Valsts gatava jauno normatīvo aktu apspriest tikai pēc iztulkošanas
Ungārijas valdība otrdien paziņoja, ka nepakļausies ārvalstu spiedienam un nemainīs strīdīgus vērtējumus izsaukušo mediju likumu, arī ne pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) paudusi bažas šajā jautājumā un pieprasījusi paskaidrojumus, vēsta aģentūras LETA-AFP.
"Nav nepieciešams mainīt Ungārijas likumu tikai tāpēc, ka tas pakļauts kritikai no ārzemēm," sacīja komunikāciju valsts sekretārs Zoltans Kovāčs. "Pirms kritizēt, nogaidīsim un pavērosim, kā šis likums darbojas. Mēs esam pārliecināti, ka tas veiks savu uzdevumu."
Pirmdien, divas dienas pēc tam, kad Ungārija bija pārņēmusi Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, no Briseles izskanējušas šaubas par to, vai Ungārijas preses likums atbilst ES nosacījumiem mediju brīvības jomā. Ungārija uz Briseles kritiku sola atbildēt šonedēļ, kad likuma teksts būs pilnībā iztulkots angliski, paskaidroja Kovāčs.
Dažas dienas, pirms Ungārija 1.janvārī pārņēma ES prezidentūru, EK viceprezidente Nellija Krusa nosūtīja vēstuli Budapeštai, paužot bažas par Eiropas telekomunikācijas direktīvas aspektu pienācīgu interpretāciju. Galvenās raizes viņa paudusi par Ungārijas premjerministra Viktora Orbana izveidotās ''mediju pārvaldes spēju darboties neatkarīgi, sevišķi ņemot vērā tās sastāvu''.
Ungārijas Eiropas lietu valsts sekretāre Eniko Gjori apliecināja, ka šis likums nebūs Ungārijas valdības un EK 7.janvāra sarunu dienas kārtībā. Viņa pauda kritisku nostāju par komentāriem, kas izskanējuši no ārzemēm. "Tas ir visai bēdīgi, ka cilvēki sākuši komentēt šo jautājumu, vēl pirms viņi ir atvēlējuši laiku teksta izlasīšanai," sacīja Gjori. "Es aicinu ikvienu izlasīt likumu un pateikt mums, tieši kuri punkti viņiem rada problēmas."
Lielākie Ungārijas laikraksti Jaunā gada pirmajos numuros pauž sēras par jauno likumu, ko uzskata par preses brīvības galu. "Preses brīvība Ungārijā ir beigusies," savā pirmajā lappusē vēstīja lielākais laikraksts "Nepszabadsag" ungāru valodā, atkārtojot šo teikumu visās 27 valstu ES oficiālajās valodās. Laikraksts norāda, ka jaunais mediju likums ''kalpo tikai "Fidesz" valdības autoritārajām interesēm": "Tā mērķis ir savaldīt, sodīt un visbeidzot sagraut tos, kuriem ir atšķirīgs viedoklis." Apliecinot solidaritāti, līdzīgu protestu pirmajā lappusē publicējusi Vācijas avīze "Tageszeitung".
Likums, kas stājās spēkā 1.janvārī, dod tiesības varasiestādēm, kurās pamatā pārstāvēti premjerministra Viktora Orbana partijas "Fidesz" biedri, regulēt mediju saturu. Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt soda naudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt soda naudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu (ap 510 tūkstoš latu). Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.
Jaunais likums izraisīja protestu vētru no mediju un politisko novērotāju puses, kuros iesaistījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), "Amnesty International", Eiropas Parlaments un vairāku Eiropas valstu valdības, arī Vācija. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija, novērtējot jauno Ungārijas mediju likumu, izplatījusi paziņojumu, kurā brīdina par draudiem preses brīvībai šajā valstī.
Ungārijas valdības noteiktie ierobežojumi medijiem jau jūtami nacionālajā televīzijā: pēc interneta portāla "index.hu" datiem, novembrī valdībai tika piešķirtas 246 minūtes ētera laika, kas ir divas reizes vairāk par 111 minūtēm, kuras tika piešķirtas trijām opozīcijas partijām kopā.
Komentāri (47)
buchamona 05.01.2011. 09.36
Manupraat katraa valstii, pat ES daliibvalstii :) situacija ar medijiem atshkiras un shiim atshkiriibaam var buut arii objektiivi iemesli.
Teiksim LV – es tieshaam nesaprotu uz kaada punkta pamata veel joprojaam LV tiek uztureeta krievvalodiigaa prese, kuras galvenais uzdevums ir atjaunotaas LR likvideeshana. Taads ir vinju meerkjis. Liidziiga situaacija varbuut ir tikai Igaunijaa,bet vai shaadi sho situaaciju izprot ES? Shaubos un taadeelj taa uz “urra” spriest par ungaaru preses likumu un nosodiit vinjus, manu praat, nav praatiigi.
Dalja Eiropas tachu nosoda arii muusu pilsoniibas likumu, ko tagad – dosim taadeelj migrantiem iespeeju balsot par Urbi, kaa par muusu premjeru? :)))
1
lebronj2356 > buchamona 05.01.2011. 10.14
Piekrītu, kaut iespējamas nianses ar un ap likuma punktiem, bet ungāri parāda, ka ES nav komsopolītu un interu konglomerāts, bet gan valstu un to veidojošo tautu apvienība, kur katra dalībnieka noteikumi un lēmumi ir jārespektē ! Netraucētu arī vietējiem politikāņiem paskatīties uz savas tautas interesēm nevis saliektu muguriņu visu mūžu dzīvot !
0
aivarstraidass 04.01.2011. 22.35
Strīdīgi ir lielie naudas sodi par “unbalanced coverage” jeb “vienpusīgu atspoguļojumu” un naida runu (ko piespriež valdības iecelta mēdiju komisija), norma, ka žurnālistiem jāatklāj savi avoti – arī pēc mēdiju komisijas vēlmes nevis tiesas sprieduma, kā arī prasība reģistrēties kā mēdijiem pat Interneta ziņu vietnēm (atskaitot blogus).
Sk. avotus – BBC ( http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-12051665 ) ; Pester Lloyd ( http://www.pesterlloyd.net/2010_48/48DebatteMediengesetz/48debattemediengesetz.html ); arī Ungārijas ĀM atbildi visādiem iebildumiem ( http://mfa.gov.hu/kulkepviselet/DE/de/de_hirek/kritika_mediatorveny_20101223.htm ) – kur kā pozitīvie paraugi mēdiju ierobežošanā minēta arī Lietuva (deviņreiz) un Latvija (vienreiz); arī Takacs Gabor’a blogs ( http://nezopontintezet.hu/en/hungarian-political-summary/an-up-to-date-legal-framework-for-media/ ). Manuprāt, par naida runu (ja nav pamatota šīs runas skaidra un tūlītēja bīstamība – “clear and present danger”) sodīt nedrīkst. To 1919.g. pamatoja ASV augstākās tiesas tiesnesis Oliver Wendell Holmes.
Ungārijas likums savukārt satur šādu formulējumu: “Hassreden gegen Völker, Ethnien, sprachliche oder andere Minderheiten, Mehrheitsgruppen, Kirchen oder religöse Gruppen ist verboten.” (Naida runa pret tautībām, etniskām grupām, valodas u.c. minoritātēm, vairākuma grupām, baznīcām vai reliģiskām grupām ir aizliegta.) Sk. http://bit.ly/dpN2cY .
Manuprāt, cilvēki ar savu politkorektumu nonāks strupceļā – pietiek palasīt Veco Derību (it īpaši praviešu grāmatas), lai saprastu, ka naida runa reizēm ir bijusi derīga un nepieciešama. Arī M.Lutera darbus un daudzus citus politiskus pamfletus. To visu aizliegt nozīmētu atmest Eiropas gadsimtiem ilgo kultūras mantojumu.
2
mary75 > aivarstraidass 05.01.2011. 07.08
Jau nonākuši strupceļā.
0
Maija > aivarstraidass 05.01.2011. 13.55
Vai Jūs tiešām pats to likumu pilnībā izstudējāt vai parstāstiet citu viedokļus? Ja pats, tad visu cieņu Jūsu izgītībai un spējām!
Man tomēr šķiet, ka paužot viedokli likuma jautājumā, derētu to pašam izlasīt.
Jūsu posta daļa par naida runu izklausījās sevišķi pārliecinoši, ja vien nebūtu atsauces uz ASV AT tiesneša teikto! Pie mums, Apsīša kgs, nav pieņemts atsaukties uz ASV AT kā likumdošanas un taisnīguma paraugu, jo redz, šī pati tiesa ar savu tiesnešu muti vairāk kārt ir arī atdzinusi, ka neviena indivīda pienākums nav organizēt savu uzņēmējdarbību tā, lai mītnes valsts no tā gūtu maksimālos nodokļu ienākumus. šo atziņu Latvijas žurnālisti, it īpaši IR sapulcējušies nekādi nevēlas pieņemt, rakstost par jebko, kas kaut attāli saistīts ar ārzonās dibinātātiem uzņēmumiem
0
mary75 04.01.2011. 22.17
Kāds sakars ar iztapšanu?
ES pilnīga taisnība, šis likums , būtībā, nozīme cenzūru.
Ungārija jau nu nekāds paraugs mums nav.
1
+1
0
Atbildēt
@Maija > mary75 05.01.2011. 13.41
vai tiešām Dzera kgs mums tik izglītots jurisprudencē un turklāt poliglots, ka spēj dažās dienās izburties cauri 189 lpp garam likumam ungāru valodā? ;)
Laikam taču nē! Drīzāk jau Dzera kgs labākajās okupācijas laiku darbaļaužu sapulču tradīcijās spēlē līdzi veco meldiņu: “Lasījis neesmu, bet nosodu!”
Manuprāt mums tiek masīvi iebarots vienas puses – masu medijos strādājošo un šo mēdīju īpašnieku viedoklis. gan jau, ka patiesība ir kaut kur pa vidu un nemaz tik “antidemokrātisks” un vārda brīvību ierobežojošs šis likums nav.
Turklāt, Dzera kgs, par to (likumu) nobalsoja kvalificēts Ungārijas tautas pārstāvju vairākums! To nevajag aizmirst! Tas ir ļoti būtisks balsojums. Būtu tikai DEMOKRĀTISKI, ja neliela ļaužu grupa savu neapmierinātību paustu demokrātijā pierastā kārtībā, proti, aģitējot vēlētājus nākamajās vēlēšanās balsot par sev patīkamā viedokļa piekritējiem, bet līdz tam pakļauties vairākuma (kvalificēta) lēmumam!
Vai varbūt Dzera kgs uzskata, ka demokrātijā vienmēr ikviens var pieprasīt atcelt jebkurus leģitīmi ievēlēta likumdevēja lēmumus, radot permanentu haosu, kurā taisnība ir tam, kurš skaļāk bļauj, respektīvi, tiek TV un citos medijos pie sava viedokļa paušanas? Šāda nostāja Latvijas žurnālistiem ir ļoti tradicionāla.
0