Prezidents un politiķi strīdas par ārlietu ministru 15

Krists Spruksts, LETA
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas pils uzstāj par Roņa virzīšanu amatam, neatbalstīšot citus nepolitiskus kandidātus

Iepriekš koalīcijā saskaņotais kandidāts ārlietu ministra amatam Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Andris Razāns atteicies pretendēt šim amatu, jo no Valsts prezidenta kancelejas puses uzstājīgi uzturēta cita profesionāļa nepolitiķa kandidatūra – bijušais Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija.

Tomēr pēc tam, kad kļuvis zināms, ka Roņa atbalstam Saeimā trūkst balsu, Valsts prezidents Valsts prezidents uzaicinājis Razānu uz tikšanos, uzzināja Ir.lv. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai šī tikšanās jau notikusi trešdien vai varētu notikt nākamnedēļ. Rīgas pils amatpersonas Ir.lv ne noliedza, ne apstiprināja, ka šāda tikšanās iecerēta.

Savukārt politiķi atzīmē – ja Razāns pēc tikšanās ar Zatleru atkal mainītu domas par piedāvāto portfeli, Saeima viņu atbalstītu. Tiesa, šāda iespēja tiek vērtēta kā maz ticama.

Vairāki vakanto ministru kandidātu meklēšanas sarunās iesaistītie cilvēki Ir.lv apstiprināja, ka jautājumā par ārlietu ministra amata kandidātiem kārtējo reizi sanākusi nesaprašanās starp politiķiem un Rīgas pili. Valsts prezidenta kancelejas listē bijuši vieni vārdi, tostarp diplomātiskajos kanālos jau neformāli tikusi saskaņota Roņa kandidatūra, bet koalīcija steigā un nesaskaņojot ar pili nosliekusies par labu Razānam. Viņš uz pieciem mēnešiem piekristu ieņemt ministra portfeli ar nosacījumu, ka Rīgas pils viņam garantē turpmākās karjeras iespējas. Izskan pretrunīga informācija, ko tieši Razāns vēlējies saņemt – vieni avoti min, ka tikai solījumus turpināt diplomāta karjeru, citi – ka viņš gribējis vadīt konkrētu vēstniecību. Pats Razāns Ir.lv vēl nav sniedzis atbildes uz jautājumiem, taču iepriekš oficiālais viedoklis bija – lai arī sākotnēji piekritis, viņš atteicies no šī piedāvājuma “ģimenes apsvērumu dēļ”.

Tā kā premjers Valdis Dombrovskis (JL) pretēji savas partijas valdes ieteikumam nolēmis vēl nedēļu turpināt sarunas ar koalīcijas partneriem par piemērotiem ministru amatu kandidātiem, patlaban tiekot vērtētas vairākas ārlietu ministra kandidatūras, tostarp gaidīta arī Razāna atbilde. Uz “kandidātu soliņa” ir arī ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis un bijušais politiķis Indulis Bērziņš.

Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka Rīgas pils īsti nebūtu mierā ar “nepolitisku” kandidātu, kurš nebūtu Ronis. Šīs nostājas pamatā esot arguments, ka nebūtu vēlams kādu cilvēku no ministrijas “izcelt uz pieciem mēnešiem”. Otrkārt, šī cilvēka vadībā tiktu izstrādāts ārlietu budžets, bet, lai aizstāvētu to, vajadzīgs politiskais atbalsts, kura bezpartijiskam kandidātam nebūtu. Tiek arī atzīmēts, ka demisionējušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) joprojām turpina darbu un  “absolūti nepieņemams ir veids un steiga, kādā notika kandidātu saskaņošana.”

Komentāri (15)

janis_znotins 22.04.2010. 14.08

Skaudra realitāte: Dombrovskim ikviena jauna ministra kandidatūra ir jāsaskaņo ar: 1) Lembergu (sine qua non) un 2) Šleseru, Šķēli, Urbanoviču (vismaz vienam no viņiem kandidāts jāatbalsta) un 3) ārlietu, aizsardzības un veselības ministri – ar Zatleru. Šādā situācijā daudz prātīgāk būtu lepni turpināt strādat ar pienākumu izpildītājiem un nodarboties ar valdības saturiskām lietām (reforma, budžets, parāda nasta).

+23
-3
Atbildēt

0

Sanita Jemberga 22.04.2010. 15.17

Nelepojos ar to, ka neskatos seriālus un nelasu žurnālus (pirms divām nedēļām saprotamu iemeslu dēļ šo paradumu attiecībā uz vienu žurnālu tomēr mainīju) – man vienkārši žēl tā (brīvā) laika, kad nevaru skatīties labu filmu vai lasīt grāmatu. Turklāt mani tiešām neinteresē, kurš ar kuru utt.
Bet man, protams, ir svarīgi, kas notiek ar manu valsti. Lietu kārtība Latvijā mani spēj satraukt, sāpināt vai priecēt. Citiem vārdiem sakot – Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, par kuru man tik ļoti nav vienalga. Un es ticu, ka tā jūtas ļoti daudzi Latvijas pilsoņi. Un, ka tie, kam kaut reizi mūžā ir lemts to aizstāvēt vai pārstāvēt, tiešām izjūt, ko nozīmē „gods kalpot Latvijai”.
Bet tagad man šķiet, ka lasot par to, kā Latvijai tiek izraudzīts ārlietu ministrs (un principā arī pārējie, kuru krēsli palika tukši, TP aizejot no valdības), amatpersonas mani piespiež darīt to, no kā es principā cenšos izvairīties – saskarties ar primitīvu sižetu un lētām intrigām. Tā vietā, lai cilvēki, kuru pienākumos tas ietilpst, noskaidrotu, kurš Latvijai ir vislabākais kandidāts ārlietu ministra amatam, saskaņotu savu viedokli, uzrunātu šo cilvēku, saņemtu viņa piekrišanu, virzītu apstiprināšanai un ,protams, apstiprinātu, notiek publiska „ņemšanās”. Piemēram, viņš piekristu, bet ar nosacījumu, ka pils viņam garantē.. utt. Runa, protams, nav par kandidātiem, bet par visu procesu.
Gods kalpot Latvijai? Vai tomēr tirgus? Un milzīgs apgrūtinājums darīt to, ko valstij vajag?

+18
0
Atbildēt

0

maziks 22.04.2010. 15.50

opoziicija tiišaam tracina valdiibu, patiesi nav ko ņemt galva , un turpina darbu bez ministriem , daži meeneši palikuši… prezidentam arii nepieciešams reitings ? … tad jau vienkaaršaak saskaņo ar bandiitiem un miers , neviens vairs necels traci , uus oke nozagtajaa valstii.

+3
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu