Valdis Zatlers nebrauks uz Davosu
Trešdien rīta pusē visai neparasta vēsts atlidoja no Rīgas pils. Valsts prezidents Valdis Zatlers negrasoties doties uz gadskārtējo Davosas Pasaules ekonomisko forumu, kas noritēs janvāra beigās. Kā iemesls tiek minētas Saeimā 27.janvārī paredzētās debates par ārpolitikas jautājumiem. Šādas debates Latvijā ir jaunievedums, un ir saprotama prezidenta vēlme, ja ne pašam kāpt tribīnē, tad vismaz paklausīties, ko prātīgu vai neprātīgu sarunā citi.
Viena darba diena Saeimas plenārsēžu zālē un piecas iespaidiem piesātinātas dienas Davosas forumā – tā tomēr ir neekvivalenta apmaiņa un tai vismaz pirmajā acu uzmetienā nav racionāla skaidrojuma. Ja prezidents to palūgtu, Saeimas prezidijs diezin vai atteiktos pārcelt ārpolitikas debates uz citu dienu, var pat sasaukt ārkārtas plenārsēdi. Te kaut kas nav “riktīgi”.
Zatlers neaizbrauca uz Davosu 2008.gadā, kad salīdzinoši nesen tika ieņēmis Valsts prezidenta amatu. Vienkārša iemesla dēļ – viņš netika saņēmis ielūgumu. Taču pērn un arī šogad Zatlers piedalījās foruma darbā. Turklāt tā var izrādīties viņa mūžā pēdējā iespēja pakontaktēties ar pasaulē ļoti ietekmīgiem cilvēkiem. Paskatīties citus, parādīt sevi.
Protams, arī janvāris prezidentam nebūs dīkstāves laiks, taču vizītes uz citām valstīm neesot paredzētas, atskaitot 13.janvārī plānoto braucienu uz Viļņu, lai kopā ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti piedalītos barikāžu divdesmitās gadskārtas piemiņas pasākumos, taču šis notikums lielu sagatavošanos neprasa.
Nav vārdam vietas, nauda jātaupa, tomēr Davosas apmeklējums nepieder pie dārgiem “ārpolitiskajiem priekiem”. Protams, jāapgroza rokā katrs, taču pērn prezidenta uzturēšanās prestižajā Davosas forumā valstij izmaksāja nedaudz virs astoņiem tūkstošiem latu.
Davosas ekonomikas forums šajā Šveices kalnu kūrortā tiek rīkots kopš 1971.gada, un bijis tikai viens izņēmums – 2002.gadā forumu organizēja Ņujorkā, tādējādi solidarizējoties ar ASV pēc 11.septembra terora aktiem. Šķiet, bijušajam premjeram un ārlietu ministram Valdim Birkavam pieder vārdi, ka Davosā var aprunāties ar cilvēkiem, kas, pat oficiālu ceļu ejot, ir grūti sastopami. Dabiski, Davosā netiek pieņemti nekādi lēmumi, taču tur pārspriestais tā vai citādi ietekmē pasaules ekonomiku un politiku. Davosā notiek neformāls saiets, tāpēc tur var atļauties teikt arī skarbākus vārdus, un – “nekas par to nebūs”.
Jāpiebilst, ka visus astoņus prezidentūras gadus Davosas forumu kā tribīni Latvijas popularizēšanai ar izdomu un sekmīgi izmantoja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pirmā sieviete, kas Austrumeiropas valstīs nonāca prezidenta amatā, un pamatoti tika uzskatīta par nopietnu spēlētāju.
Arī Valdis Zatlers nav uz mutes kritis, un mugurkauls viņam nav no mīkstajiem. Ja viņam par jostas savilkšanu un tās sekām – visās nozīmēs – bija, ko pastāstīt Davosā šā gada februārī, tad nākamā gada janvārī viņa vārdiem būtu vēl lielāks svars. Tas par Latvijas vārda nešanu pasaulē. Pozitīvā nozīmē.
Ja Zatleram nav ielūguma, tad viss skaidrs – braukšanas nebūs. Turpretim atteikties no brauciena, lai piedalītos (būtu klāt?) Saeimas deputātu debatēs par ārpolitiku, būtu vienkārši muļķīgi.
Šis nebraukšanas stāsts neformāli sabalsojas ar ārlietu ministra Ģirta Kristovska pausto, ka viņš tikai no žurnālistiem uzzinājis, kāpēc Zatlera Maskavas vizītes laikā viņš nav bijis iekļauts Latvijas delegācijā – Krievija palūgusi. Ārlietu ministram tomēr vajadzētu zināt kādu gandrīz vai aksiomu: vizītēs uz citām valstīm prezidentam līdzi dodas ārlietu ministrs. Ja nedodas, tātad noticis kaut kas ārkārtējs. Tāpat ar Zatleru un Davosu.
Komentāri (31)
Ilgvar's 29.12.2010. 21.58
Ja viena valsts norāda otrai valstij, kāds ir vēlamais oficiālās vizītes delegācijas sastāvs, tad to var uzskatīt par rupju spiedienu uz šīs otras valsts iekšpolitiku. Vai autors domā, ka taisnība ir politologam Ivaram Ījabam, kurš Delfi.ru izteicies, ka “Если это так, и Москва не захотела увидеть Кристовскиса, то это, скорее, связано не с эпизодом со Слуцисом, который имел резонанс. Думаю, это, скорее, связано с его общеполитическим профилем”? Tādā gadījumā daudz kas nostājas savās vietās – Krievijai gribas sev ērtu ārlietu ministru. Kādam nolūkam – ja reiz abu valstu attiecības fokusētas uz ekonomiku?
0
putekliic 30.12.2010. 08.58
Kāpēc neviens žurnālists neapjautājas Pilī vai nevar dabūt ielūguma kopiju?
Askold, tas taču ir tik vienkārši! Vai nemēģinājāt, tāds “dokuments” taču nav klasificēts. Ja aizbildinās un nedod, tad skaidrs – nav tāds saņemts! Kaut gan tāpat jau ir skaidrs. Un no Pils šī blefošana arī izskatās nu tik ļoti baltiem diegiem šūta, ka noteikti paši saprot, ka šis “mesidžs” galīgi nelido. Var jau saprast prezidenta anturāžu, bet pats prezidents taču varēja atklāti pateikt – nu, nav ielūguma šoreiz, ne jau visus un vienmēr tur aicina, organizatori vadās pēc dienas kārtības, bet nevis personālijām. Nu, un viss. Tieši šī izlocīšanās zāģē kanti prezidentam, bet nevis ar pašcieņas pilna patiesas informācijas sniegšana. Tas ir tāpat kā, ja no blakus sētām puikas savāktos uzspēlēt futbolu, bet viens, kurš nepiedalās teiktu, ka, ai, viņš labāk dod priekšroku paspēlēties ar mazo māsiņu turpat savā pagalmā. Nožēlojami, patiesībā.
0
Aivars Krauklis 30.12.2010. 09.40
Neaicināšana uz Daosu (izskatās, ka tas diezgan ticami) diemžēl ir tikai viena no pēdējā laika ārpolitikas „īpatnībām”. Par Ģirtvalda iztrūkumu vizītē pie tandemokrātiem jau rakstā pieminēts, bet komplektā būtu jāskata arī basņa par Maskava ātrvilcienu Eiropas virziena vietā un pat Ušakova klaunāde ar Rīgas atslēgām. Paceļot skatu augstāk, redzu Mistrālu Baltijas jūrā un lielāko rietumvalstu iecietīgo „izpratni par demokrātiskās (kur, vells, tādu var saskatīt?) Krievijas” centieniem (laikam demokratizēt kādu nebūt Gruziju vai citus kaimiņus).
Gribot negribot pie Davosas iztēlē uzplaukst tā pat augsti civilizētā valsts, kas Mistrālus tirgo – pēdējo gadsimtu laikā Eiropā nevieni lielāki mēsli nav notikuši bez franču līdzdalības. Sevišķi tad, ja lieta grozās ap Krieviju, tā bija Versaļas konferencē, tāpat, kad mums atgādināja kārtējo reizi par iespēju paklusēt. Francijas karspēks Kotdivuārā šodien „aizsargā pilsoņus” (kā tas vispār iespējams pilsoņu karos?) ne sliktāk, kā krievi Osetijā. Gara radinieki no mārrutkiem.
0