Tad jautājums – ko skolotājs var iemācīt programmētājam 🙂

Odo – tas ar humoru rakstīts … un tajā pašā laikā domāts par to kāda vieta un kāds prestižs šodien ir skolotājam , līdz ar to arī kāda profesionālā pieredze .

Ja skolotājam obligāti būtu jāzina vairāk nekā audzēknim, tad, ņemot vērā neideālu mācību procesu un informācijas apmaiņas zudumus, katra nākamā paaudze būtu stulbāka par iepriekšējo.

Patiesībā “Mācīšana nav kuģa piekraušana, bet gan lāpas aizdedzināšana” un trenerim nav obligāti jāskrien ātrāk par apmācāmo skrējēju. Bet trenerim ir jāsaprot, kas ir skriešana un jāpalīdz skrējējam pilnveidoties.

Konkrēti programmēšanā, kā jau rakstīju, skolotāju pienākums ir parādīt “īstu programmēšanu” (nevis tikai lietošanu) pilnīgi visiem un atklāt tos, kuriem tas padodas. Un tad, kad tos, kam programmēšana padodas “pirmās klases treneris” vairs tālāk pilnveidot nevar, viņus var mācīt tālāk arī kāds cits “treneris”.

Man kā INTJ laikam neko citu kā programmēšanu uzticēt nevar vispār 😀

Raksts tomēr ir seksists, jo rada uzskatu, ka sievietes-programmētājas ir nereālas būtnes… man gan ir gadījies strādāt vienā kantorī, kur sieviešu-programmētāju skaits bija lielāks par vīriešu un kaut kā viņas tika galā… 😀 Bez tam ir tak pat veselas uz sievietēm orientētas programmētāju kopienas un diez vai viņām visām ir kaut kādi noteikti rakstura tipi – Āfrikā viena tāda programma lieliski apvieno sievietes, kuras programmē. Programmēt ir viegli – grūtāk ir tikt galā ar depresiju, kad programmēt negribas… :/

Nezinu kāpēc autors kultivē sasmakušu domu, ka par programmētājiem var būt tikai noteikta tipa cilvēki, ja visi cilvēki ikdienā nodarbojas ar to pašu, kas ir programmētāja darba sastāvdaļa – algoritmu izveide, kļūdu atrašana un jaunu risinājumu izstrāde. Auto vadīšana, ikdienas notikumi(pamošanās, brokastis, došanās uz darbu) ir tādi paši algoritmi. Tie testi, kas ir pieminēti rakstā tikai attiecas uz temperamentiem un tie tikai ietekmē komunikāciju cilvēku starpā un ir stresa sastāvdaļa strādājot par programmētāju. Programmētāja darbs ir ļoti stresains – tas ir darbs kurā ir milzīga iespēja “izdegt” un sievietes, iespējams ka tieši šī stresa dēļ arī netiecas uz šo darbu.

Ķīnā tieši šīs dzimumu skaita atšķirības mēģina kompensēt un izmanto motivācijas celšanai:

http://www.cbc.ca/news/trending/chinese-tech-companies-hire-office-cheerleaders-to-motivate-programmers-1.3202020

Atšķirībā no šī bloga autora uzskatiem, ikdienas programmētāji nav pliki kodētāji, jo to darba sastāvdaļa ir arī dokumentēšana… un nedod dies kļūt par projekta vadītāju, kuram vispār vairs nav nekādas iespējas rakstīt kodu. Par Bilu Geitsu nevajag šaubīties, jo viņš bija kodētājs – viņš asamblerī uzrakstīja BASIC. Pieminētais Linuss tomēr kerneli uzrakstīja C(ja kas viņš pats neraksta, bet viņam palīdz – viņam vienīgi pieder gala lēmums kādas korekcijas ieviest) un tāpēc Bila Geitsa krutums, kā koderim tomēr ir lielāks… 😀 Nepatika pret Bilu ir diezgan absurda, jo tā ir saistīta ar viņa agresīvo licencēšanas un produktu izplatīšanas politiku, kas nav neko labāka vai sliktāka par Apple.

Ērika Redmonda sakarā man ir pazīstams viens cilvēks, kas mokās apgūstot Ruby… viņa izpratnei par programmistrādi nevar palīdzēt tikai dēļ viņa personiskās nostājas un nespējai saprast, ka komunicēšana ar pārējiem ir būtiska un to, ka ir pilnīgi vienalga kādā vidē vai valodā izstrādā programmas – jo principi visur ir tie paši.

Tas ko autors dēvē par programmētāju, angliski ir pazīstams ar nosaukumu software engineer – un latviskais tulkojums tam ir programmizstrādātājs. Ja kas, tad programmizstrādes ir dabas(inženieru) zinības, tāpēc pieminēt ka tikai(!) inženieris ir būtiska IT nozares terminu nesaprašana. Man gan griež ausīs, kad kāds piemin programmētājus, jo tas angļu valodā apzīmē personu, kas nodarbojas ar specifiski tehniskiem jautājumiem, iestatot programmas tehnikā(parasti – darba galdos rūpnīcās) – tai specialitātei nav nepieciešamas inženierzinību apgūšana augstskolā 😉

Programmu izstrādes terminoloģijas sākumi ir atrodami militārā žargonā – īpaši tie, kas ir saistīti ar resursu pārvaldību. Tā ka varbūt programmizstrādātāji nav tikai inženieri(Romas kaŗavīriem bija būtiska ne tikai kaušanās, bet arī pagaidu nocietinājumu vai uzbrukuma ieroču izveide), bet cīnītāji – kļūdu Kāvēji 😉

Neesmu apgalvojis, ka programmētājas sievietes ir “nereālas būtnes”, bet esmu apgalvojis (un pierādījis), ka sievietes programmētājas ir sastopamas retāk nekā vīrieši domāšanas atšķirību dēļ.

Ja “programmētāja” darbā lielāko daļu laika neaizņem programmēšana, tad parasti viņu sauc savādāk — sistēmanalītiķis, testētājs, dokumentētājs, grupas vadītājs u.tml.

Un, ja jūs veiktu pētījumu par šo cilvēku psiholoģiskajiem tipiem, es paredzu, ka INTJ vai ENTJ psiholoģiskie tipi starp tiem būtu retāk sastopami, nekā starp “tīriem programmētājiem”.

LZA terminoloģijas portālā ir definēts “programmētājs” http://termini.lza.lv/term.php?term=programm%C4%93t%C4%81js&list=&lang=LV&h=yes

Ja vēlaties, varat iesniegt priekšlikumu terminoloģijas uzlabošanā.

Šaubos, vai Bils Geitss ir tipisks programmētāja psiholoģiskais tips. Viņš, tāpat kā Stīvs Džobss, Lerijs Elisons un Marks Cukerbergs vairāk ir pazīstams ir IT impērijas izveidi, nevis ar paša rakstītu programmatūras kodu.

“Īsti programmētāji”, kas pazīstami ar savām programmētāju spējām varētu būt Linuss Torvalds, Ēriks Reimonds u.tml. Pēc domāšanas veida viņiem noteikti varētu pieskaitīt Stīvu Vozņaku, lai gan viņš ir vairāk inženieris nekā programmētājs.