabalos", un bez elektrības joprojām ir 7500 klienti, sacīja Žīgurs. Ziemassvētkos Latvijā lijis lietus, līdz ar to uz katra koka atrodas sasaluša ūdens masas, koki liecas un lūst. Biezais sniegs arī liedzis sasalt zemei, tāpēc ir koki, kas ar visām saknēm gāžas ārā no zemes.
Sniega nodarīto postījumu zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus tūkstošus latu, lēš Žīgurs. Otrdien ''Latvenergo'' valdes priekšsēdētājs Žīgurs un ekonomikas ministrs Artis Kampars (''Vienotība'', JL) Latgalē tiksies ar pašvaldību vadītājiem un noskaidros apstākļus klātienē.
Laikraksts ''Dienas Bizness'' vēsta, ka elektropiegādes pārtraukumi rada zaudējumus uzņēmumiem, piemēram, pārtikas ražotājiem nācies apturēt ražošanu, dažiem process pārtraukts nepabeigts.
Latgales novadu pārstāvji telefonsarunās LR stāsta, ka elektrības trūkuma dēļ nestrādā bērnudārzi, var rasties grūtības ar mācību atsākšanu skolās, kas paredzēta ceturtdien, 6.janvārī. Ārstniecības iestāžu darbu nodrošina ar ģeneratoriem. Vairākos novados nestrādā mobilie un fiksētie telefonsakari.
Jau vēstīts, ka Žīgurs darbu "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatā sāka pagājušā gada 15.novembrī. Līdz tam viņš vadīja AS "Rīgas siltums". "Latvenergo" plānotais apgrozījums pērn ir 552,6 miljoni latu, par 10% vairāk nekā 2009.gadā, kad tas bija 500,5 miljoni latu. Tiek prognozēts arī peļņas pieaugums. 2009.gadā koncerns nopelnīja 20 miljonus latu. Pēc prognozēm 2010.gadā "Latvenergo", iespējams, varētu būt sasniedzis rekordpeļņu – vairāk nekā 30 miljonus latu.
Komentāri (44)
mary75 04.01.2011. 09.53
Man tas galīgi nav izprotams – valsts uzņēmums, kura pārraudzībā iesaistītas politiskas personas, valdošo partiju nosūtītās, rīkojas nevis tā, kā vajadzētu rīkoties valsts, uzņēmuma un Latvijas energosistēmas interesēs, bet, noēd peļnu, izmaksājot to dividendēs.
Tad ko tur dara visi tie pilnvarnieki, kam it kā jāstāv valsts interešu sardzē?
Tie nav pelnījuši sodu vismaz par bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas?
Un, tādā gadījumā, vai tādi tur vispār nepieciešami?
Un ar ko tāds valsts uzņēmums atšķiras no kādas privātfirmiņas, kurai, galvenais, nopelnīt, vadībai sapirkt dārgus auto un uzcelt vasarnīcu, un tad var izputēt?
2
aivars_silins > mary75 04.01.2011. 18.54
Kad zaudē darbu, tad draugi iekārto citā, tikpat ienesīgā darbā. Viņiem nav jāsatraucas, kā nomaksās rēķinus. Visi taču baigie “speciālisti”. Tikai mums visiem tagad jāmaksā miljardi par viņu sastrādāto.
0
Aivars Krauklis > mary75 04.01.2011. 12.31
Ar ko atšķiras? Valsts uzņēmums no jebkuras formas privātuzņēmuma atšķiras ar to, ka augstākā līmeņa vadītāji nav īpašnieki, kļūdaini vai cūcīgi saimniekojot, necieš personīgus zaudējumus un neveiksmes gadījumā nes tikai politisku „atbildību”, tātad neatbild nekad, ne par ko un nevienam. Izņemot savu plitisko pahanu. Kamēr amatā, lielās ar nenovērtētu kompetenci, kad zaudē krēslu, godīgu darbu nespēj atrast.
0
::Vai cis :: 04.01.2011. 09.31
Ieguldot peļņu infrastruktūrā, nekādu lielo “otkatu” iegūt nevar, tāpēc Miķelsonu Kārlis nelikās par šiem jautājumiem ne zinis. Lai velns parauj un pērkons sasper visu blēžu varzu Par izzagtu Latviju ar visām “pietuvinātajām struktūrām un personām”.
5
piziks > ::Vai cis :: 04.01.2011. 10.22
>> Mikijs, Dzeris… :) Hi-hi, — ne jau Miķelsōnu Kārlis pirms nedēļas izlēma “Latvenergo” peļņu budžeta un aizdevummu noēdāju kasītē ieskaitīt… Tad ar ko tagadējie par iepriekšējiem labāki? Vēlmes saimniekot ta’ nav, ir vienīgi vēlme konsolidēt ar apgriešanu, — pat aizdevēji trīs nedēļas sēdēja Latvijā un bezcerīgi runāja par vajadzību pēc ilgtspējīgiem risinājumiem. Attiecīgais MK lēmums par “L” peļņu šajos apstākļos kārtējoreiz pierāda pretējo. Velns parāvis, Vienotība to, pie kājām nomesto, varu ir pacēlusi, bet kādēļ nemāk ar viņu rīkoties. Vienkārša atbilde: vāji Vienotībai tie profesionālie cilvēkresursi un stiprs budžettērēšanā fanu pulciņš, Vienotības elektorātu ieskaitot… :)
0
piziks > ::Vai cis :: 04.01.2011. 11.14
Protams. Loģiski. Bet, ja nav izdarīts viss, kas jādara, peļņa par lielu, obligātie/nepieciešamie izdevumi pārāk mazi, vai ne?
Protams, tieši tādēļ mani vairāk interesē, vai šāgada tēriņos nepieciešamie labojumi būs ieskaitīti? Arī EK misijas līderis jau runāja par aplamībām, kas bija 2011. g. konsolidācijā ierēķinātas, uzņēmumiem atņemot pārmēru daudz, — liedzot attīstības iespējas… Protams, atliek jau iespējas tagad pragmatiski teikt: priekš rūpēties par Latgali, tās glābšanā ieguldīt, jo tur jau neviens neko neražo un nodokļos nopietnu nemaksā: priekš kam tērēties? … :)
0
raimonds_bossltd > ::Vai cis :: 04.01.2011. 10.34
to Optiskais Tēmeklis
Kā tad nedēļās lakā daudz varēja paveikt? Vienkārši ir jārada situācija, kad čekistiem, komunistiem, krievu armijniekiem, zagļiem un pederastiem uz vairākām desmitgadēm pārietu kāre pēc politiskās varas Latvijā. Tad arī ar ekonomiku būs viss kārtībā.
0
anita_meistere > ::Vai cis :: 04.01.2011. 11.01
Tēmekli.
peļņa, tas ir piķis kuram jāpaliek pēc visu izdevumu, ieguldījumu utt atkaitīšana no ieņēmumiem.
0
ievuliitis > ::Vai cis :: 04.01.2011. 12.01
Dīvaini sanāk OT. Treknajos gados, kad nezināja, kur naudu likt un izgudroja dažādas ekstras – māmiņu algas ieskaitot – varēja un vajadzēja Latvenergo peļņu noēst. Bet pagaišgad, kad valstij bija totāls naudas trūkums, tieši tad vajadzēja ieguldīt modernizācijā. Tu arī, kad tev nepietiek pirmās nepieciešamības precēm, pērc sev jaunu tehniku?
Caurās zeķēs, bet ar jaunu virtuves kombainu, vai slēpju zabakiem?:))
0
mxblack 04.01.2011. 13.11
Rīgu taču šīs problēmas neskar, bet visi kas par to atbild, dzīvo šeit. Lai tie lauku”čukčas” sitas kā prot un iztiek ar svecītēm. Tieši tāda bija ieprikšējo varas un atbildīgo personu attieksme pret elektroapgādi kopumā. Garās elektropārvades līnijas iznāk superdārgas, vai absolūti nedrošas. Bet politiski atbildīgie joprojām atbalsta lielo enegoapgādes uzņēmumu celtniecību, kad vietējie novadu resursi absolūti netiek izmantoti. Kam tas ir izdevīgi? Patērētājiem noteikti nē. Ko izmaksātu tās 50-60 metrus platās stigas? Ko izmaksātu jaudīgās augstsprieguma magistrālās kabeļu līnijas? Kāpēc par šo naudu nevar stimulēt lokālo energijas avotu izveidi? Pirmsākumi jau ir. Kā dāņi šādi var sevi apgādāt ar elektronergiju? Bet mēs savus energoresursus pārdodam uz ārzemēm kā koksni un šķeldu, arī kūdru. Vai tā rīkojas saimnieki? Tā rīkjas vienas dienas viltvārži, kuri sevi skaļā balsī sauc par politiski atbildīgiem profesionāļiem un pieprasa arī attiecīgas algas, bet piecas tādas vēl piezog klāt. Daži jau gaida tiesu, bet tie ir tikai daži. Žīgurs runā pareizi, bet vai viņu atbalstīs? Un vai arī viņa nostāja nemainīsies?
4
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@austrisv > mxblack 04.01.2011. 14.22
Bet, kā tad ar dividendēm, ja pirks tehniku un vilks kabeļus?
0
Maija > mxblack 05.01.2011. 14.20
kā tu iedomājies ar lokālām bijušo kolhozu katlumājās uzstādītiem kooģenerācijas katliem piegādāt elektroenerģiju daudzajām apkārtnes mežos esošajām viensētām, uz kurām stiepjas kilometriem garas pārrautas zemsprieguma līnijas?
0
raimonds_bossltd > mxblack 05.01.2011. 16.01
to valynx
“kolhozu katlumājās uzstādītie kooģenerācijas katli” dos enerģiju kopējā bilansē un kataklizmu gadījumā nodrošinās tās piegādi, kaut vai kolchoza apkārtnei. Par gadījums Līvānos pie sienas būtu jāpieliek Latvenergo vadība un vai nu nopirktais vai iebiedētais ekonomikas ministrs. Šeit žēlastība nedrīkst būt paredzēta.
0
kdaljajev > mxblack 04.01.2011. 14.24
Ja valsts uzņēmumu vada negodprātīgs vadītājs,izdevīgāk neuzlabot neko,lai varētu norakstītos līdzekļus sadalīt šaurā lokā.Jācer,ka no šī uzņēmuma astoņkājis būs izvilkts laukā.
0